Laiks darināt maskas Venēcijas karnevālam

Maska – vienlīdzības simbols

Karnevāls sākas ar īpatnēju skaistumkonkursu – septiņu Mariju gājienu, kurā maskās tērpušies cilvēki cauri pilsētai nes meitenes. Gājiens beidzas Svētā Marka laukumā, kur maskas izklīst pūlī un ar tām var fotografēties bez maksas. Pēc tam vēl desmit dienas gan Venēcijas laukumos, gan gondolās notiek iespaidīgi teatralizēti uzvedumi, kas stāsta par pilsētas vēsturi. Jautri pasākumi risinās arī klubos, krodziņos un picērijās. Viskrāšņākās masku parādes parasti notiek karnevāla pirmajās un pēdējās trīs dienās. Svētki kulmināciju sasniedz drīz vienā, drīz citā pilsētas laukumā. Tādēļ, lai pagūtu apskatīt svarīgākos notikumus, ieteicams iegādāties karnevāla programmiņas vai arī par to interesēties viesnīcās.

Vecākais dokuments, kas liecina par venēciešu maskošanos, datēts 1268. gada 2. maijā. Uzvelkot masku un iejūkot raibajā pūlī, ikviens pilsētas iedzīvotājs varēja iegūt citu identitāti. Karnevāla laikā netika ievērotas ne sabiedriskās normas, ne izcelšanās. Trūcīgam amatniekam radās izdevība koķetēt ar augstākās sabiedrības dāmām, parādnieki varēja paslēpties no augļotājiem, izputējušie augstmaņi – netraucēti ubagot, bet sabiedrībā cienījami ļaudis – uzdzīvot. Turklāt Venēcijas ostā ieradās daudz svešzemju kuģu, kuru jūrnieki tāpat kā vietējie alka piedzīvot masku dāvāto visatļautību. Slēpjoties zem maskām, laicīgās dzīves priekus baudīja arī mūki un mūķenes. Orģijas aizgājušas pat tik tālu, ka nācies iejaukties varas vīriem, draudot ar nāvessodu visiem vīriešiem, kuri pārģērbušies ielavīsies sieviešu klosteros. Līdz ar to maskas aizliedza valkāt arī reliģiskos svētkos un baznīcās, pasludinot to par grēku.

Gadsimtu gaitā masku valkāšanu ierobežoja vēl vairāk. Piemēram, no 1608. gada maskas atļāva nēsāt tikai karnevāla dienās un oficiālās viesībās. Vīrieši, kuri šo likumu neievēroja, uz diviem gadiem tika ieslodzīti cietumā, bet pēc tam viņus vēl pusotru gadu piespiedu kārtā nodarbināja uz galerām (airu karakuģiem). Savukārt vainīgās sievietes, publiski ņirgājoties, dzina cauri visai Venēcijai, un viņām uz četriem gadiem bija jāpamet pilsēta. Turklāt gan vīriešiem, gan sievietēm vēl bija jāmaksā 500 liru liels naudas sods.

Masku darinātāja amats Venēcijā izsenis bijis tikpat cienījams un ienesīgs kā ārsta vai skolotāja profesija. Tādēļ katram sevi cienošam venēcietim mājās glabājas vismaz viena nereti pat simts gadus veca maska, kas mantota no paaudzes paaudzē. Īstā (vēsturiskā) tehnikā veidota maska un tai pieskaņots tērps maksā no 500 līdz 2000 latu, jo to rotā īsti dārgakmeņi, smalkas mežģīnes un zelta diegi. Starp pazīstamākajām maskām minams Pjero, Satīrs, Mūķene, Amazone un Dēmons. Taču uz ielām un kioskos Venēcijā var nopirkt arī krietni lētākas, tieši tūristiem domātas maskas. Sejas maska ar spalvām un dažādiem spīguļiem maksā 5 – 30 latus, un jo tālāk no centra, jo lētāk.

Ko ņemt līdzi, ko baudīt Venēcijā

Dodoties uz karnevālu Venēcijā un ienirstot raibajā masku jūklī, jānoskaņojas gaišām emocijām. Laikus vajadzētu padomāt par ziemas apģērbam pielāgotiem kostīmiem, parūkām, cepurēm, brillēm un citiem aksesuāriem. Noskaņu palīdzēs radīt arī gaisīgs apmetnis un spilgts, matos iesprausts zieds. Ja pietiek prasmes un pacietības, sejas masku varat izgatavot paši no papjē mašē vai arī nopirkt uz vietas. Par skaistu dāmu, noslēpumainu kungu vai ākstu iespējams kļūt ikvienam, ņemot talkā kosmētikas maciņā atrodamo lūpu krāsu, acu zīmuli, sejas krēmu un pūderi. Dažādi trokšņu taisītāji – svilpes, taures, tarkšķi – noderēs jautrības radīšanai gan savā, gan daudzveidīgo masku kompānijā. Ja būsiet ieguldījuši lielu darbu un izdomu, radīdami oriģinālu, līdz šim neredzētu masku, vietējie to noteikti novērtēs un, iespējams, saņemsiet pat atlaides Venēcijas kafejnīcās un tirgotavās.

Venēcija ir unikāla pilsēta uz salām, kuru apskalo Adrijas jūra. Daudzu ielu vietā ir kanāli. Pa tiem vienīgie transporta līdzekļi ir ūdens tramvaji – vapareto, kuģīši – taksometri un gondolas, vienādi melnas laivas, kuras airē gondoljeri – izveicīgi puiši ar platmali galvā. Vietām kanāli ir tik šauri, ka divas laivas tik tikko tiek viena otrai garām. Var droši sacīt, ja neesi vizinājies gondolā, neesi bijis Venēcijā.

Pusstundas brauciens gondolā vienam cilvēkam maksā 20 – 25 eiro atkarībā no piestātnes, no kuras vēlaties doties ceļā. Pilsētas centrālajā daļā daudzas laivas jau ir aizrunājuši tūristu grupu vadītāji, tādēļ var nākties kādu laiku pastāvēt rindā. Vidēji vienā gondolā iespējams iesēsties pieciem sešiem cilvēkiem. Par braukšanas cenu ar gondoljeriem ir jākaulējas pat tad, ja viņi nesaprot angļu valodu. Neliela kompānija tā var nolīgt laivu par zemāku cenu un summu sadalīt uz «galviņām». Pirms maksāšanas gan jānoskaidro, vai gondoljera piedāvātais maršruts jūs apmierina. Labāk izvēlēties dārgāko – stundu garo braucienu, jo ar pusstundu ir par maz, lai pilnībā izbaudītu gan Lielo kanālu, gan šaurās iekšpilsētas ūdens artērijas.

Ja jāveic garāks ceļa gabals, prātīgāk braukt ar vapareto. Biļete vienā virzienā neatkarīgi no attāluma maksā trīs četrus eiro. Lai pa īstam iepazītu Venēciju, vēl izdevīgāka ir diennakts braukšanas biļete ģimenei (tie var būt četri jebkura vecuma cilvēki), ar kuru var kāpt ikkatrā sabiedriskajā ūdens transporta līdzeklī un doties, kurp vien vēlaties. Ja nu par spīti visam karnevāls nogurdinājis, var aizbraukt līdz tuvējām salām. Atpakaļceļa drošākais orientieris – Svētā Marka laukums iepretim Dodžu pilij. Krastmalā to iezīmē kolonna, kuru rotā pilsētas simbols lauva.

Pastaigājoties vienam, iesaku tūrisma informācijas centrā (Svētā Marka laukumā, katedrālei pretējā malā) paņemt Venēcijas karti. Jo lokveida ielas un kanāli spēj sajaukt galvu pat labiem orientieristiem.

Uzziņai

Ekskursijas uz Venēciju karnevāla laikā

• «Relaks Tūre» (30.01.) – 7 dienas, Ls 255 (Ls 305 – ar papildvietu) – visas naktis viesnīcā.
• «Impro ceļojumi» (30.01.) – 6,5 dienas, Ls 199 (Ls 269 – ar papildvietu) – 2 naktis autobusā.
• «Baltic Tours» (26.01.) – 8 dienas, Ls 415 + aviobiļetes (sākot no 2 personām).

Apskates objekti Venēcijā un tās apkaimē

• Murāno sala, kur darbojas stikla pūtēji.
• Svētā Marka katedrāle, kurā sievietes nedrīkst ieiet atkailinātiem pleciem un kājām.
• Venēcijas valdnieku Dodžu pils un slavenais Svina jumtu cietums, kurā bijis ieslodzīts dēkainis un siržu lauzējs Džakomo Kazanova.
• Slavenākās Venēcijas kurtizānes Veronikas nams.