Ko darīt, ja bērns netiek galā ar pamatizglītību

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: EPA - AFI

Situācijas, kad skolēns dažādu iemeslu — nesekmības, ģimenes vai personīgo apstākļu — dēļ nav ieguvis vispārējo pamatizglītību, nav retums. Bet ko darīt tālāk?

Iespējas ir vairākas — var palikt esošajā skolā «uz otru gadu», bet var arī sākt mācīties kādā no skolām, kurām ir licence strādāt ar «izlīdzinošo» izglītības programmu vai pedagoģiskās korekcijas programmu.  

Par «izlīdzinošās» izglītības programmas darbību, mērķiem un rezultātiem pastāstīja Rīgas 14. vakara (maiņu) vidusskolas direktore Nora Piterāne un Rīgas Bišumuižas pamatskolas direktore Ausma Jickēviča un mācību daļas vadītāja Alla Kurajeva.

Pirmā iespēja — «izlīdzinošā» izglītības programma

Viena no iespējām, kas tiek piedāvāta 9. klases skolēniem, kuri apliecības par vispārējo pamatizglītību vietā ir saņēmuši liecību, ir iesaistīties «otrās iespējas» skolā jeb «izlīdzinošajā» izglītības programmā. Tās būtība: ja, paliekot jau esošajā skolā mācīties 9. klasē atkārtoti, skolēnam jāmācās visi tie paši priekšmeti tikai atkārtoti, tad šīs programmas ietvaros ar palielinātu stundu skaitu apgūst tās mācību stundas, kur saņemts nepietiekams vērtējums, bet neapmeklē tās stundas, kurās vērtējums bijis pietiekams. Tā kā šie skolēni neapmeklē visas mācību stundas, skolotājam ir vairāk laika, ko atvēlēt tieši problemātisko priekšmetu mācīšanai. 

«Šīs programmas lielākie plusi ir tādi, ka nav atkārtoti jāmācās nokārtotie priekšmeti, tādējādi skolēns var ar papildu nodarbībām un konsultācijām vairāk pievērstiem tiem priekšmetiem, kuri sagādājuši problēmas. Līdz šim «izlīdzinošā» izglītības programma darbojas ļoti veiksmīgi —otrajā gadā vajadzīgos eksāmenus nokārto gandrīz visi. Lielā mērā varbūt palīdz arī tas, ka viņi visi mācās kopā — nav psiholoģiskās problēmas, klasesbiedru negatīvās attieksmes. Pārsvarā visi šie jaunieši ir pozitīvi motivēti un apzinīgi,» stāsta 14. vakara (maiņu) vidusskolas direktore N. Piterāne. Gadījumi, kad kāds nepabeidz 9. klasi arī ar šīs programmas palīdzību, esot maz — visbiežāk ģimenes problēmu vai kādas atkarības dēļ.

Direktore N. Piterāne uzsver, ka ir skolēni, kuri speciāli interesējas par šo programmu, maina skolu, lai varētu tajā mācīties. Situāciju par vecāku attieksmi un uzskatiem direktore raksturo kā normālu — vecākiem neesot īpašu iebildumu pret to, ka skola praktizē šādu programmu attīstīšanu, skolēnu skaits nesamazinoties, arī izglītības kvalitāte ne.

Kā vienu no satraucošākajām tendencēm 14. vidusskolas direktore min skolēnu skaita vispārēju samazināšanos. «Skolēnu kļūst arvien mazāk, dienas skolas vēlēsies savus skolēnus noturēt — darīs visu, lai pēc iespējas vairāk skolēnu pabeigtu skolu ar pirmo reizi vai arī piedāvās palikt šajā pašā skolā atkārtotu mācību gadu. Uzskatu, ka šīs «izlīdzinošās» un pedagoģiskās korekcijas programmas ir domātas vakarskolām — bērni, kuri nav varējuši pilnvērtīgi mācīties dienas skolā, nāk uz vakara nodaļu. Domāju, ka šīm programmām ir labas nākotnes perspektīvas.»  

Otra iespēja — pedagoģiskā korekcija

«Pedagoģiskās korekcijas programma darbojas ļoti vienkārši — bērniem, kuriem iepriekšējos mācību gados vai iepriekšējā skolā bijušas problēmas ar mācību vielas apguvi, ir dota iespēja mācīties korekcijas klasē,» stāsta direktore A. Jickēviča. Šī programma ir laba alternatīva ne tikai tiem bērniem, kuri 9. klases beigās nav saņēmuši apliecību par vispārējo pamatizglītību, bet arī jaunākiem — ikvienas klases skolēniem, pat tādiem, kuri skolā vispār nav gājuši vai ir sākuši, bet nesekmīgi. Korekcijas klasēs apgūst visus tos pašus priekšmetus, kādus parastajā skolā.

Viens no plusiem ir tas, ka korekcijas klases ir nelielas. «Klasē ir vidēji 8–15 bērni, tādēļ vieglāk ir gan skolēnam, gan pedagogam — var individuāli pie katra pieiet, pastrādāt, neviens nepaliek nepamanīts,» stāsta A. Kurajeva. Direktore arī piekrīt un norāda, ka «šiem bērniem tas ir ļoti nepieciešams, jo lielajās klasēs, kur ir no 20 līdz 30 skolēniem, viņi «pazūd», paliek aizmugurē, noslinko, nemācās. Tur arī skolotājs darbojas pēc noteiktās programmas, visiem uzstāda vienādas prasības un nespēj individuāli strādāt ar visiem bērniem klasē. Tagad skolotājs viņus visu laiku redz, var darboties vairāk praktiski, ne tikai teorētiski.»

,

Pedagoģiskās korekcijas programmas darbība ir vērsta, lai sasniegtu pamatizglītības standartus. Parastajam mācību plānam ir pievienotas vēl sešas pedagoģiskās korekcijas stundas, kā arī nodarbības, lai veicinātu šo bērnu motivāciju mācīties. Ar papildu stundu palīdzību tiek dota iespēja «izlīdzināties» ar pārējiem. Direktore A. Jickēviča atzīst, ka parasti vislielākās problēmas ir bijušas ar valodu un eksakto priekšmetu apguvi, tādēļ tajos jāpastrādā vairāk.

Visiem korekcijas klašu audzēkņiem arī obligāti jāapmeklē pagarinātās dienas grupa, kur klase pilda uz nākamo dienu uzdotos mājas darbus. «Tas arī ir pluss — viņi pēc stundām uzreiz apsēžas un uzdoto darbu izpilda. Ja ir kādas neskaidrības, ir iespējams uzreiz skolotājam pajautāt, jo bieži ir tā, ka, aizejot mājās, bērns mājas darbu nav izpildījis — kaut ko nav sapratis un vecāki arī nav varējuši vai gribējuši viņam palīdzēt. Pagarinātā dienas grupa ir laba alternatīva — mēs jau pēc pirmā šīs programmas darbošanās gada mūsu skolā redzam, ka tas ir noderīgi,» stāsta Rīgas Bišumuižas pamatskolas direktore.

To, ka programma pagaidām darbojas sekmīgi, apstiprina arī fakts, ka skolēnu sekmes ir kļuvušas daudz labākas, tādēļ gada beigās jau bija bērni, kurus «pārcēla» no korekcijas uz parasto klasi. Lēmums par šādu bērna pārcelšanu no vienas klases uz otru tiek pieņemts ar vecāku piekrišanu un pedagoģiskās padomes lēmumu. Tikpat labi ar vecāku piekrišanu un pedagoģiskās padomes lēmumu ir iespējams bērnus no parastās klases pārcelt uz korekcijas klasi. «Ir vecāki, kuri paši lūdz bērnu pārcelt uz šo korekcijas klasi, jo mazākā kolektīvā un ar papildu pedagoga uzmanību ir vieglāk strādāt,» norāda A. Jickēviča.

Vecāku attieksme

Rīgas Bišumuižas pamatskolas direktore atzīst, ka daudzus vecākus iesākumā atbaida vārds «korekcijas» klase. Bet visiem vecākiem — neatkarīgi no tā, kurā klasē mācās viņu bērns — korekcijas vai parastajā —, šī programmas būtība, darbība un mērķi tiek izskaidroti, tādēļ nekādu iebildumu parasti neesot. «Ja kādreiz atnāk to bērnu vecāki, kuri mācās parastajā klasē un ir nedaudz nobažījušies par šīm korekcijas klasēm — par to, kā tas iespaido viņu bērnu, tad mēs visu pastāstām un paskaidrojam, ka šie bērni ne ar ko neatšķiras. Viņiem ir tikai nedaudz vairāk jāpalīdz. Mums arī šis vārds «korekcija» nepatīk. Domājam, ka labāk būtu «palīdzības klase», jo faktiski jau nekas netiek koriģēts. Mēs tikai palīdzam viņiem pašiem izmainīties uz labo pusi. Cenšamies dot motivāciju un vēlmi mācīties,» stāsta direktore.

Skolas vadība neuzsver kā īpašu to, ka bērni mācās korekcijas klasēs. «Mums ir, piemēram, 8.a un 8.b klase. Un tā otra nejūtas kā korekcijas klase. Visi ir labi iekļāvušies kolektīvā,» norāda A. Jickēviča. «Arī šie bērni uzvedas labi, starp citiem ar uzvedību neizceļas — ir problēmas gan ar korekcijas, gan parasto klašu skolēniem,» uzsver A. Kurajeva. 

Problēma — sociālā pedagoga noslogotība

Kā vienu no lielākajām problēmām A. Jickēviča uzsver sociālā pedagoga un psihologa noslogotību. «Skolēnu skaits skolā kopumā nav liels, tādēļ sociālo pedagogu un psihologu var pieņemt darbā tikai uz pusslodzi. Bet noslogojums ir ļoti liels — viņi strādā no rīta līdz vakaram. Bērni ir gan no mūsu rajona (Bišumuižas), gan citiem Rīgas rajoniem un mikrorajoniem. Sociālajam pedagogam visi jāapmeklē mājās, regulāri jāsazinās ar bērnu vecākiem. Kad vecāki atnāk uz skolu, tiek datētas un pierakstītas visas sarunas un secinājumi. Mums ir ļoti laba sadarbība arī ar pašvaldības un valsts policiju. Ir mājas, kurās, kā esam brīdināti, ieiet bez policijas ir bīstami. Mums skolā ir ap 50 šādi korekcijas klašu bērni. Uzskatu, ka skolām, kurām ir korekcijas klases, bet bērnu skaits nav pietiekams, tomēr vajadzētu dot psihologam un sociālajam pedagogam pilnu slodzi,» uzsver skolas direktore.

Daudzi bērni, kuri mācās kādā no korekcijas klasēm, nāk no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, bērnunamiem vai no nepilnām ģimenēm. Tas arī ir viens no iemesliem sociālā pedagoga noslogotībai.

Ieteikums citām skolām — nenobīties!

Rīgas Bišumuižas pamatskolā katru gadu plāno atvērt kādu korekcijas klasi — atkarībā no vajadzības. Šogad būs tikai otrais gads un korekcijas klases būs izveidotas 5., 8. un 9. klasei. Nākamgad skola plāno to ieviest arī trešajā klasē.

«Šie bērni savā mazajā kolektīvā jūtas ļoti labi. Un visā skolas kolektīvā arī. Viņi visi ir mūsu skolēni — ar nedaudz lielākām vai mazākām grūtībām. Tādēļ nedomāju, ka citām skolām vajadzētu nobīties. Vienkārši ir jāmēģina. Pats būtiskākais ir tas, lai šie bērni būtu pozitīvi motivēti. Un, ja viņi tādi nav, kad ierodas skolā, tad mums ir jādara viss, lai viņi šo motivāciju iegūtu. Šiem bērniem vēlreiz ir jādod iespēja,» uzsver Bišumuižas pamatskolas direktore.

Citas iespējas nesekmīgajiem

Atskaitot šīs iepriekš minētās iespējas — palikt «uz otru gadu» esošajā skolā, «izlīdzinošo» izglītības programmu un pedagoģiskās korekcijas programmu, ir vēl viena alternatīva, kuru var izmantot uz otru gadu atstātais devītklasnieks — mācīties profesionālās izglītības iestādēs, kas komplektē korekcijas klases no bērniem, kuri nav ieguvuši pamatizglītību, un kur papildus apgūst arī profesiju.

Katra paša ziņā ir tas, ko viņš izvēlēsies. Tomēr eksperti iesaka izvēlēties kādu no šīm piedāvātajām programmām, jo palikt esošajā skolā visbiežāk ir kļūda — lai mainītu savus mācīšanās paradumus, ir nepieciešams mainīt arī vidi. Turklāt jaunā vidē ir jauna iespēja sevi pierādīt kā apzinīgu un motivētu skolēnu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu