Skolotājus mierina un apvārdo

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Jaunā mācību gada gaidās skolotāji vakar Jelgavā pulcējās uz otro reģionālo skolotāju konferenci. Par spīti šo konferenču nosaukumam «Dialogs un saskaņota rīcība izglītībā», skolotāju un Izglītības un zinātnes ministrijas dialogs izpalika. «Ministrijas pārstāvji mums pateica, «kā būs», bet rodas iespaids, ka skolotāju viedoklis nevienu neinteresē,» atzīst Lestenes pamatskolas skolotāja Dzintra Mahoņina-Mahina.

Jelgavas konferenci atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš vēl pirms īsa laika bija kritizējis izglītības sistēmu. Taču skolotāji viņu uzņēma sirsnīgi, un arī V. Zatlers, uzrunājot kuplo pedagogu saimi, savu uzrakstīto runu sarkanajos vāciņos nolika malā, piebilstot: «To izlasīsiet vēlāk!» Ar skolotājiem viņš labāk vēloties parunāt «par saviem iespaidiem».

Prezidenta teikto, ka izglītību viņš izvēlējies par vienu no sava darba prioritātēm, skolotāji sveica ar aplausiem. Ikvienam pilsonim saistībā ar skolu esot noteikta pieredze: skolēna pieredze no paša skološanās gaitām, vecāku pieredze, sūtot bērnus skolā, bet skolotājiem esot vēl papildus arī pedagogu pieredze.

«Es nāku no pavisam vienkāršas skolas,» smaidot teica V. Zatlers un sevi dēvēja par «Latvijas izglītības sistēmas produktu», dodot mājienu: tik bēdīgi pat ar «vienkāršām» skolām neesot…

«Ko man deva skola? Dažas labas un dažas ne tik labas lietas,» secināja prezidents, pie labajām lietām pieskaitot to, ka skolā viņu iemācījuši «lasīt un rakstīt», «rēķināt, lai viņu tirgū neapšmauktu», «fiziku, lai varētu salabot elektroierīces». «No algebras kursa vairs neatceros nevienu formulu, bet algebras stundās man iemācīja loģiski domāt», savukārt literatūras stundās — «izprast savu tautu», kā arī izteikt domas. Prezidents, pēc paša teiktā, runājot par savu izglītību, vislabprātāk norādītu, ka «beidzis vidusskolu» , jo «visu pārējo iemācījos dzīves skolā».

«No tā, kāda ir izglītība, būs atkarīga mūsu visu un valsts nākotne,» teica prezidents un skolotājus aicināja neapvainoties par viņa kritiskajām piezīmēm par izglītību, kad viņš runājot «par ne tik labām lietām». «Mums ir laba izglītība un labi skolotāji,» uzskata prezidents. Taču izglītības sistēmai «jāiet līdzi laikam un jābūt efektīvai». Viņš aicināja arī skolotājus pavērtēt savu darbu ne tikai no sava amata pozīcijas, bet arī no «vertikālo saišu» viedokļa, proti, ko no pirmsskolas skolotāja darba sagaida pamatskolas un vidusskolas skolotāji, kas vidusskolas skolotāju veikumā ne īpaši apmierinot augstskolu pasniedzējus un kāpēc darba devēji savukārt neesot sajūsmā par jaunajiem speciālistiem, kas tikko beiguši augstskolas.

Dialogs esot, bet tāds pavājš…

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš sanākušajiem stāstīja, ka LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijas starpā dialogs esot izveidojies. Bet no viņa teiktā var noprast — tāds pavājš un vienpusējs…

Lai gan bijusi runa skolotājiem algas paaugstināt, sākot ar jauno gadu, tas izdarīts tikai «ar skolotāju jauno gadu» — 1. septembri. Ja iepriekš runāts par papildu 332 miljoniem latu skolotāju algām, tad vēlāk šī summa sarukusi līdz 130 miljoniem latu. «Arodbiedrība sāk neuzticēties ministrijai,» rezumēja J. Krastiņš. Viņš uzstāj, ka pedagogu algas jāiekļauj vienotā darba samaksas sistēmā un ar attiecīgu koeficientu jāpiesaista vidējai algai valstī. Ministrija to sola tikai ap 2010. gadu.

Aizkraukles rajona skolotāju arodbiedrības pārstāve, sabiezinot krāsas, skolu nosauca par «asaru un pazemojuma salu», un apgalvoja: Izglītības ministrijai jābūt tai iestādei, kas rūpējas par skolotājiem, bet skolotāji ministrijas durvju priekšā «jūtas kā pabērni». Varēja just, ka zālē daudzi tam piekrīt.

Alga vai kvalifikācija?

Ministrijas pārstāvji skolotājus aicināja atbildēt uz jautājumu, kas ir svarīgāks: skolotāja alga vai darba kvalitāte. «Abi!» — atskanēja no zāles.

Runājot par tālākizglītības iespējām, skolotāji izteicās kopumā pozitīvi. Kam gan vēl vairāk nepieciešama tālākizglītošanās, ja ne skolotājam! Taču, kā teica kāda skolotāja, nez vai metodikā esot tik daudz jaunievedumu, lai skolotājs uz kursiem dotos ik pēc trim gadiem. Optimālākais laiks būtu ik pēc pieciem līdz sešiem gadiem.

Izglītības ministrijas pārstāvji no savas puses iepazīstināja ar projektu, kas paredzot skolotāju kvalifikācijas sistēmas veidošanu. Šobrīd tiek runāts par četrām līdz piecām skolotāju kvalifikācijas pakāpēm: no «jaunākā skolotāja» līdz ekspertam. Ja šī skolotāju kvalifikācijas un izvērtēšanas sistēma tiks ieviesta, tad skolotāja atalgojums sastāvēs no «cietās algas» un «elastīgās algas daļas» — proti, piemaksas par darba kvalitāti.

Taču ne visi skolotāji šo jaunievedumu uztvēra pozitīvi. «Tā vietā, lai samaksātu skolotāja cienīgu algu, runā par kvalifikācijas celšanu! Šāda kvalifikācijas sistēmas veidošana būtu saprotama, ja skolotājs uz rokas saņemtu vismaz 600 latu,» apgalvoja kāds Sēlijas skolotājs. Arī citi viņa kolēģi par jauno ieceri izteicās visai indīgi. «Skola nav hipodroms», bet šī sistēma skolotājus mudināšot savus skolēnus uztvert kā līdzekļus lielāku punktu sapelnīšanai un skolā «dehumanizēšot vidi». Izskanēja bažas arī par intrigām un pastiprinātu rīvēšanos skolotāju starpā.

Skolotājiem vaicāju, vai viņi ir apmierināti ar konferences darbu un vai, pēc viņu domām, tajā patiesi apspriesti skolotāju sasāpējušie jautājumi. Engures vidusskolas direktors Jānis Pūce un Bauskas rajona Ozolaines pamatskolas direktore Lilija Bula atzina: ar atalgojumu salīdzinoši neapmierinātāki esot skolotāji, kas dzīvo pilsētās. Laukos iztiekot un priecājoties, ka tik tuvu no mājām esot darbs. Pēc L. Bulas sacītā, mazajās lauku skolās šobrīd asākā problēma esot skolēnu trūkums un grūtības nokomplektēt klases.

Vasaras sākumā LIZDA pārstāvji apgalvoja: ja ministrija skolotājus nevēlēšoties sadzirdēt, tad tikšot apsvērta iespēja par savu — alternatīvo — konferenču un varbūt pat skolotāju streika rīkošanu. Šajā konferencē par streiku gan nerunāja, toties vairāki skolotāji sarunā ar mani izteica neapmierinātību ar veidu, kā konference organizēta. «Ministrija atnāca un pateica: «Būs tā, un viss. Skolotāju domas te nez vai kādu interesē. Te mūs neuzklausa, bet informē,» secināja Dzintra Mahoņina-Mahina no Lestenes pamatskolas.

Šobrīd skolotāji ir pamodušies, atjēgušies, ka viņiem ir sava cilvēciskā un profesionālā cieņa, un vēlas tikt sadzirdēti, uzsver Uldis Varnevičs, bijušais Misas vidusskolas skolotājs. «Bet ne jau alga ir vienīgais, kas skolotāju dzen zemē,» saka U. Varnevičs, kurš pavisam nesen vēl mācījis vēsturi. Viņš skolotāja profesiju pametis galvenokārt šo jauno kvalifikācijas prasību dēļ. «Man ir augstākā profesionālā, nevis pedagoģiskā izglītība. Un, neraugoties uz to, ka mani skolēni braukuši uz olimpiādēm un ieguvuši labus rezultātus, neraugoties uz to, ka skolā esmu nostrādājis astoņus gadus, ar šādu izglītību augstāku kvalifikāciju kā «jaunākais skolotājs» man nav cerību iegūt.»

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu