Latvijā sācies cīniņš par valstī ietekmīgākā «dvēseļu inženiera» un «smadzeņu skalotāja» krēslu. Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) izsludinājusi konkursu uz Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektora amatu.
Aivars Tarvids: Zili brīnumi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai paliek pārspriedumi par NRTP sūtību Latvijā un LTV ģenerāļa funkcijām. Pieredze liecina, ka padome ir šauri politizēta institūcija, kamēr LTV vadītājs — pašnāvnieks zem varas partiju un reklāmdevēju kāpurķēdēm. Reāli šo augsto amatu var iekārot ideālists, afērists vai persona ar ļoti atipisku psihi. Bet Zaķeni būtu piemērots brīdis pārkrustīt Čūsku salas vārdā.
Tikmēr padomei un tās dzemdinātājiem Jēkabielā patlaban radusies lieliska iespēja ar dažiem likumdošanas un administratīvajiem aktiem aplaimot Latvijas iedzīvotāju vairākumu, proti, TV skatītāju tūkstošus. Ne jau deklarējot vārda brīvības svētumu vai sprediķojot par sabiedriskās tālraides misiju šajā demokrātiskajā Eiropas valstī. Atbildīgās amatpersonas un tautas priekšstāvji, netērējot krīzes budžeta līdzekļus un savus milzu intelektuālos resursus, kazi, spējīgi pasargāt pilsoņus un nepilsoņus no totālā reklāmas terora ēterā.
TV skatītāji spiesti samierināties ar ziliem reklāmas brīnumiem savos zilajos ekrānos. Šī bezkaunīgā naudas vara televīzijā reizēm kaitina nejaukāk par premjeriem Repši vai Kalvīti. Tālab iedzīvotāji tencinātu visu rangu «gudrās galvas», ja valsts ēterā tiktu īstenotas dažas striktas reformas.
Proti, reklāma likumā noteiktajā apjomā tiktu translēta TIKAI starp raidījumiem, filmām, spēlēm, šoviem etc. (Tiktu aizliegtas viltīgas manipulācijas, kad ziņu pārraide ar reklāmu tiek sašķelta sabiedriski politisko, sporta un laika ziņu blokos. Nebūtu arī skatītāju masu sašutuma par reklāmas laikā «uz priekšu tīto filmu».) Vienīgais izņēmums — oficiālās reklāmas pauzes starptautisko sporta reportāžu laikā.
Iepriekš publiski izsludinātajai oficiālajai TV programmai nākotnē jābūt negrozāmai visos kanālos. Laika nobīdes translācijai pieļaujamas vienīgi atsevišķu tiešraižu gadījumā, piemēram, lielais hokejs Kanādā vai tautas sapulce Doma laukumā. Jānosaka soda nauda par šā principa pārkāpšanu, kuras apjoms pārsniegtu iespējamos reklāmas ieņēmumus. Bet ļaunprātīgiem recidīvistiem — nenovēršami anulēt raidīšanas licenci.
Reklāmas aizliegt raidīt ar paaugstinātu skaņas līmeni. Strikti limitēt TV kanālu pašreklāmas apjomu — vairākums skatītāju nevēlas zināt, ka ekrāna zvaigznes zina, kā lasīt ziņas.
Daži apsvērumi par Valodas likuma piemērošanu. Nākotnē filmas TIKAI titrēt, ne dublēt. Protams, jārēķinās, ka šajā procesā izbaudīsim zilus brīnumus, jo pieredze liecina, ka TV malači bieži «apmaldās tulkojumā». Piemēram, pasūtījuma slepkavība seriāla titros tiek saukta par «medni», bet Rodailendas štats filmas dublāžā — pārdēvēts par «Rodas salu». TV ziņu sižetos, intervijās un diskusijās diktoriem aizliegt tulkot cilvēku izteikas svešvalodās — TIKAI titrus. Aptuvens vai nemākulīgs tulka-diktora teksts bieži izrādās neviļus neprecīzs, pat apzināti tendenciozs. Jebkurā gadījumā konkrētā raidījumā zūd intervējamā cilvēka teiktā intonācija, dažkārt arī zemteksts.
Svētīgi aplēst, vai LTV nevajadzētu pilnībā atteikties no komerciālās (varbūt arī politiskās) reklāmas. Protams, radušos iztrūkumu sabiedriskās televīzijas budžetā vajadzētu kompensēt. Īpašs TV nodoklis nešaubīgi tracinātu visu inflācijas u. c. jaukumu nogurdināto publiku. Varbūt tādā gadījumā jēga piespiest komerctelevīzijas novirzīt konkrētu reklāmas ieņēmumu daļu LTV? Galu galā, ja sabiedriskajā tālrādē reklāmas nebūs, pieaugtu tās apjoms komerciālajos raidītājos. Latvijas komerctelevīzijas pieder visādiem merdokiem & svensoniem. Lai buržuji padalās savā virspeļņā!
Viss teiktais gan nav pretrunā ar seno prātulu, ko amerikāņu olgalvji formulēja vēl laikā, kad tika apjausts TV milzu ietekmes spēks, proti, «televizors ir stulba kaste idiotiem». Tikai no konkrēta Latvijas televīziju skatītāja IQ, pašcieņas līmeņa un humora izpratnes atkarīgs, kā vērtēt, piemēram, analītiskos un pētnieciskās žurnālistikas raidījumus visos nacionālajos kanālos, «Hameleonu rotaļas» LTV vai «Krievu specnazu» TV3.
Protams, šie ieteikumi Latvijas ēterā netiks īstenoti. Vienīgais līdzeklis pret nenovēršamo Līgo reklāmas agresiju paliks «off» podziņa televizora tālvadības pultī.