Galīgi garām vai stilīgi?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No arhīva

«Pirmās dienas skolā ar formām man ne īpaši patika, jo mūs visi... Labi, neteikšu, kā mūs apsaukāja par šitām formām. Bet tagad man piestāv, es varu visādas kleitas pa virsu vilkt,» tērpta salātzaļajā skolas džemperītī, kuram virsū uzvilkta puķaina kleita, teic 2. klases skolniece Kitija no Rīgas Teikas vidusskolas.

Skolai jāizlemj pašai

Kopš Latvijā valda brīvais tirgus un atceltas padomjlaiku zilās skolas formas, skolēnu apģērbos valda krāsu raibums un stila dažādība. Lai novērstu uzmanību no ārišķībām un koncentrētu mācībām, vairākās Latvijas skolās ir ieviestas vienotas skolas formas, piemēram, Rīgas Puškina licejā, Purvciema vidusskolas 1. – 5. klasei, Rīgas 67. vidusskolas 1. – 4. klasei, Rīgas 74. vidusskolas 1. klasei u. c. Oktobrī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) par tām aizsākās diskusija. Pamudinājums bija SIA «Ogres trikotāža» piedāvājums iepazīstināt ministriju ar uzņēmuma ražotajām skolas uniformām.

IZM valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere gan norāda, ka nebūtu pareizi normu par skolas uniformām nostiprināt normatīvajos aktos un lēmumam ieviest skolas formas jābūt brīvprātīgam. Katrai skolai savos iekšējās kārtības noteikumos ir tiesības noteikt, ka skolēniem jānēsā formas

tērps, ja par to vienojušās visas ieinteresētās puses – skolas administrācija, pedagogi, vecāku padome un skolēnu dome.

Palīdz koncentrēties mācībām

www.rigarulle.lv

Pēc krāsām var atšķirt klasi

Rīgas Teikas vidusskolā (RTV) no 1. līdz 6. klasei jau sesto gadu ir vienota forma. Katrai klasei vienādas krāsas džemperi, «bītlenītes», T-krekli, un krāsa visus gadus klasei paliek nemainīga. Vai tiešām neapnīk? Nē, neapnīk, jo ir dažādība – ar īsām un garām piedurknēm, ar un bez apkakles, stāsta otrklasniece Kitija. Arī viņas klasesbiedrs Gvido teic, ka pie skolas formām pierasts un tās patīk. «Tikai ja dažreiz saķēpā krekliņu un nepaspēj izmazgāt, tad ar netīru jāstaigā. Tā kā tagad,» norādot uz savu flomāsteriem izdaiļoto krekliņu, kautrīgi piebilst Gvido.

Sestklasniekiem, kuri uniformas nēsā jau sesto un pēdējo gadu, gan nav tik pozitīva attieksme. Apnīkot krāsa. «Ja man kāds prasa, kura man ir mīļākā krāsa, saku – nu ne jau oranžā,» no skolēnu bariņa saka viens meitēns un citi piebalso. Bet esot arī labās puses. Piemēram, Pēterim patīk, ka pēc krāsām var atšķirt, kura klase ir kura. Formas dodot arī vienotības sajūtu, arī klase fotogrāfijās izskatoties forši. «Priekšrocība tāda, ka nevar atšķirt, vai tu esi bagāts vai ne tik bagāts,» saka Nikola.

«Radās ideja, ka tas būtu ļoti jauki, ja mūsu skolā būtu kaut kas vienots. Formas krekliņš parāda, ka skolēns ir piederīgs šai skolai, līdz ar to arī sociālais stāvoklis nav izdalāms un visi jūtas vienādi,» pamatojumu skolas formām atklāj Agnese Duplinska, RTV direktora vietniece izglītības jomā. Nemainīga krāsa katrai klasei ir tāpēc, lai skolēniem, kuriem tas pats apģērbs der vairākus gadus, nevajadzētu iegādāties jaunu. Džemperi maksājot 2,50 – 4,50 latus.

Vecpiebalgā – vienādi svētku tērpi

Vecpiebalgas vidusskolas meitenes un zēni, kā arī skolotāji skolas svinīgajos pasākumos nedrīkst ierasties uzpucējušies, kā nu pašiem tīkas. Meitenēm ir balta blūze un sarkani svārki, zēniem – uzvalki, un abu dzimumu pārstāvji rotājas ar zaļām kaklasaitēm. Šīs krāsas izvēlētas saskaņā ar skolas karoga krāsām. Vienotās svētku formās direktore saskata tādas pozitīvās puses kā skolas atpazīstamību un disciplinētību. «Citādi nevar vien noskatīties uz tām modernajām lanckatām un princešu kleitām…» pukojas Marija Supe, Vecpiebalgas vidusskolas direktore. Viņa gan ir kategoriski pret skolas uniformām, jo tas traucējot bērna individuālajai attīstībai. Lai arī formas šajā skolā nav, tomēr «meitenēm iesakām atteikties no botām un izvēlēties kurpītes uz neliela papēdīša. Tāpat negribam, lai nāktu džinsu biksēs. Zemās jostas ienes figūras kroplīgumu. Puišiem – normāli džemperi bez kapucēm. Bikses – ja tās ir džinsas, tad ne jau tās izbalinātās un ar pazeminātām staklēm, kurās bērns var knapi kājas pakustināt,» direktore uzskaita norādes, kuru pārkāpumu gadījumā bērnam čukstus tiek aizrādīts.

«Kāpēc uzreiz noteikt, kā bērnam jāizskatās? Vecākus vairāk uztrauc tas, kādam bērnam nevajag izskatīties,» prasība pēc skolas formām pārāk radikāla šķiet vecāku apvienības «VISI» priekšsēdētājam Kārlim Boldiševicam. Viņaprāt, vecākiem saviem bērniem vajadzētu mācīt, ka uz skolu nevajag doties pārāk vaļīgā apģērbā, jāpieradina lietot maiņas apavus u. c. Bet, tā kā skolu uniformas var radīt lielāku sociālo mieru un lielāku vienotību darbos, tad, viņaprāt, katrai skolai jāļauj brīvi lemt šajā jautājumā.

***

UZZIŅA

- Vācijā skolu uniformas ilgu laiku ir tikušas zākātas, jo tās pārāk esot atgādinājušas par hitlerjūgendu. Tomēr tagad musulmaņu meitenes, kas skolā ierodas savos tradicionālajos apģērbos, ir raisījušas diskusiju par iespējamo formu atgriešanos.

- ASV skolu uniformas bija reta parādība līdz Bila Klintona 1996. gada pamudinājumam ieviest formas, tādējādi mēģinot cīnīties pret bandu vardarbību. Skolēnu vēlme atdarināt apģērbā bandu «varoņus» uz ielām viņus padarīja par reāliem bandu upuriem. 25% vidusskolās un 12% pamatskolās uniformas tika ieviestas.

- Britānijā uniformas skolās pastāv jau kopš 19. gadsimta, un tās savulaik tika ieviestas arī kolonizētajās valstīs – Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā, kur tās pastāv līdz pat šai dienai. Pēdējos gados daudzas skolas Britānijā izpelnījušās kritiku formu dārdzības dēļ, kas rada netiešu mazturīgo diskrimināciju.

Avots: Times Online

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu