Konkurss: «Rāpies, rāpies, mana sieviete!»

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Voldemārs Oliņš

Piedalies portāla «Apollo» sadarbībā ar interneta veikalu [s:17546] rīkotajā  konkursā «Mans bērns runā» un saņem trīsriteni «Big Wheel» no [s:17547].

<b>Sīkāk par konkursu lasiet šeit...</b>

Kristaps:

Kristaps un šobrīd viņš ir 2 gadus un 3 mēnešus vecs.
lidmašīna - pekalē (2 gadi un mēnesīts)
cepums - mangandē (2 gadi un mēnesīts)
traktors - aktū (2gadi)

Anna Ance:

Mana meitiņa Annija- Ance kurai ir 1,9 gadi,bēnudārzā mācoties dziesmiņas, no
divām dziesmiņām(«Kaķīts mans» un «Aijā žūžu lāčabērni»)ir izveidojusi pati
savu dziesmiņu- «katis nau pekam kām"-kaķīts ņau pekainām kājiņām!!
māmiņa Mārīte.

Markuss:

Markuss /6g/ atnak no bērnudārza un lieligs stāsta:
«Mēs šodien mācijāmies Latvijas himnu
Dievs svētii Latviju, mūs dārgo tēviņu....

Markuss 1g/

ampa- lampa
kaiju- karote
kāpī - klēpī

Markuss /2g/
zinuks- zirneklis
bruņučupurs- bruņurupucis
čūkša- čūska
sieka slieka


Markuss 3g
Bērni kaimiņu dārzā ēd skābenes
vienu dienu vecās skābenes tiek nogrieztas lai aug jaunas
Markuss saka: Tagad nabaga bērniem nebūs ko ēst


Markuss 3.5g
Omite grib iet uz tualeti, Markuss viņu nelaiž un grib iet līdzi
-es iešu Tev līdzi, pasēdēšu klēpī man jau čura nenāk!

Kristers:

2 gadi un 2 mēneši

Kriksim beidzot izdevies piecelt mammu, kurai joprojām šausmīgi nāk miegs. Mamma negribīgi klāj gultu.
– Mamma vāc nost gultu, – Kriksis priecīgs lēkā apkārt.
– Nu, kas man cits atliek?! – mamma skumīgi secina, kad miegs aizgaiņāts.
– Kriksis mammai atliek, – puika priecīgs paziņo.

2 gadi un 3 mēneši

Ir lietas, ko nedrīkst aiztikt. Kriksim pieteikts – drīkst skatīties ar actiņām.
Kriksis paņem no galda zāļu pudelīti un saka:
– Paskatīties ar rociņām…

2 gadi un 4 mēneši

Visi trīs guļam gultā. Kriksis sadomā rāpties laukā un gultas vidū «uzduras» mammas kājai zem segas.
– Kur mammai otra kāja? – viņš jautā.
– Gultas otrā galā, – atbild mamma.
Kriksis izrāpjas no gultas un ierauga no segapakšas rēgojamies trīs kājas (viena – mammas, divas – tēta). Mirkli apdomājis «negaidīto pavērsienu», puika, rādot uz tēta kājām, secina:
– Tās ir mammas otrās kājas.

2 gadi un 8 mēneši

Kriksis ceļ augšā mammu, stumjot to ārā no gultas:
– Rāpies, rāpies, mana sieviete!

2 gadi un 9 mēneši

Mamma mācās Ceļu satiksmes noteikumus un pie sevis pukojas:
– Nu, kā to var atcerēties?!
– Nu, kaut kā, – atbild Kriksis.
– Kā tas ir «kaut kā»? – grib zināt mamma.
– Nu, angliski!


***
Mamma jau trešo reizi lūdz tētim, lai taču atnes glāzi piena.
– Tūlīt! – tētis negribīgi atņurd, neatraudamies no TV ekrāna. – Es briestu.
– Ej briest! – Kriksis nokomandē tēti.

3 gadi

Apspriežam, ka nākamreiz, dodoties pastaigā uz kanālmalu, jāpaņem līdzi maize gulbīšiem. Kriksis jautā, kāpēc jānes putniem maize.
– Nu, kāpēc? – mamma vedina Kriksi pašu izdomāt, un atbilde drīz vien ir «rokā»:
– Nu, lai viņiem nav jāēd ūdens vien…

3 gadi un 2 mēneši

Pamanām, ka tēta zeķei caurums papēdī.
– Papēdis gribēja ēst un vienu caurumiņu izēda, –  secina Kriksis.


***
Kriksis mudina tēti:
– Tēti, celies!
– Es vēl gribu pavārtīties! – tielējas tētis.
– Nu, tad vārties stāvus! – Kriksis neliekas mierā.

3 gadi un 3 mēneši

Kriksis, iedams uz otru istabu, paziņo:
– Es eju zaudēt mieru!

***
Kriksis velk džemperi mugurā. Viena roka piedurknē, otra gramstās pēc savas «vietas»:
– Nu, kur tas otrs rokturis?!

3 gadi un 6 mēneši

Mamma ievēro, ka Kriksim bikšelēs slapjums, un jautā:
– Tu gribi čurāt?
– Nē, – atbild Kriksis.
– Kāpēc tad biksēs pile?
– Tā ir dzimumzīme, – protestē Kriksis.

3 gadi un 7 mēneši

Kriksis vairākkārt dzirdējis teicienu «acis kā pogas». Viendien pieiet pie brālīša un secina:
– Patriks skatās kā poga…

3 gadi un 8 mēneši

Mamma skatās TV. Piepeši savajagas uz tualeti, bet reklāmu kā nelaiž, tā nelaiž. Tā nu viņa palūdz Kriksi:
– Aizej, lūdzu, pačurā manā vietā!
Kriksis, pilns gatavības, pielec kājās, bet piepeši apmulst:
– Kur ir Tava vieta, mamma?

Dāvja joki

2 gadi

Skatās, kā tētis aiziet uz darbu (pie loga).
Jautā: «Kur ir mašīna?"
Atbildu: «Stāvvietā"
Dāvis: «Tētis aizbrauca ar kājām uz darbu!»

Edvards izgāzis putras bļodu. Dāvis skatās.
Es: «Ai, ai, ko mēs tagad darīsim ar tādu brāli?»
Dāvis nopūšas: «Es arī nezinu…»

Iepriekšējā dienā ar Dāvi staigājām pa mežu un es Dāvim pastāstīju, ka, ja ļoti ārā gribas čurāt, tad to var izdarīt zālītē. Tas Dāvim patīk. Otrā dienā dzīvoklī Dāvis pienāk ar sačurātām biksēm. Prasu: «Nu, kur tu pačurāji? Istabā?»
Dāvis: «Nē – zālītē…»

Dāvis un Edvards plunčājas vannā.
Saku Dāvim: «Nešļaksti ūdeni acīs brālītim, redzi – viņa jau sarkanas actiņas!»
Dāvis pēc brīža brālim: «Nešļaksti arī man ūdeni, redzi – man jau zaļas acis!»

3 gadi

Dāvis ienāk no dārza puses istabā un kaut ko gremo.
Prasu: «Kas Tev mutē?»
Dāvis: «Tumšs. Nekā nevar redzēt!»

Draugs Tomiņš iekliedz Dāvim ausī. Dāvis ļoti neapmierināts.
Saku: «Tā nav labi darīt, kā Tomiņš dara»
Dāvis: «Es gan būšu labs puika. Es nekliegšu, es tikai dauzīšos».

Runājam, kāda  kuram acu krāsa. Dāvis stāv pie spoguļa un pēta savas acis.
Saku: «Tev ir brūnas acis. Brālim arī brūnas acis. Kādā krāsā tētim acis?»
Dāvis: «Sarkanas!»

Iepriekšējā dienā esmu labi paēdusi, atguļos uz dīvāna un saku Dāvim: «Esmu pieēdusies, man grūti piecelties»
Nākošajā vakarā Dāvis, izdzēris glāzi sulas, arī atguļas: «Esmu piedzēries, man grūti piecelties».

Dāvis grib lielajās darīšanās: «Man noguris vēders, laikam iešu uz podiņa».

Brālis Edvards pietaisījis savas bikšeles.
Dāvim dzirdot, saku: «Nu šausmas, ko nu darīsim?»
Dāvis lietišķi: «Izsauksim policiju!»

Ar Dāvi skatāmies grāmatiņu «Mūsu draugi  -dzīvnieki», kur ir gotiņas, zirdziņi, suņi u.tml.
Otrā vakarā Dāvis, skatoties «Panorāmu», sauc no otras istabas: «Mammu, nāc skaties – mūs draugs. Reku rāda mūsu draugu!»
Atskrienu skatīties, - kā tad! Govs pa visu ekrānu…

Daniels 1 gads 9. mēn.

Kādu dienu mamma nevar noslaucīt Danielam degunu un saka: «Paskatīsimies vai tev degunā nav cīsiņš?» Nu tagad, kad Danis baksta degunu un viņam pajautā: «Ko tu tur meklē? Vai tev puņķis degunā?» Daniels atbild «NĒ CĪCIŅŠ! «

Kādu dienu braucot tramvajā Daniels rāda uz priekšā sēdošo onkuli un kliedz «Tante, tante!» Mamma klusām čukst ausī «Nē tas taču ir onkulis!» Daniels izliecas no solu rindām un paskatās vienreiz, paskatās otru reizi un nopietns pagriežās pret mammu un saka: «ONTE!»

Visas tantes parkos atskatās, kad Daniels skrien pakaļ baložu baram kliegdams - PUTINS, PUTINS (putniņš)!

Vēl daži no populārākajiem vārdiem - TAMMI - tramvajs, TUNIS - suns, IDZIS - rižais kaimiņu kaķis, MANANA - mandarīns, MAUKA - malka, PĪNS - piens

Miks

Braucām mēs mājās no Kurzemes pilsētu apskatīšanas – Aizputes, Kazdangas, Liepājas. Tētis pie stūres, jau «sāka mest ar krēslu» un tumsa smagiem soļiem sāka savu gaitu. Es, blakus sēžot, fiksēju, ka pabraucam garām pagriezienam uz Rīgu (no Liepājas šosejas), bet sevī nodomāju – gan jau, ka kungs zina labāk, kurp braukt. Tad ierunājās 8-gadīgais Miks: «Tēti, kāpēc mēs braucam pa ceļu A8, tas taču ved uz BĀBĪTI?...» Tagad arī pati saausījos, ka «labi vis nebūs». Tā arī notika – iebraucām BABĪTĒ/BĀBĪTĒ, griezām atpakaļ un skatījāmies, kur var tikt atpakaļ uz Rīgu. Kopš tās reizes, kad izlasu uzrakstu „Babīte”, sevī nosmeju: «Bābīte, nevis Babīte.»

Alise Apine

Alisei ir nopirkts hēlija balons. Mājās pārnākot, kamēr vecmāmiņa ģērbjas, Alise staigā ar balonu pa gaiteni un kaut ko skandē. Vecmāmiņa īsti neieklausās, ko bērns tur skaita. Tad Alise ienāk istabā, redzēdama, ka vecmāmiņa jau pārģērbusies, velk viņu gaitenī un saka:
- Tagad mēs soļosim un dziedāsim Kalvīti!
Vecmāmiņa neizpratnē:
- Ko mēs, bērniņ, dziedāsim? Kādu Kalvīti?
Alise svētā sašutumā:
- Nu vai tu televizoru nemaz neskaties? Ziņās taču rādīja - Nost ar Kalvīti!
Tad vecmāmiņa un Alise soļoja pa gaiteni, turādamas balonu kā karogu un skandēja:
- Nost ar Kalvīti!
Loti jautra rotaļa :-)

Vasarā Alise ar tēti pastaigājas. Pretī nāk puisis, kuram mugurā tāds pats T-krekls, kā Alises vectēvam.
- Tēti, redz kur vectēva krekls! Tikai tievāks!

Alises tētim ir dzimšanas diena. Tante jautā:
- Alisīt, vai tu zini, kas šodien par dienu?
- Zinu, tētim dzimšanas diena!
- Varbūt tu zini arī, cik gadu viņam paliek?
Alise vienmēr atrod izeju no situācijas. Pagriezusies pret vecmāmiņu, viņa saka:
- Nu, pasaki, cik tad tavam dēliņam paliek gadu!


Vectēvs un vecmāmiņa paņēmuši Alisi līdzi apkopt kapus. Protams, tiek skaidrots, ka kapiņos guļ cilvēki, kas nomiruši. Alisei visvairāk interesē fakts, ka vecmāmiņai arī ir bijis vectētiņš, kurš nomiris. Vēlāk visi aiziet uz tirgu. Alisei tur viss ļoti interesē, viņa lēnām pastaigājas, apskatīdama katru stendu. Vecmāmiņa, gribēdama Alisi pasteidzināt, nepadomājot, ko saka:
- Iesim nu, Alisīt, mājās! Man tā gribas ēst, ka es nomiršu badā!
- Tāpat kā tavs vectētiņš?

***

• Kā Velga par Misiņtanti kļuva. Rados mums ir viena apsviedīga un ar bērniem makten komunicējoša dāma – Velga. Prot ar bērniem spēlēties, un, kad sagadījās, ka arī mūsējais Miks 3 gadu vecumā pamazām iepazinās ar šo jauko radinieci, viņa Miku mīlīgi uzrunāja bērņuku valodiņā: „Nu, Misiņ, kā tev iet?” Un tā katru reizi, kad satikās. Reiz, kad runājām, ka nu atkal brauksim ciemoties pie Velgas tantes, bērnam vajadzēja paskaidrot, kas tā tāda ir. Kad noskaidrojās, ka runa ir par to tanti, kurai kaķis Pūce, viņš skaidri deklarēja: „Ā, Misiņtante...” Sākumā mēs nevarējām saprast, no kurienes tāds brīnumvārds radies, bet vēlāk viss „izfiltrējās”. Savukārt paši Velgas mazbērni viņu sauc par VAFA... Tiec nu gudrs, kā šis vārds radies.
• Šo atceros no savas un brāļa bērnības. Dzīvojām pie omītes laukos, es pusaudze, brālim Raimondam kādi 8 vai 10 gadiņi. Omīte, kazu slaucot, kārtējo reizi lasa morāli brālim, jo tas kaķēnus mokot un ķerstot (saprotams, man arī tas nepatiktu). Kad tirāde iet uz beigām, omīte vēl nosaka: „Nu, tu taču esi viens sadists.” Brālis laikam tādu vārdu vēl nezināja, jo savā bērna tiešumā atbildēja: „Bet omīt, es taču neesmu sadirsts...” Loģiski, omītes lasītā morāle „noslīka” pašas omītes smieklos.

Jānītis (5gadi):

Rotaļājoties ar brāli   - brāli, tu būsi cilvēks, es būšu tētis..

Mežā ierauzījis suņa skeletu saka - kaulu dzīvnieks.

Pārnācis no zobārsta vaicā mammmai-    mam. ka es varēšu ēst pa abiem galiem?(ārsts bija brīinajis zēnu, ka salabotā zobu puse jāsaudzē).

Toreiz:

Mana meitiņa Kristīne, kad bija maziņa ( tagad- 28gadi ), ieraugot kāzu svinībās
līgavu teica, kāda smuka preciene.
Mazdēliņam Gintiņam tagad 11 gadi, bet, kad bija maziņš bija neizpratnē par to,
kādas multenītes opītis labāk skatījās televizorā? Opis atbild, ka viņa bērnībā
televizora nebija. Mazdēliņš izbrīnījies- kā tad tu varēji redzēt Tomu un Džeriju un
rozā Panteru?

Marta Anna, 3 g.v.: 

Staigā pa māju dziedādama:

Visi bērni teroristi, trallallā, tralallā! .... 

Un tā atkārto šo rindiņu vairākas reizes pēc kārtas. Kur viņai galviņā radies šāds teiciens - mājniekiem nav ne jausmas.

Kristofers Emīls (3 gadi):
 
Kristofers ar  mammu nāk no bērnudārza. Jāiet ilgi, apmēram stunda. Lai abiem īsāk ceļš un katrs ietu ar savām kājām, spēlējam «piekabēs» (Kristofers ir piekabe un mamma viņu velk). Kristofers saka: «Es tagad ieslēgšu lampiņu!». «Labi», es atbildu. Kristofers samiedz actiņas un pa visu sejiņu izstiepj smaidiņu. Skaidrs, lampinja iedegusies, ejam tālāk. Kristofers mammai saka: «Tagad prasi, kāpēc tā lampiņa deg». Es paklausīgi prasu: «Kāpēc tā lampiņa deg?» No Kristofera atskan noteikta un nepārprotama atbilde: «Figviņzin!!!"

Rolandiņš 2-4.gadu vecumā:

Viņa valodiņa:

KUDŪ - lifts
SIUVENĪTIS - spilventiņš
DRIBU - gribu
KRANCĪTIS - Francītis (Rolandiņa brālēns)
A ĢI SJUDA - mīļākais teiciens krievu valodā
HOROŠO GENERAL - vēl kāds teiciens no krievu valodas

Katrīna Adrija  3 gadi un 10 mēn. :   

Uz jautājumu, kur strādā mamma, viņa smaidot atbild- Noņēmumu dienestā! ( domāts protams Ieņēmumu dienestā)
Kādā vakarā Katrīna lūdz lai uzliek dziesmu par CIRKULĪTI.........Paiet labs laiciņš, kad tiek skaidrots, ka Cirkulītis ir mazs, un smuki dzied. Nu, ja , izrādās, ka domāts ir Cīrulītis!
Bērnu dārzā tiek mācīti cipari, kā tos atpazīt. 4 kā krēsliņš, 2- kā gulbītis. Bet 1 izslkatās kā SPEĶĪTIS......(domāts jau gan ir spieķītis...)

Alise 1.gads un 10 mēneši,vārdinji:

suns - tuns
mīļš - mjamm,mjamm( 8 mēneši)
Vecmamma - mimme
Intars - tinta
mašīna - dzizza
par sniegu - netīrs,(takā,sasmērējis zemi,kokus utt.)
kurpītes - pepītes
zābaki - zābīši
zeķubikses - kājas
pods - pampis
kad grib,lai uzvelku svārkus- meitīte lelliite
Alise - Aisīte
uz aizrādījumiem atbild - Es dzirdu

Miks, 4 gadi:

• Četru gadu vecumā Mikam ar mammu sanāk baigais pārpratums. Kādā dienā Miks mammai lūdz: «Uzliec, mammiņa, to disku... nu to – «Fredijs uzsūc burkānus...»» Mamma neizpratnē, jo viņas atmiņa skaidri informē, ka ģimenē nav tāda diska. Miks kļūst nepacietīgs: «Lūdzu uzliec «Fredijs uzsūc/uzlūdz burkānus»!!!» Mamma pārskata visu latviešu disku kolekciju, kas mājās ievākta – nu nav! Un arī nevienu dziesmu mamma neatceras, kurā būtu tādi vārdi vai nosaukums. Miks asarās, bet kad saprot – ar šo mammu «nav aršana», nomierinās. Uz kādu brīdi tas tā kā būtu piemirsies. Tad, jau mazliet vēlāk, kādā reizē mājās labam noskaņojumam ir uzlikts «Labvēlīgā tipa» disks. Un tad vienai dziesmai skanot Miks priecīgs sauc: «Re kur ir tas disks! Fredijs uzsūc/uzlūdz burkānus!!!» Tikai tagad mammai nāk apjausma, no «kurienes nāk tie burkāni» – izrādās, skan dziesma «Omnibuss» un tajā ir piedziedājums «Omnibuss, omnibuss, iebrauc manā dārzā kluss, izbraukā man tomātus, REDĪSUS UN BURKĀNUS...» Nu, un Miks jau ir iepazinis Andra Freidenfelda jeb Freža balsi pa radio – mamma regulāri to klausījās, kad Miks bija pavisam mazs...

• 3 gadu vecumā Mikam ļoti garšoja BAIGĀ KŪKA – šokolādes sieriņš «Kārums».

• Mika mammai arī patīk spēlēties ar bērna valodu, tāpēc laikā, kad Miks vēl mācījās runāt, ķēmojās šādi: iet abi pastaigāties (Mikam jau 2i gadi), un tad, kad kurpītē iekrīt kāds akmentiņš, līdzjūtīgi palīdzot tikt no tā vaļā vienmēr piebilst: «Nu, ko, radinieks kurpē iekritis?» (Mika uzvārds ir Akmentiņš). Ilgi nebija jāgaida – pēc pusotra gada, kad atkal pastaigas laikā kārtējo reizi kurpē bija iekritis akmentiņš, bērns jau apzinīgi paziņoja: «Mamma, apstāsimies, radinieks kurpē iekritis, jāizņem laukā...»

Matīss, 2,5 gadi:

Pie mums ciemojās mana vecmāmiņa (72 gadi), Matīsa vecvecmāmiņa, kuru viņš sauc par Omomīti. Kādā svētdienas rītā, Matīss, kā jau vienmēr, bija pamodies pirmais un, kad viņam palika pavisam garlaicīgi, viņš piegāja pie gultas, kur gulēja Omomīte pavēra ar pirkstu viņas acs plakstiņu un vaicāja: «Tu guji? Nav ko gujēt! Vejc tusenes un ejam dzerjt kapiju!» Tad ar kovboja cienīgu žestu meta Omomītes bikses viņai, liekot saprast, ka ir jāceļas augšā - gulēšanas laiks jau ir beidzies!


Matīss 3 gadi:

Matīss šodien sastrīdas ar manu mammu - Matīsa Omi. Ome prasa: «Vai Tu mani neklausīsi?» Puisēns gribēdams labot savu vainu apķeras un saka: «Mījo Omīt, es Tevi nekad, nekad nekjausīšu!"

Mareks, 2gadiņi:
 
Mācamies vardiņus,īpaši omītēm un opītim,jo tad,kad viņš stāsta par omīti,īsti nevar saprast par kuru iet runa,jo viņas tak ir divas.Ome Luda viņam sanāk labi,bet ome Marija viņam nepadodas,tādēļ viņš ir izdomājis saīsinājumu-ome Mia.
 
Marekam ļoti nepatīk iet bērnudārzā.Vienmēr atnākot mājās viņš parāda visus savus nobrāzumus.Vienu dienu atnākot mājās pamanu,ka viņam ir sakosta roka,un prasu,kas tad ir noticis,uz ko viņš atbild,ka bēbis esot iekodis.Mēs kā vienmēr papūšam un samīļojam.Pēc divām dienām viņš atcerējās,ka viņam rokā ir iekosts,un es viņam saku,nu jā,ka iekoda bēbis,bet viņš:"nē,aukīte(auklīte)"
Alise 1.gads un 10 mēneši:
Dzied dziesmiņu Kazdārzā

«kas tas tāds,kas tas tāds
bitīt ozu dārziņā.
Ložņā,ložņā,
lapu lapām».

Mareks,2gadiņi:

Mācamies jau burtiņus, un, lai būtu jaurtāk mācīties, darām to ar cepumiņu palīdzību burtiņu formā. Izdomāja paēst  pēc cītīgas mācīšanās, paņem cepumus (burts T un M) un saka: «Es apēdu tēti (burts T ) kopā ar M».

Miks:

• 3-gadīgais Miks: «Es sev nomazgāju paduses, lai man aug jauna āda...»
• 3gadīgais Miks par mammu: «Tev vēl ir brilles priekšā, lai mati nelien acīs.»

• 4-gadīgais Miks sacer haiku:
Ķikuci, ķikuci,
Šūpojies vējā
Tā kā biezpieniņš.

• 5-gadīgais Miks dzird raidījumu «Naktsāķis», kur runā par 101 pozu (seksā). Mika versija šajā sakarā: «1.sievietēm nepatīk, ja viņām ar dakšiņu dur pakaļā; 2.ja uz muguras uzliek apelsīna mizu, tad arī nepatīk.
• 5-gadīgais Miks par puspliku onkuli: «Tas nu gan ir plikadīda: plikās biksītēs...»
• 5-gadīgais Miks skaļi domā: «Cielaviņa mazs putniņš – no tā sanāks maziņš skeletiņš, ja noknābs visas spalvas, bet krokodils tā apēdīs, ka kauliņi nepaliks.«
• «Vai uz 1.kluča stāvēs Ferrari?» – jautā 5-gadīgais Miks, kad beigām tuvojas F-1 posms Šanhajā, Ķīnā.
• 5-gadīgais Miks konstatē: «Tie cimdi ir piederami rudenim.»
• 5-gadīgajam Mikam radušās problēmas ar dupša slaucīšanu. Tas netiek kārtīgi noslaucīts un gadās vēl lielākas nepatikšanas... Dupsis pēc biksīšu nomaiņas tiek mazgāts un Miks saka: «Jā, ja tagad dupsi nenomazgās, tad vasarā mušas lidos klāt...»

• Pa TV rāda hokeja spēli Latvija – Polija. 6-gadīgais Miks vienā brīdī iesaucas: «Es viņu iesūdzēšu tiesā, jo viņš negodīgi spēlē!"
• 6-gadīgais Miks pēc vannas no matiem sataisa «ezīti» un saka tētim: «Vajag ātri parādīt mamiņai, kamēr mati nav novītuši...»
• 6-gadīgais Miks kārtējo reizi ilgi kaut ko stāsta un galīgi neklausās ko viņam saka un nepavisam neapklust, kad viņam saka, ka vajag paklusēt un kad esam iesēdušies mašīnā, bet viņš turpina runāt, tad mamma neiztur un pasaka īsi: «Mik, lūdzu, aizveries!»– uz ko seko visai īsa atbilde : «Tad es izrakšu bedri, iekāpšu bedrē, attaisīšu vaļā lādīti, izņemšu atslēgu, aizslēgšu mutīti ciet, ielikšu atslēgu lādītē, aiztaisīšu lādīti ciet, ielikšu lādīti bedrē, izkāpšu no bedres, aizbēršu lādīti ciet.» Protams, pēc šādas vārdu tirādes, kad Mikam tika palūgts vienkārši paklusēt – vecajiem vairs nav ko teikt.........
• Miris Romas pāvests Jānis Pavils II. Ziņās par to stāsta, un tad seko 6-gadīgā Mika secinājums: «Par Jāni Pāvilu II ir ilgi jādomā. Bet ilgi domāt par Jāni Pāvilu II nevar, citādi ne par ko citu nevarēs padomāt.» Viedi vārdi...
• Maija beigās 6-gadīgajam Mikam regulāri notiek mēģinājumi „Zelta sietiņā”. Kādā reizē, braucot uz mēģinājumu, mamma iedod Mikam uzkost maizītes. Kādā brīdī Miks lūdz mammai mitro salveti, lai noslaucītu rokas, pēc tam, kāpjot ārā no mašīnas, Miks skaidro: «Es negribu, lai mana partnere jūt, ka man ir lipīgas rokas...»
• Starp tēti un 6-gadīgo Miku notiek saruna par iešanu uz veikalu. Miks saka, ka neiešot viens pats uz veikalu, jo viņš nav DAUDZGADĪGS...
• Mamma ar 6-gadīgo Miku skatās datorā filmu «Bridžitas Džounsas dienasgrāmata» un tur vienā epizodē priekšnieks Daniels liftā aiztiek Bridžitai dupsi... Miks jautā: „Kāpēc tas onkulis aiztika tai tantei svārkus? Vai viņš gribēja kaut ko paņemt?» Mamma: «Nē, viņš uzvedās nepieklājīgi...»

• Mammai gadās pie gultas izgāzt sev sagatavoto tējas krūzi. Pie gultas peļķe. 7-gadīgais Miks: «Tas nekas, tā gadās.» Vēlāk noskan lietišķs secinājums: «Ķēpa!»
• Tētis virtuvē pa mazo TV skatās hokeju. Ap 22:30 7-gadīgais Miks (bija it kā nolikts gulēt... ) ierodas virtuvē, turot rokā rotaļlietu – peli - un deklarē: «Man un Pelim nenāk miegs!» Tētis: «Un ko tad Ņurka (rotaļlieta – kaķis) dara?» Miks: «Ņurka guļ.»
• 6 gadu vecumā no Mika ik pa laikam dzirdama frāze: «Tas bija sen, manā bērnībā...»

• Mammiņai beidzot izdevies pagatavot tādu omleti, kāda garšo 7-gadīgajam Mikam. Turklāt tajā pašā dienā tika izmēģināta/atjaunināta biezpiena „ezīšu"recepte. Miks: „Tev pavārmāklsā jāliek... Kāda skolā ir vislabākā atzīme?» Mammiņa: «Desmit.» Miks: «Nu, jā, tev jāliek «10».
• Miks (7 g.v.): /sapņaini skatoties laukā pa logu/ «Dieviņš laikam izbēris cukurtrauku debesīs, tāpēc mums te tā birst...» Mamma: /pārlaimīgs smaids par šo skaisto un balti pūkaini lidojošo patiesību/ «Dieviņš debesīs laikam tagad tēju dzer, un, sniedzoties pāri galdam, gadījās aizķert cukurtrauku, kas apgāzās...»

• Mikam 7 gadi & 2 nedēļas – tētis kārtējo reizi „māca Miku dzīvot"– stāstot, ka jānomazgā rokas, jāpabaro akvārijā zivis, jāpaēd kaut kas nopietns, utt. vai tml. Protams, ka tas viss Mikam nemaz nešķiet interesanti un kārtējo reizi sniegt tās pašas atbildes arī ir piegriezies, tāpēc Miks paskatās uz tēti ar slaveno Monas Lizas smaidu, pieliek pirkstu pie lūpām un savā atbildē nesaka ne vārda – tā mēs visi saprotam starptautiski atzīto žestu – LŪDZU PAKLUSĒ ! Tam ko sauc par tēti – protams vairs nav ko teikt un nākas paklusēt mazā, bet saprātīgā bērna priekšā.

• Futbola translācija no Vācijas, Pasaules čempis 2006.gads. Pirms spēlēm, kuras 7-gadīgais Miks skatās kopā ar tēti viņš jautā 2 lietas : 1) „par kuru komandu mēs balsosim?"2) „no kuras valsts ir tiesnesis?"(ļoti būtiski jautājumi, kaut gan pašu futeni Miks skatās tikai kādas 15 min., jo pārējā laikā ir jāspēlējas televizora tuvumā, BET pārslēgt uz citu programmu neļauj un kronis visam ir baigie pārdzīvojumi, ja komanda, par kuru viņš sākumā ir balsojis – beigās zaudē ...
• 7-gadīgais Miks pēc vannas slaukās un izdomā, ka vajag izmērīt ar centimetra mēru, cik gara izaugusi matu „aste”. Tiek konstatēts, ka jau ir apm.16 cm. Seko jautājums: „A kāpēc man tā aste sagrīļojas, kad viņa aug tālāk?”... Vienojamies, ka «aste» nevis grīļojas, bet skruļļojas...
• Gatavošanās braucienam uz Franciju. Jānoskaidro, vai Mika somā ir viņa lietussargs. 8-gadīgais Miks: «Jā, ir.» Tad apdomājas un nolemj pārbaudīt, sakot: «A tas ir varbūt, ka man tur ir.»

• 8-gadīgais Miks zvana mammai no nometnes Mazirbē: «Nu, mēs tagad ejam uz jūru, tā ka rēķinies, ka kādu laiku mani nevarēs sazvanīt!» (ir pieredze, ka Mazirbē jūras malā aizpūš zonu :D )... Njā, esam svarīgi 8-gadīgi cilvēciņi, un mamma tāpēc tikpat svarīgā un priecīgā tonī pateicas par informāciju un novēl patīkami pavadīt laiku pie jūras. VecAngliska pieklājība viscaur, tā teikt.
• Uz jautājumu skolā, kādam jābūt labam draugam, 8-gadīgais Miks pie citām īpašībām nosauc arī tādu: DALĪGS (t.i., cilvēks, kas dalās ar savām rotaļlietām un mantām).

Uģis, 1,8gadiņi:

Interesantākie vārdiņi-DESA ir deda, MAMMĪTE ir mātite, ZUPA ir cupa, OLA ir olā, un kad gāja šovs «DZIEDI AR ZVAIGZNI»,izdzirdot sākuma dziesmu mazais jau sāka dungot  «BARĀ!BARĀ!».

Uldis, 8 gadi:

Aizbraucām pie zobārsta,daktere jautā,vai sāpot kāds zobiņš un dēls nopietni atbild:"Jāprasa mammai!"

Uldis, kad bija mazs:

Nu jau Uldim 19 gadu, bet mazotnē viņš ļoti interesanti runāja, par tulku pārpratumos parasti gāja māsa Daiga kura ir 6 gadus vecāka.

1) Omīte pieskatot Uldi (1,5 gadi) un Daigu, sola pēc diendusas Uldi palaist spēlēties uz grīdas. Uldis smaida, rāda ar pirkstu uz grīdu un saka: «Tupi upačā». Omīte nesaprot kur un kāpēc jātup, mēģina gan šā gan tā tupēt, bet Uldis nu jau ar asarām izmisīgi sauc:"Tupi upačā!» Izdzirdot traci ienāk Daiga un iztulko:"Kurpītes apakšā». Lai ietu uz grīdas ir jāuzvelk kurpītes.

 2)Pēc Daigas dzimšanas dienas baļļuka, ciemiņi atvadās, arī no Ulda (1,5 gadi).Omītes sabučo, pienāk opis iedod buču un saka:"Nu opim jāiet uz autobusu, ka nenokavējam.» Uz ko Uldis saka:"Dabuču». Opis domā ka bērns vēl grib buču un bučo vēl, bet Uldis šo stumj nost un pilnā balsī atkārto:"Dabuču!Dabuču!» Visi neizpratnē, izņemot Daigu, kura paskaidro, ka Uldis saka :» Autobuss», baidās ka nokavēsiet.

3)  3 gadu vecumā Uldis ar lielu interesi skatās filmu par bruņiniekiem, un noskatījies, ļoti nopietni saka:"Kad es būšu liels es arī būšu karinieks ar tādiem bleķa svārciņiem».

4)Uz balkona margas nosēdies sarkankrūtītis.Uldis prasa, kas tas par putniņu, uz ko mamma paskaidro, kas tas ir. Pēc laika ejot pastaigā pa mežu, Uldis ieraugot tādu pašu putniņu uz zara saka:"Mammu! Re kur sarkanvēders!"

Nora 1gads un 9 mēneši:

Gribējām iemācīt Norai kā jāsaka suns. Ilgi un dikti skandēm šo vārdiņu līdz beidzot viņa pateica, bet nevis suns bet «kuns».

Tāpat viņa daudzus vārdiņus saka otrādi- nevis pilītes krīt pak, pak, bet kap, kap; arī vārdiņš pati no viņas mutes skan tap, tap.

Keita, 2 gadi:

Kādu svētdienas rītu Keita savā nodabā dzied pašas sacerētu dziesmu un atraktīvi dejo. Tas bija tik smieklīgi, ka mēs ar tēti nenocietāmies un sākām smieties. Keita nopietni pieskrien klāt un prasa: «Ko smejās abi divi?» Kas protams izraisīja vēl lielākus smieklus!

Justīne Kleina, 3 gadi un 4 mēneši:


Justīnei izpūruši mati. Es viņai saku: Atkal tu izskaties kā fūrija! Justīne, tu esi fūrija?"
Justīne: «Nē, es esmu blondīne!"

Renārs:

Renārs, 1. g.
ambrr... - ledus

Renārs, 1, 5 g.
Viņam jautā, kādi mammai mati. Renārs atbild : «Augšā !» (tas ir, īsi).

Renārs, 2. g.
Es: Kādā krāsā ir suns?
Renārs: Spalvainā!

Renārs: Sāp kājiņa!
Es: Kas notika?
Renārs: Laikam kājai temperatūra!

Es: Ja ēdīsi daudz konfekšu un netīrīsi zobus, tev visi zobi izkritīs!
Renārs: Aiztaisīšu muti, neizkritīs!

Renārs, 3. g.
Saruna par bērniem. Renārs uzskata, ka vajadzētu brālīti. Es: Nav tik viegli viņus dabūt!
Renārs: Bērnudārzā var paņemt, tur viņu ir daudz!

Māris 3 gadi:

Pastaigā vērojot dabu: Saulīte izskatās pēc naudiņas.

Pārdomas par skolu:

Māris: — Kad es iešu skolā?
mamma: — Pēc četriem gadiem.
M: — Kurā skolā es iešu?
m: — Tajā, kurā tagad iet māsa (Jelgavas 3. pamatskola).
M: — Tā taču ir latviešu skola!
m: — Kurā tad tu gribi iet?
M: — Krieviešu — sporta!

Pārdomas par dzīvi: Kā būs, kad būs?

Ko es darīšu, kad jūs būsiet veci?

Agate, 1 gads un 8 mēneši:

Kamēr mana sieva maina dvīņubrālim pamperu, viņa runājas ar mazo māsu. Viņa saka: meita, ko mēs pusdienās taisīsim — zivtiņu vai vistiņu? Pēc kāda brīža māsa nokāpj no gultas un aizskrien uz blakusistabu, kur mums ir akvārijs. Sieva iet skatīties, un māsa saka: zi am am, zi am am — un rāda uz mūsu akvāriju, kur ir zivtiņas:)))))

Aivai bija 3 gadi, 10 mēneši un Unai 2 gadi un 1 mēnesis:

Nācu kājām no darba (pa lauku ceļu). Meitenes ar auklīti nāca pretī. Aiva pa labu gabalu mani pazinusi un teikusi, ka tur nāk mamma. Una sašutusi: tā nav mamma, tas ir cilvēks!

Šogad septembrī Una (4 gadi, 2 mēneši) bija slima un dzīvojās pa māju ar Babiņu. Abas bija skatījušās manu veco dabaszinību grāmatu. Vakarā mazā grib palielīties un nosaukt visus dzīvniekus, kas uz vāka: tātad, tas ir lācis, lapsa, kronis (sapratu, ka domāts ronis), pūdele... Domāju, kas tā
tāda, apskatos, tā kā varētu būt ūdele. Saku mazajai, nevis pūdele, bet ūdele. Una: nu ja ka pūdele.

Mārcis, 2 gadi:

Ar dēliņu skatāmies viņa grāmatiņu, tiekam līdz bildei, kur vista ar cālēniem sēž mājiņā. Prasu Mārcim, rādot uz mājiņu:
— Kas tas?
Mārcis: — Māja!
Rādu uz vistu un prasu: — Kas tas?
Mārcis: — Gaļa!
Tā arī neizdevās man bērnu pārliecināt, ka tā vēl nav «gaļa», bet gan vista!
P.S. Nu vairs, dodot ēdienreizēs gaļiņu, nesaku: «Mārci, paēd vistiņu, cūciņu utt.» Mācība mammai.

Jēkabs, 6 gadi:

— Mēs šodien bērnudārzā mācījāmies par Krišjānu Baronu. Es zinu, kas ir dainas. Vecs skapis.

3 gadus un 4 mēnešus vecie dvīņi Justīne un Pēteris Kleini:

1. 2007. gada vasarā. Justīnei 3 gadi un 1 mēnesis. Pastaigājamies pa parku. Kaut ārā vēl gaišs, parādījies jau mēness. Justīne saka: «Re ku' mēness spīd! Laikam būs jāiet gulēt.»

2. 2007. gada septembris. Justīnei 3 gadi un 3 mēneši. Justīne pārskata savas smukās drēbes: džemperus, krekliņus, svārkus. Es esmu aizņemta ar citiem darbiem un nevaru pievērsties viņai. Tad Justīne saka: «Mamma. Tu gan esi bezkaunīga! Kāpēc tu nekārto drēbes manas?»

3. 2007. gada septembris. Justīnei un Pēterim 3 gadi un 3 mēneši. Ēd abi biezpienu ar krējumu un cukuru. Dialogs starp Justīni un Pēteri.
Pēteris: — Es vairāk neēdīšu.
Justīne: — Tu vairāk neēdīsi?
Pēteris: — Nee.
Justīne: — Nu tad es ēdīšu nost, un viss. Nav ko te čammāties!

Kristens Upitis 2–3 gadu vecumā:

Daži interesanti vārdiņi:
Hopators — fotoaparāts
Kuselas — krustmāte, krustēvs
Afrons — telefons
Uupatu kaasa — lūpukrāsa
Mirunits — mīlulīts

Dana Kirilova, 3 gadi:

Toreiz Dana bija apsēdusies virtuvē pie galda un jautāja mums vecākiem: «Kas vāverei ir tētis?» Mēs apmulsām, bet bērns pats uzreiz atbild: «Laikam zaķis.» Mēs jautājām, kāpēc viņa tā domā, bet viņa mums atbild: «Vāveris taču nevar būt, jo  tāda dzīvnieka nav.»

Evijai 6 gadi un Santai 18 mēneši:

Mazā māsa skraidelē pa dzīvokli. Pēkšņi atskan lielās māsas izmisuma sauciens:
— Mammu, mammu, pa mazās māsas Santas bulciņām, dibenbulciņām nāk kaka!

Vecāki sarunājas savā starpā, ka jāiztīra darba mašīna, jo ir tik netīra, ka saviesīsies čūskas. Evija, to izdzirdējusi, iepleš acis un drebinādamās skaļi paziņo:
— Mašīnā dzīvo čūskas? Nē, es tur vairs iekšā nekāpšu!

Evija ciemos pie krustmātes. Istabā ielidojusi muša un traucē gulēt. Krustmāte grib mušu nosist, bet Evija sāk skaļi brēkt:
— Nesit, nesit. Muša ir laba, ods ir slikts.

Marija Anna, 3 gadiņi un Elizabete Elza, 6 gadiņi:

1) Vakarā skatāmies filmu, un mazajam rodas jautājums, kur palika viens no filmas varoņiem. Uz to mana lielākā meita atbildēja:
— Viņi iekāpa vienā lidmašīnā, bet dažādos vagonos. (09.12.2006.)

2) Viens no grūtākajiem vārdiem, kas aktuāls ir vēl tagad, — ieštepselēt. Mani bērni to saka: iešķepelēt. Smieklīgi sanāk tad, kad kāds cits to dzird. Paši jau esam pieraduši un saprotam, par ko ir runa.

3) ketčups — čepups
    kumelīšu tēja — kumeliņu tēja u. c.

4) Tas bija jau sen, 2003. gada rudenī. Mana tolaik vēl mazā meitiņa Elizabete sauca no virtuves: «Lillaks, lillaks!» Aizejot uz virtuvi, protams, neko vairs neredzējām, jo bija jau «pom». Pagāja kāds laiks, un atkal vakarā virtuvē bija «lillaks». Tā tas bija vēl kādu vakaru, kamēr pati vakarā ieraudzīju to mistisko LILLAKU. Tas bija prusaks. No kurienes bērns bija tādu vārdu saklausījis, mēs nezinām vēl šodien. Pēc grūtas un ilgas
cīņas mēs atbrīvojāmies no «lillakiem», bet šis vārdiņš LILLAKS mums ir palicis vēl tagad.

Anna, 3 gadi:

Ieejam veikalā. Anna saka: «Mammu, mammu, nopērc, lūdzu, to gaļu uz kociņa, kas mums ar tēti garšo!»
Ilgi staigājam pa veikalu un meklējam gaļu uz kociņa un beigās to atrodam.
Izrādās, ka gaļa uz kociņa ir vistas stilbiņi.

Paula, 2,5 gadi:

Putniņu sauca par čiulīti — jo saka putniņš «čiv-čiv». Ar gotiņu bija līdzīgi :). Iedomājieties, kā saka gotiņa? «Mū-mū», tātad — mūdelīte.
Bet viss iesākās laikam ar pīlītēm, kuras mēs bieži barojām. No tā arī vārda beigas «-līte».

Katrīna, 3 gadi:

Katrīna, redzot, ka mamma grasās pie salātiem piegriezt sīpolu lokus, satraukta sauc: «Nē, puķes nē, puķes nē!»

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu