Kārtējo reizi par Latvijas autoceļiem

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Jānis

Braucot pa grunts ceļu, priekšā braucošs auto ar riteņiem uzrāva uz augšu metāla gabalu, kurš uztaisīja manam auto stiklā plaisas. Izkāpju pikts, apskatu stiklu, braucu tālāk. Pēc pārsimts metriem jūtu, ka auto ir kļuvis slikti vadāms. Pieturu, izkāpju laukā, riepa tukša, un no tās laukā rēgojas sarūsējuša metāla stienis. Sāku mainīt riepu un pamanu, ka viss ceļš ir piebāzts ar dažādām drazām, tai skaitā arī metāla. Cik redzu, tik nolasu. Naglas, vadi, skrūves, stieņi, plastmasa, ķieģeļu lauskas.

Nu vai ziniet, tad tiešām kļūstu pikts. Manā skatījumā tā ir cūcība. Visur tiek skandināts, ka ceļu būvniecība maksā mežonīgu naudu un katru gadu tiek tērēti daudzi miljoni latu, taču ceļus būvē no kaut kādiem būvniecības atkritumiem, jeb atvainojos «mēsliem».

Vai tiešām nav neviens, kurš reāli atbild par padarītajiem darbiem, kvalitāti?

Pats jaunībā strādāju par celtnieku un zinu, ka katru pavadzīmi, vispār jebkuru papīru, paraksta cilvēks, kurš par to atbild. Tagad savukārt tādi laiki, ka neviens ne par ko neatbild. Labākajā gadījumā kāds pasaka, ka uzņemos «politisko atbildību» un tas ir maksimālais soda mērs. Laikam jau tā ceļu būvniecība ir šaura «izredzēto cilvēku» loka «barošanās avots», jo tiešām nespēju saprast, kā ceļu var būvēt no naglām, drātīm un citādiem metāla gabaliem. Ceļš jau protams stingrs, bet taču katram skaidrs, ka riepas tiks sadurtas. Nu ja tas ir atļauts, tad mūsu profesionāļiem ir jāiet pensijā. Mūsu valstī jau atbildīgo nav, taču vismaz savu gadījumu būšu izstāstījis, lai citi braucēji uzmanās.


Ceļš atrodas pie Valkas un tā abos galos ir uzstādītas ceļa nosaukuma zīmes pelēkā krāsā «E-līnija», «Latvijas valsts meži».

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu