Starp minaretiem un mobilo sakaru torņiem

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kārtējais «karstais punkts» pasaules kartē, īpaši pēc bijušās premjerministres Benaziras Bhuto nogalināšanas, islāma fundamentālisms, tradicionāla zemkopju valsts, biedējoša nabadzība, indiešu kultūras mantojums, sarežģīta vēsture, sabiedrības noslāņošanās, asi kontrasti, strauja industrializācija, moderno tehnoloģiju lēcienveida izplatība.

Viss rakstītais attiecas uz Pakistānu. Zemi, kas mūsu apziņā atrodas perifērijā, kaut kur tur, kur notiek revolūcijas, apvērsumi, sadursmes un katastrofas.

Mana ceļabiedra teiktais «Pirmo reizi kaut kur jūtos tik nepiederīgs!» ir labākais raksturojums zemei, par kuru ir šis stāsts.

Kurbads ar mobilo

Pakistāna ir mēģinājums naturālajai saimniecībai ielēkt Rietumu tehnoloģiju pasaulē. No māla un piemeklētiem klinšakmeņiem salipinātas būdas saliecies iznāk pašaustās drānās tērpies vīrs, runā pa mobilo tālruni. Iespējams, kārto kādu darījumu, kura vērtība šeit kalnos joprojām bieži tiek izteikta mājlopos – kazās, aitās.

Sirreālas ainas arī uz ielām. Nogriežoties nākamajā šķērsielā aiz prestižās Hiltona viesnīcas, pieticīgo namu fasādes rotā pusnoplūkti vistu kautķermeņi. Tu izvēlies vistu, tepat notekā tiek izpildīta eksekūcija, tepat tev pagatavos īstu pakistāniešu «čiken"… Gandrīz notriecot govi, kas ganās ielas malā, ēzeļa vilktu pajūgu apdzen spīdīgs šā gada izlaiduma «Toyota» džips.

Rietot saulei, šodien jau piekto reizi virs pilsētas atskan neskaitāmas mullu balsis, kas no minaretu torņiem godina Allāhu. Balsu ir daudz. Pat mazākajās pilsētiņās ir vairākas mošejas. Mullu balsis skan mehāniski. Ne jau ieraduma pēc. Islāms mainās līdzi laikam – nepieciešamība pārmākt motoru rūkoņu un kņadu spiedusi minaretos izvietot skaļruņus.

Mēness gaismā iezīmējas minareta un mobilo sakaru torņa silueti. Šis skats ir viskrāšņākā metafora Pakistānai.

Divējādā metropoles un Rietumu izjūta

Tiešais reiss uz Islamabadu no Rietumeiropas sākas Londonā. Britu iespaidu Pakistānā nav iespējams nemanīt. Sākot ar angļu valodu, kas kļuvusi par otro saziņas valodu, beidzot ar joprojām dzīvajiem saimnieciskajiem sakariem. Bijušie kolonizatori tiek uztverti divējādi: no vienas puses, kā apspiedēji. Joprojām britu impērijas valdnieces kroni rotā viens no lielākajiem pasaules dimantiem, kurš nolaupīts kādreizējā Pakistānas administratīvajā centrā Lahorā. No otras puses, pakistānieši ir pateicīgi par daudzajiem civilizācijas jaunievedumiem, kas nākuši kopā ar britiem. Piemēram, par dzelzceļu. Valsts ziemeļos joprojām kursē vecie labie britu kolonizācijas laika tvaika bānīši.

Ameriku šeit nemīl. Izraēlu arī ne. Pat prezidentu Mušarafu īpaši nemīl, jo viņš īpaši mīl Ameriku. Vispār. Kas ir demokrātija? Mūsu pavadonis Asifs teic, ka viņiem tā ir iespēja strādāt un pelnīt. Vienkārši valsts, kas netraucē dzīvot. Attieksme pret rietumniekiem? Nu gluži virsū jau it kā neviens nebrūk. Kalnu apgabalos draudzīgi. Pat ļoti. Pilsētās – naidīgi skati, aiz muguras kāda naidīga frāze. Aizdomu pilnas militāristu un policistu sejas.

Islāmticīgā Indija

Vēl pirms nepilna gadu simta Pakistāna un Indija bija vienota britu kontrolēta teritorija. Pirms sešiem gadu desmitiem, sadaloties pēc reliģiskā principa, izveidojās divas valstis, kuru starpā joprojām valda konflikts. Trīs kari, kuros Indija mēģinājusi ieņemt Pakistānu, joprojām dzīvā atmiņā, un kā lai nebūtu, ja pēdējais no tiem bijis tikai trīsdesmit gadus senā pagātnē. Par Pakistānas uzvarām, ar kurām šeit tiešām lepojas gan nabadzīgie, gan turīgie, liecina lielākos ielu krustojumos izstādītās trofejas – Indijai atņemtie tanki, lidmašīnas, lielgabali… Joprojām nav vienošanās par Kašmiras provinci, kuras vienu daļu kontrolē Indija, citu – Pakistāna. Joprojām kā varas sviru Indija izmanto dambi uz upes, kas ar ūdeni apgādājusi galveno Pakistānas «maizes klēti» Pendžabas provinci. Mūsu pavadonis stāsta, ka vismaz tagad Indija pie robežas vairs neindē upju ūdeni, kuru dzeršanai izmanto Pakistānas ieleju iedzīvotāji.

Hinduisma saknes šeit tomēr jūt. Par spīti islāma nospiedošajai kontrolei. Pirmkārt, tā ir valoda. Jebkurš pakistānietis ar indieti var saprasties bez tulka starpniecības. Vēl tā ir mentalitāte. Apģērbs, indiešu filmas un mūzika, koši dekorēti kravas auto. Un vēl tā pati Indijai raksturīgā netīrība un nabadzība.

Islāms – tas pakistāniešiem ir nopietni. Ir lūgšanu laiks. Pie aviācijas biļešu tirdzniecības biroja durvīm izlikta zīmīte «Pārtraukums 15 minūtes». Visi darbinieki devušies uz lūgšanu laukumu, kādi šeit izvietoti pie katras lielākas biroju ēkas. Arī mūsu vedējs taksists atvainojas un raitā solī dodas piebiedroties lūdzējiem. Pēc dažām minūtēm dzīve atgriežas laicīgā ritmā. Lai gan arī šeit modernizācija ir atstājusi savas pēdas – uz ielas var redzēt gan pilnīgi aizsegušās sievietes, gan rietumnieciski ģērbtas, tiesa, tādu gan ir nesalīdzināmi mazāk.

Viesnīcā rāda kādu vietējo TV kanālu. Reklāma. Skaistumkopšanas un modes salonā ieiet pēc Rietumu standartiem izskatīga meitene – īsos svārciņos, topiņā. Pēc mirkļa tā pati meitene iznāk, ģērbusies Pakistānas sievietēm raksturīgās drānās – ap galvu krāšņs lakats, daudz rotaslietu, gracioza gaita. Nevar noliegt, ka izskatās daudz smalkāk, sievišķīgāk.

Vēl viens dzīves stūrakmens, pret ko viņi izturas patiesi nopietni, ir ģimene. Sākot ar ģimenes dibināšanu, kurai joprojām saglabājies rituāls, senatnīgs skaistums. Īpaši stingrākās islāmticīgo ģimenēs, kur jaunos dzīvesbiedrus kopā saved viņu vecāki un līgavas seju jaunais vīrs visbiežāk ierauga tikai kāzu dienā. Sievietes šeit ciena. Sieviešu un vīriešu lomas sabiedrībā ir stingri noteiktas, nodalītas. Tā ir viņu kārtība, pierastā un, viņuprāt, vienīgā iespējamā. Daudzsievība? Principā iespējama, bet ļoti maz praktizēta. Kā sacīja mūsu gids Essa, ar divām sievām esot lielas problēmas, tādēļ pārsvarā visi iztiek ar vienu. Ģimenes locekļu attiecības balstās uz cieņu un savstarpēju atbalstu. Daudz bērnu. Arī turīgās ģimenēs. Valdība iecerējusi izdot noteikumus, kas aizliedz laist pasaulē vairāk par diviem bērniem. Īpaši tos grasās attiecināt uz nabadzīgajiem. Ģimeni bieži vieno ne tikai radniecība, bet arī kopīgs bizness. Firmu nosaukumos dominē vārdi «Abduls un dēli» vai «Brāļi Mahmudi». Pat jaunāko brāļu attieksmē pret vecākajiem vērojama gandrīz rituāla cieņa.

Ieejam kādā tekstilpreču veikalā. Aiz letes 18 – 20 gadus vecs puisis laipni izrāda preci, bet, sākoties cenas kaulēšanai, pēc dažu dolāru atlaides pasauc tēvu, ar kuru turpinās vienošanās process. Kad beidzot vienojamies par cenu, saņēmis naudu, tēvs iesteidzas telpā mazliet dziļāk, kur uz grīdas starp paklāju, auduma baķu un apģērba kaudzēm, apmetnī ietinies, sēž kāds pavisam vecs, kalsns vīrs – tēva tēvs. Tas izrādās galvenais procesa kontrolētājs, kases turētājs, kurš izdod atlikumu.

Velkot paralēles

Kopīgo var atrast. Dažādos līmeņos. Sākot ar senām kopīgām saknēm – valsts ziemeļu daļu sauc par Baltistānu, tajā apmetāmies pilsētiņā ar latviski skanīgu nosaukumu Skārdu, devāmies apskatīt Sapalu ezeru. Netikām līdz Latvijas upju Imulas un Amulas nosaukuma līdziniecei Kabulai, toties senā radžas muižā griestu gleznojumā aplūkojām Lielvārdes jostas fragmentu ar svastikām.

Paralēles var atrast arī šodienā. Kā mums, tā viņiem jaunus izaicinājumus sagādājusi globalizācija. Virs tradicionālā pakistāniešu apģērba tiek valkātas Ķīnā ražotas virsjakas – tādas pašas nopērkamas Latvijas tirgus laukumos.

Līdzīga ir sevis nenovērtēšana. Kad mēģinājām noskaidrot, kā nokļūt līdz kādam antikvariātam, mums atjautāja, ko tieši meklējam: «Ak pakistāniešu lūžņi jūs interesē?» Senas un skaistas lietas šeit tiešām bieži novērtē krietni par zemu. Jaunākā paaudze aizvien izteiktāk pieņem multikulturāli rietumniecisko.

Arī vēsturē redzam kopīgus pārskata punktus. Gan savdabīgi krustneši – svešai reliģijai un tautībai piederīga iekarotāju valdītāju kārta Mogolu impērijas laikos, gan jaunāku laiku monarhija, kā mums carisms, viņiem – pakļautība britiem – vienai no pasaules varenākajām impērijām. Un vēl joprojām naidīga un daudzkārt lielāka valsts pie austrumu robežas.

Mūsu agresīvajiem braucējiem vēl ir kur augt. Tas, kā pa ceļiem un ielām pārvietojas Pakistānā, nav ietverams nekādos satiksmes noteikumos. Milzīgs haoss, kur ikviens pārvietojas milzīgā ātrumā.

Pakistānā pārliecinājos, ka vispār visi latvieši ir vienādi. Dažreiz tā arī neizdevās vietējos pārliecināt, ka neesam ne brāļi, ne radi. Nez kādēļ mums tādi likās arī viņi. Gandrīz iekūlāmies nepatikšanās, kādu vietējo bagātnieku noturot par mūsu taksometra šoferi.

Kaulēšanās politiskās īpatnības

Pērkot Pakistānā kādu preci, būtiski ir nepārmaksāt. Nosaukto cenu samazināt divkārt ir gatavs gandrīz ikviens. Stāsti par to, cik šī lieta ir vērtīga, cik aunus un aitas pārdevēja vectēvs par to samaksājis, izrādās nacionāli kolorīts mārketinga triks.

Kaulējas ne tikai mazās bodītēs, bet arī lielajā politikā. Arī šeit katrs prasa vismaz divreiz vairāk. Tikai tad, ja konsekventi turpinās atteikšanās maksāt prasīto un draud procesa pārtraukšana, cenu pazemina. Prezidents Mušarafs bez kautrēšanās iemanījās vienlaikus būt gan prezidents, gan armijas virspavēlnieks, gan galvenais provinču pašvaldību uzraudzītājs. Spiediena dēļ tomēr gatavs piekāpties, atteikties no daļas pilnvaru. Galvenais palikt pie varas. Bijusī premjerministre Bhuto pozicionējās kā visas tautas neapmierinātības iemiesojums, opozīcijas līdere. Lai gan par aizgājējiem sliktu nemēdz teikt, tomēr, politiskajam kaulēšanās procesam turpinoties, radās jautājums, kā no trūcīgas ģimenes nākusī politiķe varējusi tikt pie pamatīgiem īpašumiem Anglijā?

Pakistānā jūtamas netīkamas vēsmas. Pulvera muca, kas, iespējams, var arī nesprāgt. Valdības un «Taliban» sadursmes kalnu reģionos, nesaskaņas un sadursmes starp islāma konfesijām, strauja inflācija un nabadzība, opozīcijas grupējumi ar centru Lahorā – vienā no lielākajām valsts pilsētām, ārkārtas vēlēšanas 8. janvārī. Pagaidām valdība valsti kontrolē. Ielās patrulē džipi ar lielkalibra ložmetējiem uz jumta, ielu krustojumos smilšu maisu krāvumi. Daudz uniformētu bruņotu vīru. Piecpakāpju drošības pārbaude lidostā, dokumentu pārbaudes kalnu ceļos. Ar triecienšautenēm bruņoti veikalu apsargi. Pēc Bhuto nogalināšanas uz naža asmens esošā Pakistāna sašūpojās, draudot noslīdēt pilsoņu kara un fundamentāla ekstrēmisma bezdibenī.

Nepilna nedēļa: tās laikā bijām gan opozīcijas miteklī Lahorā, gan galvaspilsētā Islamabadā, gan kalnainajā ziemeļu daļā, strīdīgajā Kašmiras provincē. Izjutām gan dabisku laipnību, gan dabisku naidu. Redzējām skaistus kalnus un atbaidošu netīrību. Runājām ar tradicionāliem musulmaņiem un laicīgiem veikalniekiem.

Piecos no rīta pāri klusajai Islamabadai kā parasti skan spēcīgās, mierīgās mullu balsis. Un pēkšņi tu saproti, ka nevienam nav tiesību šeit vietējos mācīt. Tā ir viņu kārtība. Un arī nekārtība šeit ir viņu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu