Tulpju karaliste Holande

Pārdesmit gadus vēlāk tulpes kļuva par modes preci un valsts simbolu. Lai iegūtu tikai dažus sīpolus, tika pārdotas mājas un karietes. Līgavas pūrs skaitījās pieklājīgs, ja tajā bija kaut pāris tulpju sīpolu. Mūsdienu selekcionāri radījuši vairāk nekā 10 000 tulpju šķirņu, kuras zied gandrīz visās varavīksnes krāsās. Modē ir bārkstainās šķirnes, piemēram, «Millenium» – sarkana tulpe ar baltām bārkstīm. Izveidota arī melna tulpe «Queen of Night». Tā gan nav īsti melna, tikai ļoti tumša. Izteikti melnas uz zilas tulpes joprojām zied vienīgi selekcionāru sapņos.

Keukenhofas pirmsākumi

«Kas nemīl puķes, tas zaimo Dievu» – skan holandiešu paruna. Dārzi Holandē krāšņi zied no agra pavasara, kad pie katras mājas plaukst krokusi, tulpes, narcises, hiacintes, līdz pat vēlam rudenim. Lielo pavasara ziedēšanas svētku kulminācija ir ziedu gājiens Bloemencorso, kas agri no rīta sākas

Nordvikā. Katru gadu gājiens tematiski atšķiras. Šogad tas notiks 26. aprīlī, būs veltīts tēmai «Brīvdienas» un solās būt īpaši atraktīvs. Ar fantastiskiem ziedu veidojumiem rotāti auto, traktori, platformas, dažādi stumjamie un velkamie rīki, dziedoši, spēlējoši un dejojoši dalībnieki virzās 40 kilometru garā parādē cauri ciemiem un pilsētiņām. Gājiens noris pēc stingra, burtiski pa minūtēm izplānota scenārija, dienas vidū ierodas Keukenhofā un ap deviņiem vakarā nonāk tulpju audzēšanas centrā Hārlemā.

Keukenhofas parka pirmsākumi meklējami 15. gadsimta sākumā, kad grāfiene Adelaide pie medību pils ierīkoja garšvielu dārzu (Keukenhoff – virtuves pagalms). Pirmos ziedu svētkus rīkoja Lises birģermeistars 1949. gadā. Parks aizņem 32 hektārus lielu platību, ikgadējos svētkos piedalās 90 ziedu audzētāju kompānijas un vairāk nekā 700 tūkstoši apmeklētāju. Keukenhofas parks atvērts astoņas nedēļas gadā – no 20. marta līdz 18. maijam. Lai izveidotu greznos ziedu paklājus, tiek izmantoti septiņi miljoni sīpoliņu – tulpes, krokusi, hiacintes, narcises, amariļļi, muskares. Ziedus stāda tā, lai ik pa brīdim, vieniem noziedot un citiem raisot pumpurus, veidotos arvien jauni ziedu raksti. Dārza paviljonos mājo eksotiskākie ziedi – orhidejas, gerberas, frēzijas, rozes, krizantēmas un lilijas, tiek rīkotas floristikas izstādes. Šogad 24. aprīlī Karalienes paviljonā notiks Cepuru parāde. Keukenhofas parkā tiek rīkoti arī koncerti, pasākumi un festivāli, apskatāmas mākslinieku darinātas skulptūras, fonā skan milzīga leijerkaste.

Muzeju pilsēta Amsterdama

Lielākās Nīderlandes pilsētas ir Amsterdama, Hāga un Roterdama. Teiciens, ka «Roterdama pelna naudu, Amsterdama tērē, bet Hāga par to runā» precīzi atspoguļo šo pilsētu lomu sadalījumu valsts dzīvē.

Roterdama pēc nopostīšanas Otrajā pasaules karā praktiski tika uzbūvēta no jauna un tagad ir elitāra, moderna un rūpnieciska pilsēta, lielākā ostas pilsēta Eiropā, trešā lielākā (aiz Šanhajas un Singapūras) pasaulē. Roterdamā dominē moderna, pat īpatnēja arhitektūra un apskatāms pirmais Eiropas debesskrāpis Het Vite Heis.

Savukārt Holandes galvaspilsēta Amsterdama ir muzeju pilsēta. Nacionālajā muzejā, van Goga muzejā un Rembranta muzejmājā sakopoti vairāk nekā 5000 slavenu mākslas darbu. Tūristu vidū populāri ir arī Tiso kundzes vaska figūru, erotikas un seksa muzeji. Vislabāk Amsterdamu apskatīt ekskursijā ar kuģīti. 165 kanāli (to kopējais garums sasniedz 76 km) pilsētu sadala 90 salās, un ne velti Amsterdamu dēvē par Ziemeļu Venēciju. Aptuveni trešdaļa Nīderlandes teritorijas ir zeme, kas atgūta jūrai. Šos zemes gabalus sauc par polderiem. Agrāk, kā aprakstīts M. Meipsas-Dodžas grāmatā «Sudraba slidas», ziemas bijušas krietni aukstākas un kanāli aizsaluši. Pa tiem varēja aizslidot no viena pilsētas gala līdz otram vai rīkot slidošanas sacensības. Mūsdienās kanāli neaizsalst, arī jūra ir kuģojama visu gadu.

Gandrīz katrai amsterdamiešu ģimenei pieder kuģītis vai laiva, bet tradicionāls pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds. Speciāli izveidoti celiņi un neskaitāmas velosipēdu stāvvietas ļauj ikdienā izmantot šo ekoloģisko transportlīdzekli. Braucamrīki nereti tiek atstāti nepieslēgti un maina saimniekus. Bieži vien Amsterdamas iedzīvotāji neatceras, kur novietojuši braucamo, un vienkārši ņem citu, bet nevajadzīgo izmet. Vietējie joko, ka kanāls, kura dziļums ir trīs metri, sastāv no metra ūdens, metra dūņu un metra velosipēdu.

Amsterdama slavena arī ar «rozā kvartālu» Wallen, kurā līdzās publiskajiem namiem atrodas tā sauktās coffeeshop – marihuānas kafejnīcas, kuras no parastām kafejnīcām var atšķirt ar buldoga profilu pie ieejas. Apmeklētājam jārēķinās ar to, ka pasūtītais dzēriens tur būs «uzlabots». Pēdējos gados valsts programmas ietvaros šīs iestādes tiek atpirktas un pārvērstas par mākslinieku darbnīcām un mākslas saloniem.

Lai gan oficiāli Amsterdama ir galvaspilsēta, tomēr faktiskais valsts centrs ir Hāga. Tajā atrodas valsts parlaments, valdība un karalienes rezidence. No interesantām apskates vietām Hāgā minams Mākslas muzejs ar Vermēra un Rembranta darbiem un miniatūra pilsētiņa Madurodama, kurā 1,8 hektāru platībā apskatāmas 170 Holandes ievērojamākās vietas mērogā 1:25.

Ceturtā lielākā pilsēta Delfta lepojas ar izcilo gleznotāju, gleznas «Meitene ar pērļu auskaru» autoru Janu Vermēru van Delftu un īpašo, tikai Holandei raksturīgo zilibalto fajansu, ko 17. gadsimtā sāka ražot, lai aizstātu dārgo Ķīnas porcelānu.

Nīderlandes nacionālās vērtības

Valsts oficiālais nosaukums ir Nīderlande (biežāk lietotais – Holande), tādēļ droši var teikt, ka Nīderlandes valdniece ir karaliene Beatrikse, bet Holandē valda tulpes.

Laika apstākļi valstī ir nepastāvīgi un var mainīties vairākas reizes dienā. Mēdz teikt, ka Holandē gadā ir tikai piecas īsti saulainas dienas, tomēr atpūta pie jūras kļuvusi ļoti populāra. Piekrastē izvietojušies vairāk nekā 50 kūrortu. Gar Ziemeļjūras krastu cauri dabas parkiem vijas velosipēdu ceļi 1500 kilometru kopgarumā. Kādreizējais zvejnieku ciemats Ševeningena izveidojies par augstas klases kūrortpilsētu. Te atrodas arī zemūdens pasaules muzejs «Sea Life Center».

Latvijas Tūrisma gidu asociācijas ceļojumu konsultante Silvija Lipska iesaka apmeklēt brīvdabas muzeju «Zaanse Schans», kur vienuviet apkopota visa Holandes vēsture. Mājīgā atmosfērā varēsiet vērot, kā parka darbinieki, tērpti autentiskos 17. gadsimta tērpos, grebj koka tupeles, sien sieru, maļ kafiju un apglezno porcelānu.

Lielajā rudens siera gadatirgū Alsmārā tiek piedāvāts siers no govs, kazas un aitas piena ar dažādām garšvielām. Interesanti, ka sieru netur ledusskapjos, bet ievaskotos rituļus liek sālsūdenī un glabā gadiem ilgi. Siers nebojājas, tikai kļūst cietāks un uzlabojas tā garša.

Holandiešu nacionālā virtuve piedāvā daudzveidīgus zivju ēdienus: sālītas un ceptas siļķes, zivju zupas, krevetes un moluskus. Ļoti iecienīti ir dārzeņi un zupas. No alkoholiskajiem dzērieniem – dažādu šķirņu alus, degvīni un liķieri.

Tūrisma firmu piedāvātie ceļojumi uz Holandi ziedu laikā

• «Relaks Tūre» – 12.04. (9 dienas) – Ls 355; 07.05. (5 dienas, avio) – Ls 465
• «Averoja» – 24.04. (8 dienas) – Ls 315
• «Amida tours» – 27.04. (8 dienas) – Ls 290
• «Kredo» – 23.04. (8 dienas) – Ls 285
• «Indi» – 01.05. (6 dienas) – Ls 235

Notikumi Keukenhofā 2008. gada pavasarī

• 24. martā Lieldienu parāde un cepuru šovs. Parks atvērts no plkst. 7
• 29., 30. martā plēsīgo putnu demonstrējumi plkst. 11 un 14.
• 11. – 13. aprīlī vasaras sīpolpuķu «vīkends».
• 26. aprīlī ziedu parāde – gājiens no Nordvikas līdz Hārlemai.
• 11., 12. maijā plēsīgo putnu demonstrējumi plkst. 11 un 14.
• 12. maijā parks atvērts no plkst. 7.

www.keukenhof.nl

- Keukenhofas ziedu dārzi atvērti no 20. marta līdz 18. maijam katru dienu no plkst. 8 līdz 19.30 (biļešu kases – līdz plkst. 18). Ieejas maksa: pieaugušajiem – 13,50 eiro; bērniem (4 – 11 g. v.) – 6 eiro; autostāvvieta – 6 eiro; autobusiem – par brīvu.