Naudas atmazgāšanas lietā iesaistīti pazīstami sportisti un mūziķi [papildināta]

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI/EPA

Vērienīgajā naudas atmazgāšanas shēmā, kuras darbību ceturtdien pārtrauca Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas (FP) pārvalde, bijuši iesaistīti divi Latvijā pazīstami sportisti un divi pazīstami mūziķi, kuriem patlaban piemērots liecinieka statuss, piektdien žurnālistiem sacīja FP priekšnieka pienākumu izpildītāja Ļubova Švecova.

Viņa sacīja, ka kopumā shēmā iesaistītas aptuveni desmit personas, kas nav iepriekš sodītas, bet nonākušas FP redzeslokā. No tām trīs personas, kuras shēmā bijušas augsta līmeņa organizatori, patlaban aizturētas. Procesa virzītājs drīzumā paredzējis lemt, kādu drošības līdzekli šīm personām piemērot, kas būšot cieši saistīts ar izmeklēšanas rezultātiem.

Starp aizturētajiem nav sabiedrībā populāro mūziķu un sportistu. Populāro personu lomu noziedzīgajā shēmā Švecova nevēlējās patlaban komentēt. Shēmā iesaistīti arī juristi, bet ne advokātu firmas.

Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma», atsaucoties uz vairākiem neoficiāliem, bet drošiem avotiem, ziņoja, ka saistībā ar lietu liecības sniegt var tikt aicināts soļotājs Aigars Fadejevs. Pats Fadejevs raidījumam noliedza savu saistību ar naudas atmazgāšanas shēmu. «Man ne mazākā saistība nav bijusi ar šādām darbībām,» uzsvēra sportists.

Švecova sacīja, ka šajā lietā, iespējams, tiks aizturētas vēl kādas personas.

FP vadītāja sacīja, ka, lai nekavētu izmeklēšanu, neatklās ne fizisko personu vārdus, ne vairāk nekā 100 reāli ražošanā, pakalpojumu sniegšanā un konsultāciju jomā darbojošos uzņēmumu nosaukumus, kas shēmā iesaistīti. Uz jautājumu, kāda loma procesā ir SIA «DDC aģentūra», Švecova atbildēja, ka ir sākts process saistībā ar uzņēmuma izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Sabiedrībai šo personu vārdi varētu tikt darīti zināmi pēc aptuveni gada, jo tieši tik ilgu laiku varētu prasīt FP veiktā izmeklēšana šajā lietā.

Telekompānijas LNT ziņas vēstīja, ka viens no noziedzīgās naudas atmazgāšanā iesaistītajiem varētu būt juridisko pakalpojumu uzņēmums «Pactum». Kāda «Pactum» darbiniece LNT apliecināja, ka uzņēmumā vakar, 6.martā, ir bijusi FP un tikusi veikta kratīšana. No uzņēmuma izņemti dokumenti un datori.

Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas «Lursoft» informācija liecina, ka 1991.gadā dibinātā Jūrmalas juridiskā biroja SIA «Pactum» vienīgais īpašnieks ir Edgars Zuza, viņš ir arī uzņēmuma prezidents.

Zuza bijis dibinātājs un līdzīpašnieks bankā «Land», kas vēlāk atzīta par maksātnespējīgu un bankrotējusi. Zuza arī piedalījies kooperatīva «Baiba» dibināšanā, liecina aģentūras LETA arhīva informācija.

Deviņdesmito gadu sākumā Zuzas sadarbības partneris bijis Kārlis Boldiševics. Viņš no 1992.līdz 1994.gadam bijis līdzīpašnieks uzņēmumā «Pactum», liecina «Lursoft» datubāzes informācija.

«Pactum» parakstītais pamatkapitāls ir 23 100 lati, kā tā darbības veidi ir norādīti juridiskā darbība, darbība rēķinvedības, grāmatvedības un auditorpakalpojumu sfērā, konsultēšana nodokļu jautājumos, komercdarbībā un vadībzinībās, operācijas ar nekustamo īpašumu, u.c.

Vakar FP izņēmusi aptuveni 60 000 latu skaidrā naudā un aizturējusi naudas līdzekļus norēķinu kontos bankās. Precīzu līdzekļu apjomu Švecova nenosauca, sakot, ka tas patlaban tiek precizēts.

Par nelegāli iegūtajiem līdzekļiem personas izmaksājušas tā dēvētās «aplokšņu algas», iegādājušās vērtīgus nekustamos īpašumus, kā arī luksusauto. Vienā konkrētā gadījumā iegādāta tāda modeļa mašīna, kādas Latvijā reģistrētas tikai desmit, turklāt vienā citā - nopirkta ekskluzīva māja, kas patlaban pieder vienai no uzņēmuma amatpersonām, kas izmanto pakalpojumus, skaidroja FP amatpersona.

Grupējums FP redzeslokā nonācis, no septembra līdz decembrim pārskaitot 6,5 miljonus latu. Šī nauda «atmazgāta», izvairoties no nodokļu nomaksas un izkrāpjot pievienotās vērtības nodokli, kā arī legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Naudas apgrozījums shēmā bijis 6,5 miljoni latu, taču peļņu un valstij nodarītos zaudējumus nav iespējams patlaban precīzi noteikt. Pēc FP operatīvās informācijas, procenti, ko organizētais grupējums «ieturējis» par naudas atmazgāšanas veikšanu, varētu būt no 5% līdz 11%.

Shēma organizēta nosacīti trīs posmos - ap 100 reāli darbojošies uzņēmumi bijuši «klienti», kas pārskaitījuši savus naudas līdzekļus uz «starpbuferu» uzņēmumu kontiem un fiktīvo uzņēmumu kontiem, tālāk tos pārskaitot uz fiktīvo personu un maznodrošināto personu kontiem, no kurienes nauda izņemta un atdota shēmas organizatoriem.

FP uzsākti kopumā trīs kriminālprocesi, kuru ietvaros veiktas kratīšanas 16 dažādās vietās Latvijā, tostarp Valmierā, Jūrmalā, Rīgā, un izņemti dokumenti, zīmogi, datori, skaidra nauda.

Izmeklēšanas darbības patlaban turpinās, tāpēc precīza summa būs zināma vēlāk. Organizētais grupējums aktīvi izmantojis norēķinu kontus, kas atvērti Lietuvā, Igaunijā un Polijā.

«Kā organizētajā grupā ietilpstošas esam definējuši desmit personas,» sacīja Švecova. No tām trīs aizturētas un ievietotas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā.

Precīzi katras personas loma, vainas pakāpe un nodarītais kaitējums, kā arī tas, cik ilgi noziedzīgais grupējums darbojies, būs zināms tad, kad būs pabeigta izmeklēšana.

Švecova žurnālistiem ne apstiprināja, ne noliedza, ka shēmā iesaistīti kaimiņvalstu uzņēmēji. FP plāno sadarboties ar kolēģiem no Polijas, Igaunijas un Lietuvas, lai to noskaidrotu.

Patlaban FP apturējusi fiktīvo un buferuzņēmumu darbību un patlaban tiek vērtēta reālo uzņēmumu darbība, jo viņi tikai daļu no līdzekļiem pārskaitījuši uz «buferu» un fiktīvajiem uzņēmumiem. Reālajiem jeb klientu uzņēmumiem, kas iesaistīti shēmā, par to var tikt inkriminēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas un var nākties atlīdzināt kaitējumu, samaksājot nodokļus un soda naudu.

Tiem tāpat var nākties uzņemties atbildību arī par nozieguma atbalstīšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un, iespējams, arī naudas atmazgāšanu. Taču par precīzu apsūdzību izlems prokuratūra, skaidroja FP vadītāja.

Uzņēmumus nevieno viena konkrēta joma vai nozare, sacīja Švecova. Viņi atlasīti pēc tā, kādai organizētajai grupai ir klienti.

Uzņēmumi nav reāli aģitējuši iesaistīties shēmā, jo, pēc Švecovas teiktā, naudas atmazgāšana ir «balto apkaklīšu bizness», kas prasa noteiktu uzticību gan klientam, gan tam, kas sniedz pakalpojumu. Līdz ar to FP ņēmusi vērā, ka tas varētu būt personu loks, kas savstarpēji ir labi pazīstams.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka noziedzīgā grupa 2007.gada nogalē legalizējusi 6,5 miljonus latu noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus.

Grupējums naudas atmazgāšanu īstenojis visā Latvijas teritorijā. Grupējumā ir iesaistītas aptuveni desmit personas, un tā pakalpojumus izmantoja gandrīz 100 Latvijas uzņēmumi, to starpā ir arī Latvijā labi pazīstami uzņēmumi, informē VID.

VID norāda, ka šie uzņēmumi paralēli savai legālajai darbībai veica virkni aizdomīgu darījumu un ievērojamus naudas pārskaitījumus buferorganizācijām, kas atradās naudas atmazgāšanas organizatoru tiešā kontrolē, kur no šiem uzņēmumiem ienākušajiem finanšu līdzekļiem tika vairakkārt mainīta piederība un veiktas citas darbības noziegumu pēdu un naudas noziedzīgās izcelsmes slēpšanai.

Vēlāk šie finanšu līdzekļi nonāca «fiktīvo uzņēmumu» un bezpajumtnieku kontos gan Latvijas, gan ārvalstu kredītiestādēs.

Pārskaitītie finanšu līdzekļi no kredītiestāžu kontiem tika izņemti skaidrā naudā un atgriezti uzņēmumiem, kas sākotnēji šos finanšu līdzekļus pārskaitīja.

Izmantojot šādu darījumu shēmu, tika nodrošināta «aplokšņu algu» maksāšana, luksusa klases automašīnu un nekustamo īpašumu iegāde, kā arī citu darījumu veikšana, izvairoties no nodokļu nomaksas.

Finanšu policijas pārvalde ir uzsākusi jau trīs kriminālprocesus, kuru gaitā Rīgā, Valmierā un Jūrmalā ir veiktas kopā 16 kratīšanas, kā rezultātā trīs personas ir aizturētas un ievietotas īslaicīgās aizturēšanas izolatoros.

Tāpat atsavināti vairāk nekā 60 000 latu skaidrā naudā, kā arī dokumenti, kas apliecina noziedzīgu darījumu veikšanu, dažādu uzņēmumu zīmogi un citi lietiskie pierādījumi.

Pēc izmeklēšanas gaitā iegūtās informācijas analīzes pabeigšanas un visu pierādījumu izvērtēšanas VID lems par nodokļu aprēķinu veikšanu uzņēmumiem, kas ir izmantojuši šo noziedzīgo shēmu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu