Ventmalā ap Skrundu un Kalvenes zoodārzā

Kaut senajos rakstos Skrunda minēta jau 1253. gadā, pilsētas tiesības tai piešķirtas tikai 1996. gadā. Pašlaik te dzīvo aptuveni 4200 cilvēku. Skrundai visos laikos bijusi stratēģiski svarīga nozīme. Viduslaikos tā iezīmēja robežu starp Kurzemi un Zemgali. Pilsētai cauri gāja zirgu pasta ceļš no Rīgas uz Klaipēdu, un te atradās pasta stacija ar 32 zirgiem. Hercoga Jēkaba laikā darbojās dzelzs ceplis, lielgaballietuve, pulvera dzirnavas, linu un buru austuve, kas apgādāja Liepājas kuģu būvētavu. Bet padomju laikos Skrundas vārds tika daudzināts militārā radiolokatora sakarā.

Skrundas simbols, kas atainots pilsētas ģerbonī, ir dzelzceļa tilts pār Ventu, atklāts 1928. gadā. To projektējis Latvijas Universitātes docents P. Pāvulāns, un būvdarbus vadījis inženieris J. Leimanis. Gar sliežu malu pāri upei izveidots arī gājēju celiņš.

Pie Skrundas stacijas atrodas piemiņas akmens un memoriālais vagons 1941. – 1949. gada deportāciju upuriem, kurā apskatāma ekspozīcija par izvestajiem pilsētas iedzīvotājiem. Netālu slejas luterāņu baznīca (1668), kas stipri cietusi abos pasaules karos un restaurēta tikai pirms divpadsmit gadiem. Tajā ievērības cienīga ir 18. gadsimta kancele, altārglezna un ērģeles (19. gs.).

Pa Rīgas–Liepājas šoseju braucot pāri Ventai, ceļa labajā pusē skatāmi koktēlnieka Ģirta Burvja veidotie pirmo Skrundas kuršu ķoniņu Ērmaņa Pilāta, Jākoba Sigitara, Veisena un Santiķa krēsli, kas iezīmē senā pilskalna vietu. Te līdz pat 18. gadsimtam stāvējusi 1368. gadā celtā ordeņa pils, kurā uzturējies arī Zviedrijas karalis Kārlis XII (1701). Teika vēsta par balto sievieti, kura pilskalnā parādoties ik pēc simts gadiem. Tagad pils vietā iekārtots parks un estrāde.

Pretējā ceļa pusē Ventas kreisajā krastā atrodas Skrundas muiža (1849) – pēdējais klasicisma paraugs Latvijas arhitektūrā. Ēkā savulaik atradusies skola, bet šobrīd tā ir nolaista, un pašvaldība muižu ir pārdevusi. Portāls ar kolonādi apskatāms no upes puses.

Skrundas centrā iepretim kultūras namam uzstādīts piemineklis Oskaram Kalpakam, Latvijas bruņoto spēku pirmajam komandierim. Viņa piemiņa iemūžināta arī Nīkrāces pagastā pie Lēnām, kur šoruden ceļu krustojumā atklāja Kalpaka bataljona vīriem veltītu akmens sienu. Šajā vietā 1919. gada 3. marta rītā pulcējās kalpakieši, un, forsējot Ventu, devās pretuzbrukumā, radīdami lūzumu Latvijas atbrīvošanas cīņās. Lai tur nokļūtu, no Skrundas jābrauc Embūtes virzienā un «y» veida krustojumā jāgriežas pa kreisi uz Nīkrāci.

Braucot garām piemiņas ansamblim pa kreisi, nonākam pie Ātrajām klintīm Ventmalā. Norādes uz turieni nav, bet pēc aptuveni trim kilometriem grantētais ceļš sašaurinās viena auto platumā. Galapunkts ir zāļains stāvlaukums pie lauku mājām, kur par simbolisku samaksu var atstāt braucamo un kājām doties vēl mazliet uz priekšu un tad pa kreisi pāri pļavai līdz Ventai. Ātrās klintis atrodas upes pretējā krastā dabas lieguma teritorijā. Turp nokļūt piedāvā arī ar laivām no Skrundas (tālr. 29106069). Pie Ātrajām klintīm Venta ir diezgan strauja, tādēļ laivošana te varētu kļūt par visai aizraujošu piedzīvojumu.

Atceļā uz Skrundu vērts piestāt ceļa malā pie Lēnu katoļu baznīcas (1750 – 1756). Lai gan pašlaik tur rit remontdarbi, tomēr dievnams ir atvērts apmeklētājiem. Baznīcas pagrabā atrodas divi šķirsti ar pēdējo Piltenes bīskapu mirstīgajām atliekām. Sākoties katoļticīgo vajāšanām Kurzemē 18. gadsimtā, viņi te meklēja patvērumu. Savulaik Lēnu draudzē strādājis arī vēlākais kardināls Juliāns Vaivods (1895–1990). Lēnas ir sena apdzīvota vieta, kas hronikās minēta jau 1253. gadā, kad bīskaps to izlēņoja ordeņa kalpotājam Indriķim.

No Skrundas aptuveni 20 kilometrus uz Liepājas pusi Kalvenes pagastā atrodas Rīgas zooloģiskā dārza filiāle «Cīruļi», kurā apskatāms pasaulē lielākais nebrīvē turētais kiangu (savvaļas zirgu) ganāmpulks. Kopā ar tiem vienā aplokā dzīvo Ungārijas stepju govis un jaki. Te var aplūkot arī Latvijas zilās govis, Romanovu aitas, brūnos lāčus, vilkus, lūšus, mežacūkas, stirnas, āpšus, jenotsuņus, tiņus jeb āmrijas, mājas lamas un citus mājdzīvniekus. Atsevišķi uzbūvētā plēsīgo putnu kompleksā mīt dažādas pūces, ērgļi un grifi. Vasarā dīķa tuvumā var ieraudzīt retās kokuvardes. No aprīļa sākuma līdz oktobra beigām darbojas arī skatu tornis – kafejnīca.

«Cīruļi» atvērti katru dienu, izņemot 1. janvāri, no 10 līdz 18. (1.11. – 31.03. – līdz plkst. 17). Ieeja: Ls 2, bērniem (4 – 18 g. v.), pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – Ls 1,20. Nosakot izdevīgāku ieejas maksu pieaugušajiem kopā ar bērniem, zoodārza administrācija vēlējusies veicināt ģimeņu ceļošanu, par tām daudzos Latvijas tūrisma objektos nav padomāts. Apmeklējot Kalvenes zoodārzu, vecākiem jāpieskata bērni, jo ganību nožogojumā izmantotas elektriskā gana sistēmas. Bet savus četrkājainos draugus drīkst vest tikai pie pavadas.

Uzziņai

• Tūrisma informācija: Skrundas pilsētas ar lauku teritoriju dome, Raiņa ielā 11 (tālr. 63331555).
• Naktsmītnes: brīvdienu māja «Gāznieki» (tālr. 29129091); Skrundas arodvidusskola – dienesta viesnīca (tālr. 63336143); kempings «Varkaļi», Nīkrāces pag. (tālr. 26598643).
• Ēdināšana: Skrundā – «Jumis», Raiņa ielā 10a (arī viesnīca, tālr. 63331483); «Sārtā vēža spīlēs», Liepājas ielā 25 (arī viesnīca, tālr. 63333106); bistro «Elvi», Ventas ielā 16 (tālr. 63333118); «Mežābele», Raiņa ielā 15 (tālr. 63331528); «Kalnakrogs», Rudbārži, Rīgas–Liepājas šoseja (tālr. 26562166).
• «Kamenes» (tālr. 63335333) – ģimenēm ar bērniem izveidota dabas taka.
• Viesu māja «Slugas», Skrundas–Embūtes šosejas 7. km (tālr. 63334549) – pērļu vannas, īpašas pirts procedūras.
• Viesu nams «Garīkas», Rudbāržu pag. (tālr. 29134122).
• Z/s «Vilki», Skrundas–Aizputes šosejas 6. km (tālr. 29437509) – keramiķes Gunas Rubežas ceplis, iespēja vērot un piedalīties darba procesā.
• Sporta un atpūtas vieta Ventmalā pie «Ventām» Raņķu pag. (tālr. 29106069).