Plēsnieks: Galvenais, lai ēdienkartē būtu gaļa

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: R. Oliņš/Apollo

20 gadus vecais latviešu svarcēlājs Artūrs Plēsnieks šovasar Londonā startēs savās pirmajās olimpiskajās spēlēs. Portāls «Apollo» pagājušajā nedēļā viesojās Dobeles pagasta Reķos, kur gleznainā vietā stipri vīri cilā smagumus, kurus vidējam Latvijas iedzīvotājam būtu grūti pat izkustināt no vietas. Artūru iztaujājām par maģiskajiem pieciem apļiem, svarcēlāju treniņnometnes ikdienu un spēkavīru ēdienkarti.

- Pastāsti par savu dienas režīmu treniņnometnē.
- Šeit pavadīsim divas nedēļas līdz Latvijas Olimpiādei Ventspilī, bet tad atkal atgriezīšos Reķos. Dienas režīms ir sekojošs: plkst. 7.50 ceļamies, 8.00 esam trenažieru zālē, kur līdz 8.40 «pakačājamies», lai iesildītu muskuļus un pamostos. Tad ir brokastis, līdz 10.00 atpūšamies, bet tad ir divu stundu treniņš. No rīta ir raušana un pietupieni, bet vakarā darām kaut ko citu, lai treniņi atšķirtos. Ap 13.00 ir pusdienas, bet tad kā bērnudārzā dodamies diendusā. (Smejas) Ap 16.00 mosties un atkal dodies uz zāli, kur treniņš ilgst līdz 19.00, kad ir vakariņas. Pēc tam vienkārši pasēžam internetā, bet ap 23.00 ejam gulēt. Vēl gan ap 21.30 ir tēja un maizītes.  

- No rīta līdz vakaram cilājat «dzelžus», bet kādi vēl ir svarcēlāju treniņi?
- Piemēram, Ventspilī ejam uz manēžu, paskrienam dažus apļus uz ātrumu. Tāpat ir daudz lēcieni - gan uz priekšu, gan uz augšu. Tas trenē uzrāvienu. Krosiņus gan neskrienam, drīzāk skrienam nelielas distances uz ātrumu.  

- Tu startē svara kategorijā līdz 105 kilogramiem. Vai tavs mērķis ir palikt šajā kategorijā vai iet uz maksimālo svaru?
- Es gribu palikt kategorijā līdz 105 kilogramiem, jo virs 105 kilogramiem ir jau pavisam citi svari, tādēļ pašam nepieciešams uzņemt lielāku svaru - vismaz līdz 110 kilogramiem. Man to negribas. Nav jau runa tikai par svara uzņemšanu. Tāpat ir ļoti daudz jāstrādā ar sevi, kā to darīja Viktors [Ščerbatihs]. Tad jau principā ir jāguļ tranažieru zālē, bet man to negribētos...

- Vai vari procentuāli sadalīt, cik liela nozīme svarcelšanā ir spēkam un cik tehnikai?
- Tehnika ir nepieciešama raušanā, taču man raušanā nav īpaši laba tehnika. Man joprojām jāmācās uzrāvienu, jo es pie tā vienmēr zaudēju ātrumu. Kad cel stieni no zemes, nav tik svarīgi, cik ātri tu to cel uz rokām, svarīgākais ir ātrums kājās, jo tad arī augšā stienis aiziet pārliecinoši un viegli. Diemžēl man šis uzrāviens sanāk kļūdains - gan par daudz uz sevi, gan kājas pārāk lieku priekšā. Tehniku ir grūti iemācīties. Pie tā sāku strādāt, taču tie ir citi muskuļi, kuri nav pieraduši pie tādām slodzēm, tādēļ vienā dienā tehniku izmanīt nav iespējams. Tas nāks ar laiku. Tikmēr grūšanā galvenais ir spēks. Protams, nedaudz vajag arī tehniku, taču galvenais ir spēks.  

- Vai arī treniņos sanāk celt maksimālos svarus?
- Treniņos vairāk strādāju uz tehniku. Grūšanā ņemu 210 kilogramus, bet raušanā - 170 kilogramus. Jā, tas ir ļoti tuvu maksimālajam, ko šobrīd spēju pacelt, taču treniņos nekad neesmu centies atkārtot vai pārspēt personisko rekordu. Treniņā tas neko nedos, jo galvenais ir sacensības.

- Reķu saimnieks Ivars Cīrulis jau teica, ka pārtika jums ganās tepat pie Lāču dīķa, bet kāds ir svarcēlāja uzturs?
- Karbonāde, vista. Galvenais, lai būtu gaļa, bet piedevām rīsi. Kartupeļus gan mazāk. Tie, kuri uzņem svaru, tie var ēst visu, bet tie, kuriem jānotur vai jānomet svars, labāk neaizrauties ar kartupeļiem. Tādā gadījumā pie gaļas klāt jāēd dārzeņu salāti. Protams, jācenšas arī pēc iespējas mazāk dzert šķidrumu.

- Pēc iespējas mazāk?
- Ja līdz mačiem palikusi nedēļa un nedaudz jānomet svars, tad dienā maksimums vari izdzert puslitru ūdens. Viens puisis no Ventspils pusotras nedēļas laikā nometa septiņus kilogramus, jo visu laiku skaitīja, ko ēda un dzēra. Dienā viņš izdzēra ne vairāk par 700 gramiem ūdens, turklāt lielāko ūdens daudzumu taupīja vakaram pirms gulētiešanas, lai varētu vieglāk aizmigt. Tomēr visa pamatā svarcēlājiem ir gaļa, jo tā dod spēku.

- Būs cilvēki, kas teiks: «Šiem puišiem tik jāņem cirvi rokā un jāiet malku cirst, nevis jācilā stienis.» Vai tev ikdienā sanāk izlīdzēt vecākiem un radiniekiem, piemēram, aizstiepjot kādu kartupeļu maisu?
- Skolas laikā dzīvoju Ventspilī, bet, kad atbraucu uz mājām, nav liela vēlēšanās staipīt malkas maisus. Man ir arī vidējais brālis, kurš palīdz mājas darbos. Pats esmu dzimis pie Kroņauces, taču jau četru gadu vecumā pārcēlāmies uz Dobeli.

- Vidusskolu pabeidzi?
- Jā. Eksāmenus nokārtoju, tagad tikai jāgaida rezultāti.

- Un kāds mērķis pēc tam - mācīsies par hokeja fiziskās sagatavotības treneri?
- (Smejas) Domas vēl visu laiku mainās. Bet domāju, ka iešu uz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Iespējams, ka tikšu «nulles grupā» un par mācībām nebūs jāmaksā, jo sasniegumi un rezultāti man ir. Jācer, ka to novērtēs. Katrā ziņā tuvākajā laikā par to izlemšu.

- Tomēr «padzenāt» hokejistus tev gribētos?
- (Smejas) Jā. Lai viņi pēc tam varētu tā kārtīgāk «presēt» pretiniekus. Hokejs man ir paticis jau kopš bērnības, tomēr td vēl īsti nebija skaidri spēles noteikumi - vai viņi laukumā kaujas vai spēlē? (Smejas) Slidot nemāku, bet nostāvēt laukumā varētu.

- Droši vien varētu arī izkauties, ja būtu jāaizstāv komandas biedrs...
- Jā. (Smejas) Tomēr man hokejā favorīts ir vārtsargs, jo viņam ir vislielākais darba apjoms. Protams, arī uzbrucēji un aizsargi daudz strādā, taču vārtsargam allaž jābūt koncentrētam un jāseko līdzi ripai. Ja iešu mācīties uz LSPA, tad domāju apgūt fiziskās sagtavotības vai fitnesa trenera arodu. Bet pašlaik galvenais ir Londonas olimpiskās spēles. Par mācībām vēl paspēšu izdomāt.

- Ar kādu mērķi dosies uz savām pirmajām olimpiskajām spēlēm? Droši vien rezultāts būs svarīgāks par vietu.
- Protams, svarīgākais būs rezultāts. Bet iekļūt vismaz desmitniekā gribētos.  

- Klau, ko svarcēlāji dara pirms došanās uz grīdas?
- Ja tavs nākamais izgājiens ir pēc četriem, pieciem gājieniem, tad svaru zālē vienkārši iesildies - uzliec mazāku svaru un uzcel vienu, divas reizes, lai muskuļi neatdzistu.

- Bet par ko tu domā, kad dodies celt stieni?

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu