Viņu mēdz dēvēt par Zaļo Jāni. Ne jau tādēļ, ka viņa mīļākā animācijas filma būtu «Šreks». Šoreiz stāsts ir par vienu no profesionālākajiem velotriālistiem Latvijā Jāni Lāci. Runājam par zaļo krāsu, ballēm, dejām un protams, sportu!
Video: Velotriālists dejo - tādi brīnumi arī notiek
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
- Kā Tu nonāci līdz triālam?
Triālā nokļuvu pavisam nejauši. Iepriekš nodarbojos ar sporta veidu «triatlons», kur viena no sastāvdaļām ir velobraukšana. Jutu, ka velo braukšana man padodas ļoti labi un sarežģītākās trasēs esmu ātrāks par pārējiem. Brīvajos brīžos izmēģināju dažādas neparastas kustības ar velosipēdu. Kā izrādījās, biju iesācis triālu. Kā tieši nāca tā atklāsme? Nezinu. Pēc daudzu gadu treniņiem un sportista gaitām klasiskos sporta veidos – skriešana, peldēšana un triatlons, nolēmu pievērsties sportam, kura pamats ir meistarība, nevis vajadzība pēc iespējas ātrāk sasniegt finišu. Ar triālu esmu aizrāvies.
- Cik lielā mērā triāls ir izplatīts Latvijā?
Nav ļoti izplatīts, tomēr triālistu skaits aug. Amatierus pagaidām neviens nav saskaitījis. Kopā varētu būt aptuveni 100 triālisti. Triāla profesionāļus Latvijā var saskaitīt uz abu roku un dažu kāju pirkstiem (smejas).
- Kādā intervijā teici, ka var nopelnīt arī ar hobiju. Vai tā ir?
Ar hobiju, saglabājot to sajūtu, ka tu nodarbojies tikai ar hobiju, nopelnīt pilnīgai iztikšanai nevar. Hobijs ir hobijs tikai tad, ja tā ir no ikdienas rūpēm atbrīvojoša nodarbe. Jebkura nodarbe, kuras būtiska sastāvdaļa ir iztikas pelnīšana, pāraug par darbu. Tomēr jāatzīst, hobija virzienā strādāt ir daudz patīkamāk.
Hobijs kā iztikas avots spiež attīstīties ik brīdi. Katrs brīdis tiek veltīts attīstībai un hobija aktivizēšanai. Esmu izveidojis ekstrēmo velokomandu «Greentrials», kas sniedz ekstrēmo sportu paraugdemonstrējumus. Veidoju to ar domu, lai kopā spētu piedāvāt lielākus šovus un to skaits pieaugtu. Šobrīd mans hobijs ir pāraudzis nopietnā un profesionālā darbībā kā komandas vadītājam.
- Ko Tev nozīmē deja? Vai paralēli triālam sanāk arī uzdejot?
Deja ir ļoti patīkam un intīma nodarbe. Man patīk dejas pa pāriem, tikai ne klubos. Skaistas kleitas, solīdi uzvalki, dejas ballē, griežot virpuļus – tas tiešām ir patīkami. Reizēm man sanāk kārtīgi izdejoties!
- Triālists un dejotāja. Pavisam atšķirīgas nodarbes. Kā ir izveidojusies jūsu sadarbība, gatavojoties uzstāties «Magic Dance Expo 2012» galā koncertā?
Bieži mēdzu cilvēkiem skaidrot, kas ir velotriāls. Izmantoju salīdzinājumu, ka tas ir līdzīgi dejai uz velosipēda. Deja ir ķermeņa perfekta kontrole. Savukārt, triāls ir velosipēda perfekta kontrole. Iedomājos, ka vajadzētu velosipēda kontroli arī pasniegt kā deju, sasaistīt ar mūziku, ar stāstu, tēliem un skatuvi. Bet vienam dejot man nepatīk. Apmēram pirms gada sāku meklēt veidus, kā priekšnesumā apvienot deju un triālu. Pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem – sapratu. Pateicoties «Magic Dance Expo» stimulam, horeogrāfei Lilijai Liporai, atradām Evu Vancāni, kura ir drosmīga un profesionāla dejotāja. Iesaistīties dejā ar velobraucēju varētu būt sarežģīti pat aktierim. Ar Evu iepriekš neesam kopā strādājuši, tomēr saprotamies no pusvārda.
- Kas ir gaidāms jūsu deju & triāla priekšnesumā izstādes «Magic Dance Expo 2012»galā koncertā?
To ir grūti izstāstīt. Tas būs kaut kas jauns un nebijis!
- Triāls un Zaļais Jānis. Kā Tu nonāci pie šāda apzīmējuma?
Par Zaļo Jāni kļuvu tajā brīdī, kad piedalījos LNT rīkotājā konkursā «Latvijas Zelta talanti». Konkursā piedalījos ar zaļu velosipēdu, zaļu ekipējumu un zaļu bārdu. Aizraušanās ar zaļo krāsu sākās brīdī, kad nolēmu savu velosipēdu izdaiļot ar zaļiem akcentiem, vienkārši bariņu detaļu nokrāsojot. Vēlāk katra jaunā detaļa jau tika pirkta zaļa.
Kāpēc zaļš es nezināju, taču tagad jau šo mistēriju esmu atšķetinājis. Bērnībā man bija zaļš velosipēds un arī pirmajā triāla video, ko redzēju, braucējam bija zaļš velosipēda rāmis. Toreiz tas bija «Monty» firmas modelis. Esmu priecīgs par savu atpazīstamības zīmi – zaļo krāsu. Dzīvības krāsa man ir daudz palīdzējusi.
- Ko Tu novēlētu jauniešiem, kuriem pagaidām vēl nav hobija?
Man visiem jāiesaka nodarboties ar velotriālu? (smejas) Katram pašam ir jāatrod savs pozitīvais virziens, ar kuru nodarboties. Tas ir jādara ar prieku. Tikai labie darbi, kuri darīti ar prieku, spēj nest saldus augļus!