Strādāt Latvijā

Kā liecina «Pētījums par izmaiņām un tendencēm Latvijas darba tirgū», pēdējo divu gadu laikā nedaudz pieaugusi gados jauno darba ņēmēju lojalitāte uzņēmumam, kurā viņi strādā. Lai cik dīvaini tas šķistu, lojalitātes pieaugums starp darbiniekiem biežāk novērojams citās Latvijas pilsētās, nevis Rīgā. Lai gan pētījuma autori šo rādītāju necenšas izskaidrot, iespējams, ka Rīgā strādājošo lojalitātes trūkums skaidrojams ar salīdzinoši lielāko darba piedāvājumu. Ne velti cilvēki no perifērijas tiecas uz metropoli labākas dzīves meklējumos. Pētījums liecina, ka darba devējiem Latvijā vēl aizvien ir rūpīgi jāpārdomā darbinieku motivēšanas programmas, tomēr šajā jautājumā pie mums situācija ir nedaudz labāka kā Lietuvā. Tiesa, no igauņiem tik un tā vēl atpaliekam.

Fakts, ka tieši stiprais dzimums Latvijā saista lojalitāti darba devējam ar taisnīgu darba samaksu, necik nepārsteidz. Vīrietim sabiedrībā vēsturiski ir izveidojusies ģimenes galvenā apgādnieka loma. Taču šis faktors var kalpot kā lakmusa papīrs situācijai darba tirgū, jo tieši vīriešu lojalitāte darba devējam pēdējo divu gadu laikā ir nedaudz pieaugusi, turpretī sieviešu — nedaudz samazinājusies. Jaunāka gadagājuma cilvēki, kuru uzticība savai darbavietai pēdējos gados uzlabojusies, savu rīcību skaidro ar izjūtām, ka viņi kaut ko var sasniegt savā organizācijā, kā arī ar lepnumu par darbu, kuru viņi veic un iespējām pilnveidoties, apgūt jaunas iemaņas.

Interesanti, ka cittautieši biežāk min darbu kā traucēkli savai privātajai dzīvei un arī par taisnīgas samaksas trūkumu sūdzas biežāk. Strādājošajiem, kuri aizkavējušies pamatizglītības līmenī, svarīgāk šķiet tas, ka darbs nav šķērslis savas dzīves dzīvošanai, bet strādājošajiem ar vidējo un augstāko izglītību svarīgāka ir iespēja kaut ko sasniegt savā organizācijā. Pētījums apliecina, ka kopš 2005. gada strādājošie ar vidējo un vidējo speciālo izglītību savai darbavietai kļuvuši uzticamāki, bet akadēmiski izglītoto ļaužu lojalitāte nedaudz kritusies.

Savai darbavietai uzticamāki ir vidējā un augstākā līmeņa speciālisti. Viņi lepojas ar iespēju likt lietā savas zināšanas, turpināt apmācību, lepojas ar paveikto un jūtas novērtēti kā darbinieki. Tas pats attiecas uz kvalificēto strādnieku pieķeršanos savai darbavietai. Tomēr pētījums rāda, ka nekvalificētie darbinieki saviem darba devējiem kļuvuši neuzticīgāki.

Rādītāji nav tik spīdoši, kad runa ir par darbinieku stāžu. Tie, kuri strādā uzņēmumā pirmos divus gadus, apliecina saviem darba devējiem lielāku lojalitāti nekā ilggadēji darbinieki. Iespējams, ka te varētu būt vainīgs iesācēju entuziasms, sak, vecie darbinieki jau ir sapratuši, ka nekādas izaugsmes nebūs. Lai gan līdzīgi rādītāji novērojami arī citās pasaules valstīs, minējums par «jauniņo» entuziasmu ir tikai šo rindu autores secinājums, iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem. Cerēsim, ka darba devēji Latvijā šo pētījumu ņems vērā un centīsies uzlabot «veco» darbinieku piesaisti darbavietai.

Izrādās, ka tiešā vadītāja uzslava ir ļoti būtisks faktors darbinieka lojalitātes veidošanā. Redz, valsts sektorā strādājošie diezgan skeptiski vērtē radošas attieksmes pret darbu veicināšanu, iespēju pašam izlemt, kā veikt savu darbu, viņi biežāk jūtas nenovērtēti un ne vienmēr uzskata darba samaksu par īpaši taisnīgu. Turpretī pakalpojumu jomā strādājošie sava tiešā darba vadītāja atzinību, spēju likt lietā savas zināšanas un iespēju pašam plānot savu darbu vērtē ļoti augstu un līdz ar to šajā jomā strādājošie savām darbavietām ir lojālāki. Vēl vairāk, tieši pakalpojumu jomā strādājošo uzticība savām darbavietām pēdējo divu gadu laikā ir pieaugusi.

Rīgā strādājošo uzņēmumu vadītāju un īpašnieku uzmanību pelna fakts, ka citās pilsētās strādājošie krietni biežāk atzinuši — viņu idejas novērtē, darbs ļauj viņiem kaut ko sasniegt, turklāt viņi vairāk jūtas novērtēti kā darbinieki. Par labu Rīgai gan jāatzīst, ka laukos strādājošajiem sava uzņēmuma sniegto pakalpojumu vai izstrādājumu augstā kvalitāte, kā arī līderpozīcijas savā nozarē bijušas mazsvarīgākas, turpretī Rīgā un citās Latvijas pilsētās strādājošo uzņēmumu darbinieki šos faktorus atzīst par svarīgiem.

Apkopojot visus minētajā pētījumā sniegtos datus, rodas visai vienkāršs secinājums — cilvēkiem Latvijā ir svarīgi, ka viņus novērtē darba devējs, ka viņu priekšlikumus izskata un mēģina ieviest uzņēmuma darbā, jo ne jau visi darbinieki tikai «atstrādā no – līdz» un pēc tam par savu uzņēmumu neliekas ne zinis. Protams, arī padarītajam atbilstoša darba alga ir svarīga, bet šis aspekts ne vienmēr spēj konkurēt ar lepnumu par savu uzņēmumu, piederību tam kā lielai, saliedētai ģimenei.

Raksts tapis, pamatojoties uz «TNS Latvija» pētījumu par izmaiņām un tendencēm Latvijas darba tirgū sniegtajiem datiem.