Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra (VIKNVA) šobrīd strādā pie projekta, kas ļautu skolotājiem saņemt dažādas kvalifikācijas pakāpes un piemaksas par darba kvalitāti.
Veido skolotāju kvalifikācijas pakāpes
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
No jaunākā pedagoga līdz valsts ekspertam
Iecerēts, ka jaunā skolotāju darba kvalitātes vērtēšanas sistēma, kura varētu tikt ieviesta no 2009./2010. mācību gada, skolotājiem ļaus veidot un plānot profesionālu karjeru. Skolotāja karjeras trepes veidos kopumā piecas kvalifikācijas pakāpes, un, jo augstāka ir iegūtā pakāpe, jo kopumā lielāku atalgojumu saņems skolotājs, stāsta VIKNVA direktore Evija Papule.
Skolotāju darba kvalitātes vērtēšana nebūšot obligāta, un tai varēs pieteikties pēc brīvprātības principa.
Darbs pie skolotāju kvalitātes vērtēšanas sistēmas vēl nav pabeigts, aģentūra to dēvē par projekta projektu, līdz ar to vēl nav skaidras atbildes uz visiem ar to saistītajiem jautājumiem. Piemēram, cik lielam jābūt skolotāja darba stāžam, lai pretendētu uz vecākā pedagoga un eksperta pakāpēm, tieši uz cik lielu kvalitātes piemaksu var cerēt tie skolotāji, kas darba kvalitātes vērtēšanā pakāpjas uz nākamā karjeras trepju posma un citi.
Iecerēts, ka uz pirmo kvalifikācijas pakāpi – jaunākais pedagogs – varēs pretendēt tie skolotāji, kas vēl turpina iegūt augstāko pedagoģisko izglītību un vienlaikus strādā skolā; otrās kvalifikācijas pakāpes iegūšanai varēs pieteikties skolotāji, kas augstskolu beiguši. Pirmās divas kvalifikācijas pakāpes tiks piešķirtas uz mūžu, bet vecākā pedagoga, rajona eksperta un valsts eksperta pakāpes – tikai uz sešiem gadiem. Iecerēts: ja pēc pakāpes derīguma termiņa beigām skolotājs kvalitātes novērtēšanai nepiesakās, viņam automātiski tiek piešķirta iepriekšējā kvalifikācijas pakāpe. Taču par šo nosacījumu aģentūrā vēl diskutē.
Iecerēts, ka vērtēšanas komisijas sanāks reizi gadā. VIKNVA satura un metodikas attīstības nodaļas speciāliste Ineta Īvāne uzsver: vērtējot skolotāja darba kvalitāti, tiks ņemts vērā gan viņa darba pašvērtējums, gan vērtēšanas komisijas atzinums. Kopumā skolotāju darba kvalitātes vērtēšanai izstrādāti 19 dažādi kritēriji. Piemēram, kā skolotājs plāno un organizē mācību un audzināšanas darbu un kā analizē sava darba rezultātus, skolotāja individuālais darbs ar skolēniem (gan talantīgajiem, gan tiem, kam mācībās ir grūtības), kā skolotājs dalās darba pieredzē ar saviem kolēģiem, kādi ir viņa skolēnu sasniegumi mācībās un citi.
Iecerēts, ka skolotāju darba vērtēšanas komisijas sanāks reizi gadā. Pirmās līdz trešās pakāpes saņemšanai skolotāju darbu vērtēs izglītības iestādes izveidota komisija, ceturtās pakāpes saņemšanai – rajona vai pilsētas izglītības pārvaldes veidota komisija, bet augstāko – valsts eksperta pakāpi piešķirs tikai valsts izveidota komisija. Blakusminot –rajona un valsts eksperta pakāpes piešķiršanu apliecinās valsts izsniegts dokuments (apliecība).
Piemaksās par kvalitāti
Atbilstoši projekta autoru iecerei pēc vairākiem gadiem it visi Latvijas skolotāji būs saņēmuši noteiktu skolotāja kvalifikācijas pakāpi. Taču E. Papule vēlreiz uzsver, ka darba kvalitātes novērtēšana un kvalifikācijas pakāpes iegūšana nebūs obligāts priekšnoteikums, lai turpinātu darbu skolā: «Ja skolotājs nevēlas pieteikties kvalitātes novērtēšanai, viņš var to nedarīt un gaidīt, kad, nostrādājot noteiktu laiku skolā, viņa alga tiks palielināta automātiski.» Tomēr automātiski, t. i., bez skolotāja darba kvalitātes novērtēšanas, skolotājs atkarībā no darba stāža un pienākumiem varēs saņemt tikai pirmās trīs pakāpes: jaunākais pedagogs, pedagogs un vecākais pedagogs.
«Aģentūras piedāvātā shēma visiem skolotājiem, kuri vēlas, ļaus domāt par atalgojuma palielināšanu straujākā tempā,» stāsta E. Papule. Teorētiski noteiktai skolotāju grupai (atkarībā no darba stāža) šī sistēma ļauj ik pēc gada pieteikties kvalitātes novērtēšanai.
Iecerēts, ka kvalitātes piemaksa varētu sasniegt aptuveni 30 procentus no skolotāja pamatalgas. Lai gan par konkrētām summā aģentūras speciālisti runā negribīgi un neskaidrību te vēl ir daudz, domāts, ka no pakāpes uz pakāpi tā varētu pieaugt par aptuveni simts latiem. Taču tā nebūšot vienāda pat tiem skolotājiem, kuri iegūs vienādu kvalifikācijas pakāpi. «Dažādu atalgojumu taču saņem arī tie skolotāji, kas, teiksim, skolās nostrādājuši no viena līdz septiņiem gadiem,» piebilst E. Papule. Piemaksa būs atkarīga gan no skolotāja cietās algas, gan no vērtēšanas procedūrā iegūto punktu skaita. Turklāt augstāko pakāpju saņēmējiem daļēji var mainīties arī skolotāja ikdienas rutīna, un arī tas var ietekmēt kvalitātes piemaksu apmēru. «Piemēram, skolotājs ar rajona eksperta pakāpi varbūt vairs nestāvēs klases priekšā 21 stundu nedēļā, bet tikai desmit, toties tās visas būs atklātās stundas. Vai varbūt skolotājs vadīs vienu atklāto stundu nedēļā,» turpina E. Papule.
Ko sacīs valdībā?
Iecerēts, ka darbs pie projekta par skolotāju darba kvalitātes vērtēšanu tiks pabeigts nākamā gada augustā. Bet projekta aprobācijai pirmās skolotāju grupas tiks aicinātas veikt darba kvalitātes novērtēšanas procedūru jau šā gada septembrī. Lai gan šiem skolotājiem būs iespēja iepazīties ar jauno sistēmu un ar to samērot sava darba kvalitāti, ne uz skolotāju pakāpju saņemšanu, ne uz 30 procentu kvalitātes piemaksām viņiem pirms 2009./2010. gada nav ko cerēt. Tomēr par ieguldīto darbu viņiem tikšot samaksāts.
Aģentūra cer, ka pēc aprobācijas darba kvalitātes novērtēšanai sākumā pieteiksies aptuveni 30 procenti skolotāju, bet nākamajos gados vērtēšanas sistēmu izmantos līdz 80 procentiem skolotāju. Tiesa, ar vienu nosacījumu: ja vien izglītības ministre spēs pārliecināt valdību piešķirt papildu finansējumu. E. Papule nenoliedz, ka tāda rūpe esot gan aģentūras darbiniekiem, gan skolotājiem: «Pieļauju, ka valdība var teikt, ka šādas sistēmas ieviešana nav tās prioritāte… Bet Izglītības un zinātnes ministrija ir ieinteresēta šādas sistēmas izveidošanā. Tas ir risinājums skolotāju atalgojuma palielināšanai,» saka E. Papule. «Ideju, ka labiem skolotājiem jāsaņem lielāka alga, atbalsta gan sabiedrība, gan paši skolotāji. Aģentūra piedāvā mehānismu, kā šo ieceri īstenot.«
Skolotāju darba kvalitātes vērtēšanas sistēmas pastāv daudzviet pasaulē, arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā. Citur pasaulē, kur šādas sistēmas ieviestas, lielākās rūpes ir, vai valsts var garantēt papildu finansējumu kvalitātes piemaksām un cik liela ir pedagogu atsaucība.