Tiesībsargs: ieslodzījuma vietās pārkāpj cilvēktiesības

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Tiesībsargs Romāns Apsītis, tiekoties ar tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti, norādījis uz cilvēktiesību pārkāpumiem ieslodzījuma vietās, portālu «Apollo» informēja Tiesībsarga biroja Informācijas un komunikācijas daļas vadītāja Ieva Vikmane.

Tiesībsargs uzskata, ka cietumos ir nepieņemami sadzīves apstākļi, nepietiekamas iespējas iegūt izglītību vai tikt nodarbinātiem, kā arī problēmas personāla politikā.

Ar katru gadu aizvien pieaug dažādās valsts institūcijās saņemto sūdzību skaits no ieslodzītajiem par viņu tiesību pārkāpumiem cietumos. Sūdzības izskata, uz tām atbild un reaģē vairākas valsts institūcijas: Tiesībsargs, Tieslietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Ģenerālprokuratūra.

Tiesībsarga birojs šogad veicis 16 pārbaudes dažādās ieslodzījuma vietās, kur konstatēti dažādi cilvēktiesību pārkāpumi, par ko informēts arī tieslietu ministrs. Biroja darbinieki secinājuši, ka nepieņemami sadzīves apstākļi ir Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, Pārlielupes cietumā, Jelgavas cietuma 2. korpusā un citur. Tiesībsargs arī izteicis pārmetumus par nesamērīgi bargo režīmu uz mūžu ieslodzītajiem.

«Valstij būtu efektīvi jāsakārto ieslodzījuma vietu sistēma un infrastruktūra, nevis jātērē lieli resursi ieslodzīto sūdzību izskatīšanai. Nenoliedzami, daudzos gadījumos sūdzības ir pamatotas — par sadzīves apstākļiem, tiesībām uz izglītību, nodarbinātību vai saziņas iespējām ar radiniekiem,» uzsvēra Apsītis. Viņš aicinājis atbildīgās amatpersonas aktīvi risināt vismaz daļu problēmu, par spīti argumentiem, ka trūkst finansējuma.

«Ir svarīgi, lai cilvēks ieslodzījuma laikā nevis degradētos, bet izglītotos un strādātu — tas veicinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas un mazinātu iespējamību atkāroti izdarīt noziegumus,» norāda Tiesībsargs. Viņš akcentēja nepieciešamību stiprināt ieslodzījuma vietu pārvaldes kapacitāti un pēc iespējas ātrāk uzlabot ieslodzījuma vietu darbinieku darba apstākļus, kā arī palielināt viņu atalgojumu un veikt apmācības.

Ieslodzīto personu sūdzības ne vienmēr adresētas iestādei, kas spēj visefektīvāk risināt konkrēto problēmu. Tāpēc Apsītis paredzējis vērsties Saeimā ar priekšlikumu novērst trūkumus vairākos likumos, panākot pēc iespējas ātrāku un efektīvāku ieslodzīto personu sūdzību izskatīšanu par viņu tiesību pārkāpumiem.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu