Drošības izjūta

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Alises mamma

Ikdienas steigā vecāki reizēm pat nepamana, ka viņu bērnu sirsniņās aizvien biežāk iezogas skumjas, bailes un satraukums. Daudzi domā, ka mazie izlutināti, un nolemj grožus pievilkt stingrāk, taču kļūst aizvien ļaunāk. Kā rīkoties?

Es tevi mīlu!

– Bērnam drošības izjūta ir tas pats, kas mājai – labi pamati, – uzskata ģimenes psihoterapeite Gunta Jakovela.

Lai mazulis sekmīgi augtu un attīstītos, vispirms jābūt apmierinātām viņa fizioloģiskajām vajadzībām – nepieciešamībai pēc ēdiena, svaiga gaisa, mājokļa un miega. Vecāki pat neiedomājas, cik neaizsargāti un bezpalīdzīgi jūtas viņu bērni, nepārtraukti klausoties tēta un mammas strīdos vai, piemēram, dzirdot, ka rīt varbūt nebūs par ko ēst un dzīvot… Jo tā ik reizi aizvien vairāk graujam savu atvašu priekšstatu par mājām kā drošu vidi. Jo mazāks ir bērns, jo viņam svarīgāk apzināties: man blakus vienmēr būs kāds pieaugušais, kurš par mani parūpēsies. Arī tad, kad būšu bēdīgs un niķīgs, it īpaši. Mazie reti prot noformulēt savas izjūtas vārdos. Tāpēc nevēlama uzvedība visbiežāk ir zīme, ka cilvēciņš par kaut ko nejūtas drošs.

Jo vairāk mīlestības bērns mājās saņem, jo drošāks viņš jūtas, izejot ārpus tās. Mīlestība – tas nenozīmē tikai glāstus, bet arī uzmundrinošu valodu un pozitīvu attieksmi: tu esi mīlēts, gribēts un gaidīts, nevis traucēklis. Ir tikai normāli, ja tuvi cilvēki brīvi lieto frāzi es tevi mīlu, negaidot kādus īpašus brīžus. Jo vairāk mīlestības apliecinājumu bērns dzird, jo drošāks un laimīgāks kļūst. Tas palīdz nešaubīties par vecāku mīlestību arī tad, ja viņi kādreiz ir dusmīgi.

Kārtībai jābūt, bet…

Tikpat svarīga nozīme bērna drošības izjūtas radīšanā ir zināmai kārtībai. Tas nozīmē gan dienas režīmu, kas jāievēro, gan iespēju arī brīvi rīkoties, piemēram, pieiet pie skapīša vai plauktiņa un paņemt savas drēbes vai rakstāmpiederumus. Kurš gan spēj justies laimīgs, ja viņam nepārtraukti citam kaut kas jālūdz? Ja mājās valda haoss un neviens īsti nezina, kur kas atrodas, tikpat izārdīts jūtas arī bērns. Droša vide – tas nozīmē, ka mājās tomēr ir noteiktas robežas, ko bērns drīkst un ko nedrīkst darīt.

Vēlams, lai dienas režīms būtu izstrādāts, respektējot bērna fizioloģiskās un emocionālās vajadzības, nevis tāpēc, lai mazo liktu gulēt, kad to grib mamma. Daži bērni var iztikt arī bez diendusas – viņi agrāk aiziet gultā vakaros. Ja mazulis, neguļot pusdienlaiku, paliek nervozs, vecākiem jāizdomā, kā padarīt došanos uz Čučumuižu interesantāku. Jo nesteidzīgāki un mierīgāki būsim, jo ātrāk bērns aizmigs. Ja neilgi pirms gulētiešanas atnākusi ciemos vecmāmiņa, diez vai ir godīgi bērnu noteiktajā laikā sūtīt pie miera. Ideāli, ja vecāki dienas plānošanā iesaista arī bērnu. Tas nāk par labu gan savstarpējām attiecībām, gan rada drošu pamatu: arī es varu iesaistīties savas dzīves organizēšanā.

Rituāli un dāvaniņas

Ja vecāki dienas lielāko daļu aizņemti darbā, ģimenisko saišu stiprināšanā un bērna drošības izjūtas radīšanā ļoti daudz var dot dažādi mīļi rituāli – atkārtotas darbības, kuras bērns veic kopā ar mammu un tēti. Šajā laikā vecākiem vajadzētu pilnīgi nodoties savai atvasei, izslēgt pat visus telefonus. Nav būtiski, kas kopā tiek darīts. Svarīgākais, lai bērns katru dienu var rēķināties ar pusstundu vai stundu, kad tieši viņš saņem vecāku nedalītu uzmanību un mīlestību. Varbūt viņš vienkārši vēlas kādu brīdi pasēdēt mammai klēpī un kopīgi paklusēt vai arī palasīt grāmatiņu, parunāties vai paspēlēties…

Ja mazulis ir spiests dienas lielāko daļu pavadīt bērnudārzā, tad viņš ir pelnījis brīdi, kuru vecāki velta tikai viņam vien. Dažkārt, juzdamies vainīgi, vecāki apber bērnu ar dāvanām un vakarā izdabā viņa iegribām. Taču patiesībā tam visam nav nekādas saistības ar bērna drošību. Mazais vēl nespēj uztvert dāvanu simbolisko nozīmi, viņš tās vienkārši pieņem kā ikdienas sastāvdaļu.

Daudz nozīmīgāk ir pastāstīt, cik ļoti pēc viņa ilgojāties, ka labi saprotat viņa skumjas, tik ilgi atrodoties bērnudārzā. Arī divu un trīs gadu vecumā mazulim ir svarīgi zināt, ka vecāki par viņu vienmēr domā. Ja bērns ir ļoti saskumis, vispirms mēģiniet sakārtot savu dienu tā, lai atvasītei tajā paliktu vairāk laika.

Anarhija un robežas

Viena no nedrošākajām situācijām ģimenē ir tad, kad mājās valda anarhija. Mazajam ir svarīgi, ka viņam blakus atrodas kāds psiholoģiski spēcīgāks cilvēks, kurš zina mazliet vairāk par viņu, bet vienlaikus ar viņu arī rēķinās. Bērnam augot, vecākiem jāprot šīs robežas palaist brīvākas. Tas ir tikai normāli, ja mazuļi šīs robežas ik pa laiciņam pārbauda, bet, ja tas notiek nepārtraukti, ja mazais tikai čīkst, kaujas ar brāļiem vai māsām, ar palaidnībām cenšas pievērst sev uzmanību, tad vecākiem tomēr jāpārdomā, cik droša un mīlēta viņu atvase jūtas. Par bailēm un nedrošību var liecināt arī miega traucējumi, vēdera sāpes, sūdzības, ka man sāp kājiņas, tirpst rociņas, reibst galva utt. Ja problēmu nerisina, tā laika gaitā tiešām var materializēties dažādās slimībās.

Vecākiem, kuri nav noteikuši saviem bērniem zināmas robežas, svarīgi vispirms pašiem izdomāt, ko viņi vēlas sagaidīt. Ja nekārtība radusies daudzās jomās, izvēlieties vienu, ar kuru sāksiet, un tikai tad pa solītim tuvojieties mērķim, uzslavējot mazo par katru pozitīvo pārmaiņu, mācot viņam cēloņu un seku likumsakarības. Kaut vai, piemēram, tā: «Ja neģērbsies, netiksi laukā!», «Ja gribi dzimšanas dienas ballīti, tev jāsakārto rotaļlietas istabā!» Pirmajā reizē visdrīzāk sekos protests, bet ar laiku pārmaiņas noteikti būs.Baiba Vahere

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu