Skolotājiem, aizvietojot trūkstošos mācībspēkus, bieži nākas pamatīgi noskrieties.
Knapināšanās ar skolotājiem turpinās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tikai nedaudz dienu palicis līdz jaunā mācību gada sākumam, bet skolotāju vakanču piedāvājums interneta portālā «E-skola» ir kupls un daudzveidīgs – vēl joprojām akūti trūkst matemātikas, angļu valodas, fizikas, informātikas, vēstures, pirmsskolas skolotāju. Dažas dienas pirms mācību sākuma vairākiem skolu direktoriem jautāju, kas notiks ar mācību priekšmetiem, kuros skolotājus tā arī nav izdevies atrast.
Dzintra Kohva, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktore: «Bioloģijā, dabaszinātnēs un vēsturē nav neviena kandidāta. Vilksim lozi, kam jāaizvieto, bet aizvietošana nozīmē pārslodzi. Kaut kā jāizlīdzas ir. Pirms neilga brīža runāju ar potenciālo fizikas skolotāju, bet viņu vilina vairākas skolas. Arī angļu valodā nepieciešams skolotājs. Pērnā gada beigās viena skolotāja aizgāja prom, jo mainīja dzīvesvietu, cita skolotāja pārgāja strādāt uz valsts ģimnāziju, kur ir lielāka alga. Vakar pat psiholoģijas skolotāja iesniedza atlūgumu, bet jau saņēmu telefona zvanus no interesentiem. Katru gadu aiziet vidēji seši septiņi skolotāji un tikpat atnāk vietā.»
Sandra Sīle, Rīgas Āgenskalna ģimnāzijas direktore: «Trūkstošos skolotājus mēdzam aizvietot, veidojam plūsmas lekcijas – divām klasēm vienlaikus. Bet tiem, kas strādā, ir milzu slodze. Ja ilgus gadus cilvēks saņem tikai divas trešdaļas no savas algas, tad te ir rezultāts – nav kas strādā. Lai arī tagad meklēju tikai divus angļu valodas skolotājus un pārējie ir atrasti, drošības sajūtas man nav. Trīs mēneši ir pārbaudes laiks, pēc kura bieži cilvēks izlemj, ka tomēr nestrādās. Pagājušā mācību gada beigās atlūgumus iesniedza 14 skolotāji. Vairāki aizgāja pensijā. Rīgas dzīves dārdzības dēļ daļa skolotāju aizgāja dzīvot uz citiem rajoniem. Izvēles iespējas skolotāju vidū nav. Kas piesakās, tas jāņem.»
Ruta Ličāgina, Olaines 1. vidusskolas direktores vietniece: «Visvairāk mums nepieciešams ķīmijas, matemātikas un fizikas skolotājs. Matemātikas stundas pagaidām mēģinās aizvietot cits skolotājs. Ķīmiju pērn mācīja skolotāja, kurai ir vairāk nekā 70 gadu, un viņa vairs fiziski nespēj turpināt darbu. Trūkstošos skolotājus parasti cenšamies aizvietot ar esošajiem vai arī mācām vairākām klasēm kopā. Bet fizikas stundas neviens aizvietot nevar. Ja skolotājs neatradīsies, nezinu, ko darīsim. Ejam un cenšamies pierunāt arī skolotājus, kas aizgājuši pensijā, lai nāk atpakaļ. Katru gadu skolotāji mainās. Ja būtu iespējams piedāvāt dzīvojamo platību, tad, iespējams, būtu vieglāk. Pagaidām varam piedāvāt tikai kopmītnes istabiņu.»
Ilze Rozenberga, Rīgas 62. vidusskolas direktore: «Nepieciešams direktora vietnieks informātikas jautājumos, kā arī fizikas, informātikas, vācu valodas skolotājs un sociālais pedagogs. Piemēram, informātikā izlīdzēties ar citiem skolotājiem nevar. Kamēr nebūs skolotāja, nebūs arī informātikas stundu. Ja mēs būtu krievu skola, tad gan uzreiz atrastu, jo daudzi krievu tautības skolotāji zvana un piesakās darbā, bet diemžēl pietiekami labi nezina latviešu valodu. Tagad gaidām, kad sāksies studijas augstskolās, un ceram, ka kāds students pieteiksies darbā. Iepriekš studenti varēja saņemt tikai daļu no algas, bet tagad arī studējošie var saņemt 100% algu, lai arī tāpat tā nav liela, kā zināms.»
Aina Ansone, Pāvilostas vidusskolas direktore: «Nav ģeogrāfijas un dabaszinātņu skolotāja, bet, šķiet, kaut kā jau izlīdzēsimies. Runājam ar blakus esošajām skolām, vai nevar padalīties ar skolotājiem. Viens no skolotājiem pērn aizgāja jau sen pelnītajā pensijā. Viņam bija insults, bet par spīti tam turpināja strādāt. Angļu valodas skolotājam no rīta braucam pakaļ uz tuvējo ciemu un vakarā vedam atpakaļ. Skolai gan pašai no saviem līdzekļiem šie izdevumi jāsedz.»