Cilvēki miegā pavada trešdaļu no savas dzīves. Oktobra pēdējā svētdiena uzsākusi citu — rudens — laiku. Varam stundu ilgāk pagulēt. Tomēr ne visiem bioritmi pielāgojas šīm pārmaiņām.
Laid, lai pulkstenis iet!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Veselam neskādē
Labs miegs nosaka cilvēka dzīves kvalitāti, ietekmē pašsajūtu un veselību. Tas iespaido arī cilvēka personību un attieksmi pret apkārt notiekošo. Neizgulējušies un noguruši cilvēki parasti ir viegli aizkaitināmi, nespēj koncentrēties ikdienas uzdevumu izpildei.
Pat daļa problēmu atrisinās miegā — apziņa guļ, bet smadzenes turpina strādāt citā darba režīmā. Ja cilvēks neizguļas, var iedzīvoties neirozēs un dažādās somatiskās slimībās. Vēl smagākas sekas rodas, ja miega traucējumi ir papildus jau esošām slimībām. Visātrāk pamanāma vecu kaišu aktualizēšanās un pašsajūtas pasliktināšanās.
Diennakts ritmā mainās visas organisma norises (fizioloģiskie un ķīmiskie procesi), darbaspējas, uztvere, reakcija uz dažādām vielām un apkārtējās vides procesiem. Katram šis cikls ir individuāls. Taču cilvēks savu bioloģisko pulksteni — bioritmu — vairumā gadījumu neievēro.
Vieniem laika maiņa, pulksteņa rādītājus pagriežot stundu uz priekšu vai atpakaļ, būtiskas problēmas nerada, savukārt citiem var būt īslaicīgas vai ilgstošas veselības, dienas aktivitāšu, darba ražīguma un nakts miega kvalitātes izmaiņas. Lai gan to izpausmes nav atkarīgas no vecuma, jaundzimušajiem bioloģiskais pulkstenis ir svarīgs barošanās reizēs, un viena stunda var radīt būtisku mazuļa pašsajūtas diskomfortu. Pusmūža vai vecākiem cilvēkiem laika gaitā ir izstrādājies savs bioritms, un tāpēc tā izjaukšana var būt emocionāla.
Šādu pārkārtošanos visbiežāk izjūt pacienti ar hroniskiem sirds darbības traucējumiem vai astmu. Pacientiem ar nervu sistēmas slimībām jebkuras apkārtējās izmaiņas rada slimības saasināšanos, bieži aktualizējas depresijas.
Cīruļi un pūces
Noskaidrots, ka cilvēkiem, kuri rītos spēj piecelties agrāk, ir augstāks kortizola — galvenā stresa hormona — līmenis nekā cilvēkiem, kuri gultā paliek ilgāk. Tādēļ tie, kuri mostas agrāk, spēj labāk koncentrēties, taču ir dusmīgāki, un dienas beigās viņu enerģija izsīkst. Cilvēki, kuri dienas gaitas uzsāk vēlāk, nav tik steidzīgi un aizņemti.
Iedalījumu cīruļos un pūcēs nosaka bioritmu īpatnības. Cīruļiem vieglāk pamosties agri rītā, taču gribas iet gulēt ātrāk nekā pūcēm, kam agrie rīti sagādā lielu neapmierinātību un dienā ātri uzmācas nogurums. Tāpēc ir svarīgi zināt savu dabīgo bioritmu un tiem pakārtot visus darbus.
Pētot atšķirības starp cīruļiem un pūcēm, ir noskaidrojies, ka cīruļi ir vairāk pakļauti muskuļu sāpēm, saaukstēšanās slimībām, galvassāpēm un garastāvokļa pārmaiņām.
Pēc pulksteņa rādītāju pagriešanas adaptācija vairumam cilvēku notiek divu nedēļu laikā. Tiem, kam ir nervu sistēmas slimības un nosliece uz depresijām, pielāgošanās periods ir krietni ilgstošāks un grūtāks. Gaismas trūkums dabā bieži vien arī šķietami veselam cilvēkam tumšajos gadalaikos mēdz radīt depresijas, turklāt gaisma veicina D vitamīna sintēzi un ārstē ādu.
Konsultēja psihiatre Santa Ancāne.