Bezdarbniekos — jaunieši ar prasībām, bez spējām

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: «Apollo»

Šobrīd darba tirgū jaunieši kā darbaspēks ir pieprasīti. Tas skaidrojams gan ar darbaspēka trūkumu valstī kopumā, gan ar jauniešiem piemītošajām prasmēm, kas uzņēmējiem šķiet pievilcīgas, secināts Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas pētījumā par jauniešu bezdarbnieku atbilstību darba tirgus pieprasījumam.

Tika aptaujāti 600 jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, notika arī dziļās intervijas, kurās piedalījās 10 Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāļu un 10 darba devēju pārstāvji.

Pieprasījums lielākoties ir pēc darbiniekiem, kuri apguvuši kādu profesiju, ir ar darba un dzīves pieredzi. Darba devēji ir iecietīgāki pret teorētisko un praktisko iemaņu trūkumu, bet vājā psiholoģiskā sagatavotība darbam un arī motivācijas trūkums uzņēmējus atgrūž visvairāk.

Apgūst pieprasītās profesijas

Salīdzinot profesijas, kuras jaunieši ieguvuši pēc pamatskolas, kā arī tās, kurās vēlētos celt profesionālo kvalifikāciju, ar darba devēju nosauktajām pieprasītākajām profesijām, redzams, ka šīs profesijas sakrīt. Aptaujātie biežāk apguvuši pavāra, šuvējas, mazumtirdzniecības veikala pārdevēja, kā arī citas profesijas apkalpojošā sfērā. Tomēr jauniešu bezdarbnieku vidū populāras ir arī tādas, kuras darba devēji neuzskata par pieprasītām, — grāmatvedis, jurists, ekonomists, sekretārs.

Izvēloties nākotnes profesiju, tikai piektā daļa skaidri apzinājušies savas intereses un izvēlējušies attiecīgu izglītību. Tikpat daudzi izvēlējušies profesiju, kura šķitusi pieprasīta. Piecu biežāk minēto izvēles principu skaitā ietilpst dzīvesvietai tuvāka skola un iestāde, kurā mācās draugi un skolasbiedri, kas liecina – attieksme šajā jomā ir vieglprātīga.

Laukos problēma ar transportu

60 procenti jauniešu bezdarbnieku norādījuši, ka viņiem ir darba pieredze, ilgāka par 3 mēnešiem. Bet uzņēmēju un NVA darbinieku skatījumā tieši praktiskās darba pieredzes trūkums traucē jauniešiem atrast darbu, tieši šā iemesla dēļ uzņēmēji izvēlas gados vecākus darbiniekus.

Tikai trešā daļa pēdējo piecu gadu laikā strādājuši profesijā, kuru ieguvuši mācību iestādē. Pie iemesliem, kas traucējuši izmantot iegūtās zināšanas, jaunieši min specialitātē trūkstošās darba vietas, nepatiku pret šo profesiju un nevēlēšanos tajā strādāt, tātad nepareiza izvēle atstāj iespaidu uz tālāko darba dzīvi.

Par ļoti negatīvu faktoru, kas traucē iekļauties darba tirgū, tiek minēta sabrukusī sabiedriskā transporta sistēma, kas nespēj potenciālos darba meklētājus no nomalēm ar regulāru satiksmi aizvest uz rajonu centriem — vietām, kur koncentrējas darba devēji. Tādēļ bezdarba riskam vairāk pakļauti tieši lauku jaunieši.

Nemācās, jo apnīk

Visbiežāk mācības pārtrauktas gribasspēka un motivācijas trūkuma dēļ. Gandrīz piektdaļa atzīst, ka apnicis un viņi nav vēlējušies turpināt izglītoties. Tomēr jāņem vērā, ka aptuveni puse no jauniešiem, kuri pēc pamatizglītības iegūšanas ir turpinājuši mācības, bet tās nav pabeiguši, saskārušies ar sarežģītiem apstākļiem — mācības pārtraukuši par labu darbam, ģimenes apstākļu, finansiālu vai veselības problēmu dēļ.

Tikai 34 procentiem aptaujāto jauniešu bezdarbnieku ir kādi papildus viņu zināšanas un prasmes apliecinoši dokumenti, kamēr pārējie atzinuši, ka nekādas papildu izglītības nav. Gandrīz pusei no jauniešiem, kuri norāda uz papildu sertifikātiem un apliecībām, tās ir autovadītāja tiesības.

Nenovērtē savas valodas prasmes

Atzinīgāko vērtējumu pētījuma dalībnieki snieguši savām latviešu un krievu valodas zināšanām. Arī motivācija strādāt, mācīties un apgūt jauno bezdarbnieku skatījumā ir prasmes, kuras viņiem piemīt lielā mērā. Tomēr citādās domās ir darba devēji un NVA darbinieki — tieši zemā motivācija, nevēlēšanās strādāt tika uzskatīta par būtiskāko šķērsli, kāpēc jaunieši nevar iesaistīties un palikt darba tirgū.

Pretruna parādās, arī vērtējot jauniešu bezdarbnieku svešvalodu zināšanas. Tā savas angļu un vācu valodas zināšanas jaunieši vērtē diezgan zemu, lai gan darba devēji uzskata, ka tās viņiem ir daudz labākas. Arī savas uzņēmējdarbības prasmes aptaujātie ir vērtējuši kā ļoti sliktas.

59% atzinuši, ka tuvāko piecu gadu laikā plāno turpināt izglītības ieguvi vai paaugstināt profesionālo kvalifikāciju. 48 procenti neturpinās izglītošanos, jo trūkst vēlēšanās to darīt, bet trešdaļai trūkst naudas to darīt.

Puse mainīties negrasās

Runājot par darba zaudēšanas situācijām, 80 procenti norāda, ka no darba aizgājuši paši. Latvieši biežāk nekā cittautieši no darba aizgājuši pēc savas vēlēšanās. Starp biežāk minētajiem darba pamešanas iemesliem — pārāk zems atalgojums (58%), slikti darba apstākļi (33%), nelabvēlīgs darbavietas mikroklimats (19%).

Arī starp tiem, kas atzina, ka tikuši atlaisti, biežāk minētie iemesli saistīti ar darba devēju, ne pašu darbinieku. Tā trīs galvenie darba zaudēšanas iemesli — darbinieku skaita samazināšana (34%), uzņēmuma restrukturizācija (24%) un likvidācija (24%).

Analizējot integrācijas darba tirgū traucējošos faktorus, aptaujātie reti personiskās īpašības vērtējuši kā viņu iekļaušanos bremzējošus faktorus. Runājot par lietām, apstākļiem vai personīgajām īpašībām, kuras bezdarbnieki būtu gatavi mainīt, lai iegūtu pastāvīgu darbu, tikai nedaudz vairāk par trešo daļu atzina, ka gatavi kaut ko mainīt savā ikdienā, lai iegūtu pastāvīgu darbu. Bet vairāk nekā puse no aptaujātajiem (53%) ieņēmuši pretēju nostāju un uzskatījuši, ka neko mainīt negrib.

Atbildot uz jautājumu par profesiju, kurā viņi vēlētos strādāt, trešā daļa atzina, ka viņiem vienalga un viņi vēlas atrast jebkādu darbu. Nedaudz mazāk kā trešā daļa vēlētos darbu apgūtajā specialitātē, tikai 7% izteikuši vēlmi būt par uzņēmējiem. 7% norādījuši, ka pastāvīgu darbu strādāt nevēlas, galvenokārt tās bija māmiņas, kas audzina mazuli.

Grib labu algu

Raksturojot savas vēlmes attiecībā uz potenciālo darbavietu, aptaujāto vidū populārākās bija: viesnīcas un restorāni; sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi; vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, auto, motociklu un individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts; būvniecība.

Aptuveni trešā daļa gatava sākt strādāt par 101–200 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas, un aptuveni tikpat liela daļa to darītu, ja mēnesī saņemtu vismaz 201–300 latus. Pieticīgi bijuši vien 3%, kas strādātu par algu, zemāku par 100 latiem. Vairāk nekā ceturtā daļa strādātu tikai tad, ja viņiem maksātu vairāk nekā 300 latus pēc nodokļu nomaksas. Tātad jauniešiem traucē iekārtoties darbā augstās prasības pret darba apstākļiem un vēlme daudz pelnīt, neskatoties uz zemajām prasmēm.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu