Līdz šim bezdarbniekiem, lai saņemtu sociālo palīdzību, reizi mēnesī bija jāatrādās Nodarbinātības Valsts aģentūrā un jāpastāsta, kā veicas darba meklējumos. Tiem, kuri strādāt negribēja, atlika tikai pasūdzēties par nespēju atrast darbu, un viņi mierīgi varēja saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Pašlaik bezdarbniekiem šādas iespējas tiek liegtas, jo veikti grozījumi likumdošanā. Kā norāda Nodarbinātības Valsts aģentūras administratīvā departamenta direktors Mārtiņš Brencis, katram darba meklētājam tiek izveidots individuālais darba meklēšanas plāns. Ieviestas veidlapas, ko darba meklētājiem jālūdz parakstīt uzņēmumu vadītājiem, lai apstiprinātu, ka bezdarbnieks bijis uz pārrunām un viņam darbs atsacīts. «Darba meklētājs savu centību var pierādīt, piemēram, uzrādot e-pasta vai faksa izdrukas par to, ka viņš izsūtījis savu CV,» klāsta Brencis. Turklāt aģentūras darbinieks ar darba meklētāju vienosies par individuālu aģentūras apmeklējumu. «Citi nestrādājošie izmanto to, ka valsts maksā bezdarbnieka pabalstu. Dažas pašvaldības sniedz papildu sociālo palīdzību, un nestrādājošais par darba meklēšanu vairs negrib ne dzirdēt,» teic Nodarbinātības Valsts aģentūras pārstāvis.
Pabalstu var atņemt
Bezdarbnieka uzrādītos darba devējus, kuriem sūtīts CV, aģentūras darbinieki vajadzības gadījumā apzinās. Tādējādi tiks noskaidrots, vai bezdarbnieks nemānās. Ja mānās, pabalsts var tikt atņemts. Darba meklētājam nav noteikts skaits, cik darba devēju parakstu jābūt veidlapā. Var būt arī viens. Pabalstu var atņemt arī tad, ja bezdarbnieks pie aģenta neierodas laikus.
Sociālā palīdzība tiek atņemta arī tām personām, kuras ir reģistrējušās kā bezdarbnieki, taču patiesībā strādā. «Sadarbībā ar Valsts darba inspekciju pagājušajā mēnesī vien bezdarbnieka statuss tika atņemts desmit personām, kuras nelegāli strādāja,» atklāj Brencis.
Par minimumu nav jāstrādā
Vaicāts, vai bezdarbniekiem obligāti jāsāk strādāt tādā darbavietā, kur piedāvā minimālo algu, Mārtiņš Brencis skaidro, ka darba ņēmējs var atteikties. «Mums ir plāns jau tuvākajā laikā izskaust minimālās algas sindromu,» skaidro aģentūras darbinieks. Viņš norāda — ja uzņēmuma vadītājs meklē palīdzību Nodarbinātības Valsts aģentūrā, darba devējs nedrīkst piedāvāt minimālo algu.
Aģentūras darbinieki pieprasa, lai tiktu piedāvāta vismaz vidējā alga, kādu maksā attiecīgajā nozarē. Brencis teic: «Neviens mūsdienās nedosies uz kādu uzņēmumu strādāt tikai par pārdesmit latiem pēc nodokļu nomaksas. Turklāt nav noslēpums, ka aiz minimālās algas tiek slēpta nelikumīga algu maksāšana aploksnēs.»
Nodarbinātības Valsts aģentūra strādā, lai ilglaicīgiem bezdarbniekiem varētu izlīdzēt ar darbu. Tādēļ aģentūra vairāk sadarbosies ar darba devējiem.
Nereti bez darba palikušajam nav iespēju atrast labi atalgotu darbu savā ciemā vai pilsētā. Lai ieinteresētu bezdarbniekus doties strādāt uz kaimiņpilsētām, ir plāns, ka valsts varētu apmaksāt darbinieka ceļa vai dzīvesvietas izdevumus. Tāpat Nodarbinātības Valsts aģentūra piedāvā iespēju ilglaicīgiem bezdarbniekiem izmantot pārkvalifikācijas kursus un apgūt kādu specialitāti.
Uzziņai
- pirmos 3 mēnešus — 100% no piešķirtā pabalsta apjoma (pabalsts ir pēdējo darba mēnešu izpeļņas līmenī),
- nākamos 3 mēnešus — 75% no piešķirtā pabalsta apjoma,
- pēdējos 3 mēnešus — 50% no piešķirtā pabalsta apjoma.