Latvijā visbiežāk stopē pusaudži vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Kārotākais galamērķis – Rīga. Bērni nebīstas kāpt svešā mašīna, lai tikai nebūtu vairākas stundas jānīkst līdz skolas autobusam.
Stopē pat septiņgadīgi bērni
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas zēni un meitenes vecumā no 7 līdz 18 gadu vecumam skaitliskā ziņā ir vienlīdz aktīvi stopētāji, secināts pēc 5025 skolēnu aizpildītajām anketām. No visiem aptaujātajiem 33% atzinuši – jā, esmu stopējis. Lai arī dažiem bērniem radies jautājums, kas tā stopēšana vispār ir, tomēr 1% no pirmklasniekiem jau bija pamēģinājuši šo bīstamo pārvietošanās veidu. Savukārt visaktīvākie stopētāji ir tieši pusaudži vecumā no 14 līdz 16 gadiem – 45% no visiem aptaujātajiem. Pēc tam seko 17 – 18 gadus veci jaunieši – 31%, stāstīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Sokolova-Jurševska.
Visbiežāk skolēni stopē no un uz Rīgu. Visaktīvākie stopētāji ir Kurzemes Talsu un Ventspils rajonā, pēc tam seko Zemgale ar Tukuma un Aizkraukles rajonu, savukārt Vidzemē tie ir Ogres un Cēsu rajons, Latgalē – Balvu. Kāpēc tieši šie rajoni – to nolēmusi noskaidrot L. Rieksta-Riekstiņa. Viņa min iespējamību, ka stopēšanas popularitāte tieši šajos rajonos var būt saistīta ar skolu autobusu neregulāro kursēšanu. «Ne visās skolās ir pagarinātās dienas grupas. Ja bērnam stundas beidzas divos un skolas autobuss ir tikai četros, tad viņš izvēlas stopēt. Skolām un pašvaldībām ir jādomā par to, kā aizpildīt to laiku, kamēr bērns gaida autobusu,» norāda inspekcijas priekšniece. 71% no aptaujātajiem skolēniem iespēju ātrāk nokļūt galapunktā minēja kā galveno stopēšanas iemeslu. Otrs būtiskākais iemesls – vēlēšanās ietaupīt naudu.