Pamazām sarūk cilvēku skaits, kuri no Latvijas dodas meklēt darbu uz Īriju, intervijā «Latvijas Avīzei» atzīst Īrijas vēstnieks Latvijā Tims Movs.
No Latvijas uz Īriju dodas arvien mazāk darba meklētāju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc viņa teiktā, par šādu tendenci liecina Īrijas Labklājības ministrijas pārskats par izdoto nodokļu maksātāju numuru skaitu. Šāds numurs ir katram, kurš atradis darbu Īrijā.
Pēc Mova domām, varbūt tas ir tāpēc, ka cilvēki pastrādā, piemēram, sešus mēnešus Īrijā, tad atgriežas Latvijā vai izceļo uz Lielbritāniju. Taču ir arī daudz jaunu cilvēku, kuri mācās vai strādā un pastāvīgi dodas no vienas Eiropas valsts uz citu.
Movs atzīst, ka, protams, pilnīgi precīzi neviens nevar pateikt, cik cilvēku no Latvijas pašlaik strādā Īrijā. Aizpērn aprīlī, pēc veikto aptauju datiem, tādu bija 14 000. Tā kā Īrijā nav pievienojusies Šengenas zonai, ir atšķirība starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, jo pēdējiem ir vajadzīga vīza iebraukšanai Īrijā. Tāpēc 2007. gadā Īrija izdeva vairāk nekā 500 vīzu. Pamatā gan tās saņēma cilvēki, kas vēlējās apciemot radiniekus, kuri strādā Īrijā.
Kopumā Īrijā pašlaik varētu būt ap 20 000 Latvijas iedzīvotāju, lēš vēstnieks Īrijā.
Pērn Latvijas vēstniecībā Īrijā Latvijas pilsoņu kodi ir pieprasīti 390 jaundzimušajiem, liecina Īrijas vēstnieka Latvijā rīcībā esošā informācija.
Movs stāsta, ka Īrijā pastāv valsts dienests «FAS», kas būtu līdzvērtīgs Nodarbinātības Valsts aģentūrai Latvijā. Šīs institūcijas uzdevums ir rūpēties par strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu, kas pieejama arī Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri iebrauc no Polijas, Lietuvas vai Latvijas un strādā Īrijā. Vienlaikus ieceļotāji var papildināt savas angļu valodas zināšanas. Tas nav dārgi, jo Īrijas nodarbinātības dienestu atbalsta vietējās pašpārvaldes un nevalstiskās organizācijas.
«Mums nevajag augsti izglītotus sēņu lasītājus, bet gan lai izglītoti strādnieki veiktu viņu izglītībai atbilstošu darbu. Un Īrija arī šādā virzienā attīstās, jo mēs jau neesam nedz Indija vai Ķīna, kas pasauli var iekarot ar lētu darbaspēku, mums tas jādara ar augstām tehnoloģijām un prasmīgiem strādniekiem,» uzver vēstnieks, atzīmējot, ka Īrija nav ieinteresēta, lai valstī veidotos iebraucēju geto, kuros var iztikt bez angļu valodas zināšanas, bet lai viņi integrētos gan vietējā darba tirgū, gan sabiedrībā.
Runājot par bērniem, kas piedzimuši Īrijā, vēstnieks norāda, ka viņi var iegūt Īrijas pasi, lai gan ir iespējama arī dubultpilsonība. Tā ir tradīcija kopš 70. un 80. gadiem, kad sākās ekonomiskā augšupeja un mājās kā investori atgriezās īri, kuriem bija, piemēram, ASV pilsonība.