Kad skolai met līkumu

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Viens no secinājumiem – visās skolās nepieciešamas obligātās pagarinātās dienas grupas, kurās bērniem jāizpilda mājas darbi

Latvijā nav vienotas statistikas par to, cik bērnu neapmeklē skolu, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka ik gadu līdz pilngadībai pamatizglītību tā arī neieguvušo skaits pieaug. Nesen veikts pētījums par skolēnu atbiršanas iemesliem atgādina jau zināmo – skolu neapmeklē bērni, kuri ģimenēs ir atstāti novārtā. Vai skola var aizlāpīt šo robu?

«Negribu, riebjas!»

Negribu iet uz skolu, aizgulējos, saslimu, citas lietas interesantākas – šādus iemeslus skolas ilgstošai neapmeklēšanai minēja vairākums pašu kavētāju, kurus iztaujāja pētījuma «Pamatizglītības apguve: skolēnu atbiršana un problēmas risinājumi» ietvaros. Pētījumu veica Baltijas Sociālo zinātņu institūts. Skolotāji, sociālie pedagogi, skolu psihologi un daudzi citi izglītības jomu pārstāvji kā būtiskāko kavējumu iemeslu minējuši pavisam ko citu, proti, vecāku paviršo attieksmi pret bērnu.

Kā uzsver aptaujātie skolu pārstāvji, bieži vecākiem nākas rauties vairākos darbos un ar 24 stundām diennaktī kļūst par maz, lai izbrīvētu laiku arī bērnam, kurš tādējādi cieš no vājas sagatavotības mācībām. Skola, kas šo zināšanu robu varētu aizpildīt, to neizdara skolotāja laika trūkuma vai kādu citu iemeslu dēļ. Cits stāsts ir par pusaudžiem, kuri, neskatoties uz vecāku uzmanību un rūpēm, sāk spuroties pret skolu.

Ja ģimene ir tik būtisks posms bērna izglītošanā, tad rodas jautājums, kā ar skolas apmeklēšanu sokas bērnunamu bērniem. «Negribu, riebjas,» šādu lakonisku atbildi uz jautājumu, kāpēc viņš neapmeklē skolu, savam sociālajam pedagogam sniedz kāds pusaudzis, kurš jau otro gadu nekādi nav ievilināms skolā, stāsta bērnunama «Ilga» direktore Lilita Grīnberga. Viņa skaidro, ka daudziem bērniem kopš bērnības nav izvirzītas nekādas prasības, viņi ir pieraduši paši cīnīties par savu izdzīvošanu un līdzekļus tam, kā ierasts, meklē uz ielas, nevis skolā. Tomēr hroniski kavētāji bērnunamos meklējami tikpat bieži kā tā dēvētajās tradicionālajās ģimenēs.

Vecākiem jāveido bērna pasaule

Zaķumuižas pamatskolas direktore Albīna Prizeva uzskata, ka mazas skolas, kaut arī ekonomiski neizdevīgas, ir ļoti vajadzīgas, jo tajās bērnu ir vieglāk pieskatīt. Zaķumuižas pamatskolā hronisku kavētāju neesot. «Ja uz dažām stundām nenāk, tad klauvējam pie sirdsapziņas, zvanām vecākiem, aicinām talkā sociālo pedagogu,» stāsta direktore. Kādiem pieciem bērniem esot vēlme izvairīties no vairākām stundām, bet ne no pašas skolas, kas vilina ar iespēju satikt draugus un pazīmēties. Nepadarīta darba izjūta, ko rada neizpildīti mājas darbi, un bailes atklāt savu nezināšanu klases priekšā dažus bērnus attur no stundu apmeklēšanas.

Direktore uzsver, ka vecākiem ir ļoti būtiska loma bērna un skolas veiksmīgu attiecību radīšanā. «Vecākiem pašiem jābūt ieinteresētiem bērnu pasaules veidošanā – daudz jāstāsta, jārāda. Bērniem, kas nekur nav bijuši, neko nav redzējuši, ir mazs vārdu krājums, nav tēlainā domāšana, viņiem skolā ir grūti un nepatīkami kaut ko nesaprast,» stāsta A. Prizeva, kura uzskata, ka ar laiku skolās vajadzētu ieviest obligātās pagarinātās dienas grupas, kurās pavadīt laiku, kamēr vecāki strādā, izpildīt mājas darbus un apgūt jaunas zināšanas caur rotaļām.

Ja neveicas, tad kavē

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izglītības reģistra dati liecina, ka vecumā no 7 līdz 18 gadiem 2006./2007. mācību gadā pamatizglītību nav ieguvuši un mācības neturpina 2666 bērni, 2005./2006. gadā tie bija 2240 bērni, bet 2004./2005. gadā – 1931. Detalizētāka pētījuma par skolu kavētājiem IZM nav un arī minētā statistika ir atzīta par nepilnīgu.

Bet kāpēc skolu kavētāji mērāmi tūkstošos? Protams, paviršā vecāku attieksme ir vieglākā atbilde uz šo jautājumu. Pētījumā par skolēnu atbiršanu uzsvērts, ka pašlaik trūkst arī vienotas valsts pieejas, kas risinātu kavējumu problēmu. Lielā mērā pagaidām tās risināšana atstāta skolu pašiniciatīvas rokās. Pārāk sarežģītas ir arī skolu mācību programmas, jo īpaši eksaktajos priekšmetos, līdz ar to bērniem ir grūti tikt līdzi mācību straujajiem tempiem, rodas nepatika pret mācībām.

«Tas aiziet kā lavīna – skolēns kaut ko nesaprot, skolotājs kritizē, skolēns baidās no skolotāja, sāk kavēt stundas un vēlāk pieņem lēmumu, ka vispār neies uz skolu,» stāsta pētījuma vadītāja Baiba Zepa, uzsverot – ja bērnam skolā neveicas, tad viņš to neapmeklēs.

Uzlabojumi skolās –pārāk dārgi

Pašreizējos aizsarglīdzekļus pret skolēnu atbirumu – sociālais pedagogs un korekcijas klases, kurās pedagogi trīs mēnešos cenšas aizpildīt skolēna zināšanu tukšos robus, – B. Zepa neatzīst par īpaši efektīviem. Viens sociālais pedagogs uz visu skolu neko daudz nevarot izdarīt, un korekcijas klasēs bērni mēdzot «ieaugt» vai arī tās neapmeklē. Visās skolās ir nepieciešamas obligātās pagarinātās dienas grupas, kurās bērniem jāizpilda mājas darbi. Tādējādi būtu mazināta iespēja, ka bērns neapgūtas mācību vielas dēļ sāk kavēt skolu. IZM komunikācijas daļā uzzināju, ka pašlaik pagarinātās dienas grupas tiek nodrošinātas sākumskolās no 1. līdz 4. klasei, ja vecāki ir iesnieguši rakstisku pieprasījumu, kā arī izglītības iestādēs, kurās tiek izveidotas sociālās vai pedagoģiskās korekcijas klases.

Lai skolēni, kas netiek līdzi mācību tempiem, neatkristu no mācībām, ir nepieciešami arī skolotāju palīgi. «Skolotājiem bieži trūkst prasmes, kā strādāt ar «grūtajiem» skolēniem. Skolotāju palīgs varētu būt speciāli apmācīts,» domā B. Zepa. Tomēr šāda iespēja Latvijai pagaidām nav pa makam.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007. – 2013. gadam ir paredzēts ieviest skolotāja palīgu, bet pagaidām tam nav piešķirti līdzekļi un, visticamāk, tuvāko gadu laikā, ņemot vērā nepieciešamību no sākuma paaugstināt algas pašiem skolotājiem, šāda sistēma netiks ieviesta, paskaidroja IZM komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone. Turklāt IZM nostāja ir tāda, ka tieši vecāku ieinteresētība un augsts sociālā darba līmenis valstī ir būtiski faktori, kas lielā mērā palīdzētu novērst bērnu skaitu, kas neapmeklē skolu.

***

Uzziņa

- Izglītības un zinātnes ministrija plāno, ka 2008. gada vasarā darbu uzsāks jauna izglītības reģistra sistēma, kurā būs dati par bērniem, kas neapmeklē skolu.

- Lai novērstu skolēnu mācību grūtības, kas ir viens no skolēnu atbiruma iemesliem, pašlaik pastāv pedagoģiskās un sociālās korekcijas izglītības programmas, kas tagad aptver 13% no visām pamatizglītības programmām.

- Lai samazinātu to skolēnu skaitu, kuri nespēj iegūt pietiekamu vērtējumu kādā mācību priekšmetā, no šā mācību gada katram pedagogam tiek apmaksātas divas darba stundas nedēļā par vienu darba likmi individuālam darbam ar skolēnu.

- IZM rosina izglītības iestādēs ieviest eklasi, kas ļauj vecākiem bez novēlošanās sekot līdzi bērna mācību sasniegumiem un fiksēt neattaisnotu kavējumu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu