Ķīnas uzņēmēju grupa, kas bija iecerējusi ieguldīt trīs miljardus ASV dolāru jeb 1,6 miljardus latu gāzes sašķidrināšanas rūpnīcas būvniecībai Latvijā, no savas ieceres atteikusies, aģentūru LETA informēja bijušais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Krievijā vadītāja vietnieks Iļja Podkolzins, kurš savu amatu atstāja šā gada sākumā.
Ķīnieši atteikušies no 3 miljardu dolāru ieguldīšanas rūpnīcā Latvijā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ķīnas pārstāvji sarunās ar LIAA solīja sagatavot prezentāciju un pieaicināt speciālistus uz ostu, kurā tika plānota rūpnīcas celtniecība, taču neko no solītā neizdarīja,» sacīja Podkolzins, «ķīniešiem tika dota iespēja, bet viņi to neizmantoja.»
Kā ziņots, Ventspils brīvostas pārvalde konceptuāli jau bija atbalstījusi šādas rūpnīcas celtniecību un jau rezervējusi zemesgabalu, taču no Ķīnas uzņēmējiem tika gaidīts detalizēts rūpnīcas projekts. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis šā projekta gaitu plašāk nekomentēja, vien norādīja, ka «šeit [Ventspilī] nekā jauna nav».
Arī LIAA aģentūrai LETA apstiprināja, ka gāzes sašķidrināšanas rūpnīcas projekts uz priekšu nav pavirzījies.
LETA jau informēja, ka Ķīnas uzņēmēji izskatīja iespēju vienā no Latvijas ostām celt ražotni, kas sašķidrinātu no Krievijas saņemto gāzi un ar kuģiem transportētu to uz Ķīnu.
«Ķīnas uzņēmējiem bija arī piedāvājums no Krievijas, taču viņi uzskatīja, ka Eiropas Savienības teritorijā investīcijas ir vairāk aizsargātas nekā citās kaimiņvalstīs, tāpēc par trešo sadarbības partneri tika uzaicināta Latvija,» aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Podkolzins.
«Šis ir ļoti komplicēts jautājums, tāpēc sarunās ar Ķīnas uzņēmējiem tika apspriesta arī Dobeles gāzes krātuve un gāzesvads no Krievijas uz Vāciju,» norādīja Podkolzins.
Pirms gada satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), tiekoties ar Ķīnas un Krievijas uzņēmējiem, izteica mutisku atbalstu šādam projektam, jo tas dotu ievērojamu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Tomēr pirms oficiāla atbalsta paušanas vēlējās iepazīties ar biznesa plānu.
Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja satiksmes ministra birojā, projekta īstenošana bija atkarīga arī no ģeopolitiskās situācijas pasaulē - Ķīnas uzņēmēji ir ieinteresēti ieguldīt līdzekļus Latvijā, taču bez Krievijas gāzes rūpnīcas darbība nebūtu iespējama.