Skaistas gatavošanas tradīcijas visdzīvākās Vidzemē un Zemgalē
Priekšauti virtuvē vairs nav cieņā?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā liecina AS «Rīgas Dzirnavnieks» un «Mindshare» veiktā aptauja, skaista ēdiena pagatavošanas un pasniegšanas tradīcijām Latvijā visvairāk seko Vidzemnieki un Zemgalieši. Gandrīz katras maltītes pagatavošanas reizē, vienu no galda kultūras spilgtākajiem simboliem – priekšautu izmanto attiecīgi 17% un 12% šo novadu iedzīvotāji.
Savukārt visretāk priekšautus lieto Kurzemē, kur tos par neatņemamu ēdiena pagatavošanas procesa sastāvdaļu uzskata vien 5% respondentu.
Aptaujā noskaidrots, ka priekšautus visvairāk izmanto iedzīvotāji vecumā no 50 – 69 gadiem. Savukārt kā nākamā iedzīvotāju grupa, kura praktiski katrā gatavošanas reizē izmanto priekšautus, ir jaunieši vecumā līdz 17 gadiem. Dati atklāj, ka katrā gatavošanas reizē priekšautus uzliek 9% sieviešu un 5% vīriešu, bet dažreiz vai īpašas reizēs attiecīgi 35% un 26% minēto respondentu.
«Rīgas Dzirnavnieks» pārstāvji norāda, ka lina vai kokvilnas priekšauti vēl tikai pirms dažiem desmitiem gadu bija ļoti populāra galda kultūras sastāvdaļa katrā virtuvē.
Jāmin, ka saskaņā ar aptaujas datiem, priekšautu lietošanas paradumos praktiski nav novērojamas atšķirības starp latviešu un citu tautību respondentiem. Piemēram, gan 8% latviešu, gan 8% cittautību respondenti atzina, ka priekšautus gatavošanas procesā izmanto gandrīz katru reizi.
Latvijas iedzīvotāju aptauja «Par priekšautu pielietojumu ikdienā» tika veikta AS «Rīgas Dzirnavnieks» pasludinātajā skaistas gatavošanas mēneša ietvaros, lai veicinātu mājās gatavota ēdiena tradīcijas - bez steigas baudot maltīti visas ģimenes lokā pie kopīga un skaisti klāta galda ne tikai svētkos, bet arī ikdienā.