Problēmas ar ģimeni un draugiem

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo

Labdien.

Vairākkārt esmu Jums jau rakstījusi. Uz laiciņu biju atguvusies, bet nu atkal tāda sajūta, ka iestājies melnais posms manā dzīvē. Protams, kam gan tādu posmu nav, bet jautājums: cik ilgi vēl? Labi, sākšu stāstīt. Pati lielākā problēma ir mana ģimene. Mūžīgie strīdi mammai ar tēti. Tētis ir alkoholiķis, bet viņš to neatzīst. Esam teikuši, ka aiziesim no mājām dzīvot, ja viņš tā turpinās, viņš sāka raudāt, teica, ka nomiršot, ja mēs aiziesim, bet ko darīt mums, man un mammai? It kā mums nesāpētu sirds par viņu un sevi. Tad pagāja neilgs laiciņš (trīs dienas), viņš nebija dzēris. Mamma domāja, ka kaut kas mainīsies, bet es sapratu, ka tāds cilvēks kā mans tētis nemainīsies. Viņam nav gribasspēka. Tad viņš, protams, atkal sāka dzert. Pateicām, ka pēc nedēļas savāksim savas mantiņas un izvāksimies (vienkārši atkal gribējām pabiedēt), bet ko viņš? Viņš pateica: ja gribas, varam vākties... Lieliski, ne? Manis pašas tēvs. :( Žēl arī mammas. Ar tēti esmu daudzas reizes runājusi, bet nu man ir jāsaprot, ka tas neko nelīdzēs, bet sirds dziļumos negribu padoties, kā to dara mana mamma. Vairākas reizes darījusi pašnāvību. Un runā visādas muļķības. :( Drusku stiprāka esmu palikusi attiecībā uz raudāšanu, viņa dēļ esmu sev apsolījusi, ka vairs neraudāšu. Esmu to teikusi arī mammai, ka raudāšana nelīdzēs. Jūs jautāsiet, kādēļ mēs nepārceļamies. Nav naudas. Nav, kas aizdod.

Otra problēma ir skola. 7. klasē un 8. klases pirmajā semestrī mācījos labi. (Tagad eju astotajā.)Ģimenes problēmu dēļ pēc kāda laika sekmes kritās, bet mana draudzene mani stimulēja mācīties. Gāja laiks, viss mainījās. Manai draudzībai ar manu labāko draudzeni pievienojās trešā meitene, un tagad viss ir vienkārši šausmīgi :(. Tik grūti zaudēt tuvu cilvēku, kuram uzticējos līdz pēdējam. Bijusī sirdsdraudzene jau neatzīst, ka ir problēma. Problēma ir tāda, ka es esmu gandrīz pamesta novārtā, jo mana sirdsdraudzene ir pārgājusi vairāk otras meitenes pusē, kas man arī bija ļoti laba draudzene. Mēs trīs draudzējāmies ilgi, bet tad tas notika, ka mana labākā draudzene vairāk sāka kontaktēties ar otru meiteni. Un sāpīgākais ir arī tas, ka mēs vienmēr runājām, ka nekas mūs trīs neizšķirs, jo mēs esam pašas labākās draudzenes. :( Tā meitene, kas ienāca mūsu bariņā, arī it kā saka, ka tās ir tikai manas iedomas, bet cilvēkiem no malas arī ir tāds pats viedoklis kā man.

Trešā problēma ir mans izskats. Nav tā, ka esmu nesmuka, nav tā, ka man riebtos mans izskats. Kādu gadu atpakaļ es tik ļoti priecājos, ka man ir tik ļoti pievilcīgi gurni un dibens, puiši bieži izteica komplimentus .(Tad man bija 14 gadu. Tagad 15.) Tagad man vairs nepatīk, kā es izskatos. Gurni ir pārāk lieli, varbūt tie neizskatītos tik lieli, ja man būtu lielākas krūtis, jo man 15 gados ir tikai 70A izmērs :( Tādēļ gurni uz to fona ir lieli :(. Es esmu mēģinājusi diētu, bet bail, ka āda nenokarājas, un es nezinu, kāda diēta man ir vajadzīga. Bail eksperimentēt. Pie dietologa lai aizietu, nav līdzekļu. Diētu ievēroju labi ja kādu nedēļu. Un vēl sāpīgi un aizskaroši ir tas, ka mamma bieži vien saka: «Gurni tev drīz būs kā trīsdurvju skapis.» Viņa nesaprot, ka tas mani ievaino. Es par to viņas klātbūtnē vienmēr pasmejos, bet iekšēji man tas sāp. :( Apnikuši arī mani mati. Lai ar kādu šampūnu es tos mazgātu, man tie jāmazgā katru dienu. Un visu laiku nēsāju vienu frizūru, jo nav nekas tāds, kas man piestāvētu. Nevaru jau atļauties aiziet pat pie friziera :*( Un parādījies arī celulīts uz augšstilbiem un dibena, bet man taču ir tikai 15 gadu!!! Tagad lieku ik svētdienu zilos mālus uz problēmzonām, bet, vai tas palīdzēs, to es nezinu. Un dibens izskatās tāds kā nošļucis, veidojas tāda kā tauku rieviņa zem dibena vaigiem :*( Pretīgi :@ .

Ceturtā problēma ir puiši. Kādreiz mani tas nenomocīja, bet tagad katru vakaru jāraud spilvenā. Man nav bijis neviens randiņš. Iedomājieties, man ir 15 gadu, un man nav bijis pirmā randiņa. Skūpstījusies esmu tikai tad, kad vienu reizi biju alkohola reibumā. ;( Viens puisis, ar kuru iepazinos netā, mani aicina uz randiņu (viņam ir 18 gadu). Esam daudz čatojuši. Viņš teica, ka viņu neinteresē tikai sekss, ja nu vienīgi, ja es būšu pilnīgi gatava tam un mēs būsim iemīlējušies. Problēma ir tāda, ka es nekādi nevaru saņemties aiziet uz randiņu. Vienkārši nevaru, un viss. Man ir kauns. Bail, ka likšu viņam vilties, jo viņš ar mani ļoti grib satikties. Viņš dzīvo netālu no manām mājām. Tas arī viss. Labprāt aizietu pie psihologa, bet man kauns. Es to visu nevarēšu izstāstīt, jo sakāmā ir ļoti daudz. Man ir ļoti zems pašnovērtējums.  Atvainojos, ka tik gari «izplūdu» rakstot.

Sveika! Labi ir jau tas vien, ka saliki savas raizes «pa plauktiņiem». Varbūt arī pati saglabā sevis rakstīto, lai izveidotu tādu kā rīcības plānu to risināšanai? Skaidrs, ka daļa no tām nav Tavas problēmas, daļa varbūt vispār pēc laiciņa liksies sīkums, bet daļu Tu vari risināt, turklāt veiksmīgi. Tad nu par visu — pēc kārtas.

Pirmkārt, Tavas mammas attiecības ar Tavu tēti ir viņu pašu problēma, kuru Tu ietekmēt nevarēsi. Tāpat arī tētim būs vien pašam jādomā, vai turpināt tādā pašā garā un riskēt ar jūsu aiziešanu vai tomēr atrast gribasspēku un mainīties. Tavā ziņā ir, pašai izvēloties puisi, neveidot attiecības ar cilvēku, kuram ir tieksme uz atkarību veidošanos un vājš gribasspēks. (Ja Tev gribas dzīvot citur, atceries, ka pēc nieka trim gadiem būsi pilngadīga, beigsi vidusskolu un varēsi mācīties un paralēli strādāt, domāt pašai par savu dzīvesvietu.)

Otrkārt, mācības nu reiz ir tā lieta, kur Tu savā vecumā vari izpausties un arī audzināt to pašu vairākkārt pieminēto gribasspēku. Negaidi uz draudzenēm, labāk aprunājies ar to priekšmetu skolotājiem, kur Tev derētu labākas atzīmes, kā Tu varētu tās labot. Redzēsi, kā mainīsies viņu attieksme!

Treškārt, par draudzenēm. Iespējams, jums vienai otras sabiedrības bijis par daudz, pat ja Tu to tā neizjūti. Mēģini nebūt greizsirdīga, bet gan drīzāk centies paplašināt jūsu pulciņu vēl ar kādu draudzeni, ar kuru Tu varētu pavadīt laiku un nejustos vientuļa.

Ceturtkārt, par izskatu. Diētas tev patlaban diez vai ir vajadzīgas, īpaši, ja vēlies, lai Tavas krūtis izaugtu lielākas (atceries, ka sievietes zaudē svaru «no augšas uz apakšu»!) Drīzāk noderētu regulāras sporta nodarbības.

Piektkārt, 15 gadu vecumā pilnīgi noteikti nav vērts raizēties par to, ka vēl nav bijušas attiecības. Tās noteikti būs, īstenībā pat ir — Tev taču ir internetā sastaptais draugs. Tas, ka Tu kautrējies, ir tikai normāli. Un būtu pat diezgan neprātīgi doties uz pirmo randiņu ar tikai virtuāli pazīstamu cilvēku vienai pašai. Kad izdomāsi, ka gribi viņu redzēt, sarunā tikšanos sabiedriskā vietā, iepriekš uzzini tālruņa numuru (varbūt labāk vispirms sazvanīties?). Vari ierosināt dubultrandiņu viņam, kādai savai draudzenei un viņa draugam. Tā izvairīsies no mulsinošiem klusuma brīžiem un vienkārši būs jautri!

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu