Latvijas reakcija uz pēdējo dienu notikumiem Lasā, Tibetā, ir atbilstoša situācijai, uzskata Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš.
Eksperts: Latvijas reakcija uz notikumiem Tibetā ir atbilstoša situācijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors aģentūrai LETA sacīja, ka ārvalstu eksperti liekot lielas cerības, ka Ķīna evolūcijas ceļā būs spējīga pāriet uz demokrātiju, neskatoties uz pašreizējā attīstībā vērojamiem «paisumiem un bēgumiem».
«Ja pilnīgi nosodīs Ķīnu, tad vairs nevarēs to ietekmēt,» teica Lejiņš, norādot, ka arī Eiropas Savienība un ASV mēģina iet vidusceļu, aizrādot par cilvēktiesību pārkāpumiem, bet neatsvešinoties.
«Ja Latvija pasaka to, ka nepieciešams dialogs [...] un jāievēro cilvēktiesības, tad neko daudz vairāk nevar pateikt,» vērtēja eksperts.
Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) iepriekš pauda bažas par notikumiem Lasā, kur nemieros dzīvības zaudējuši civilie iedzīvotāji, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā.
Ministrs aicina izvairīties no spēka pielietošanas un meklēt risinājumu miermīlīgā sarunu ceļā un uzskata, ka vardarbība jebkurā tās izpausmē nevar kalpot kā risinājums un ir nosodāma.
Latvija uzskata, ka Tibeta ir Ķīnas sastāvdaļa un ir ieinteresēta konstruktīvā dialogā ar Ķīnu par humanitāriem jautājumiem, tai skaitā par Tibetas kultūras, etniskās un reliģiskās identitātes saglabāšanu.
Kā ziņots, neatkarības piekritēju demonstrācijas Lasā sākās 10.martā - dienā, kad tika pieminēta 49.gadadiena, kopš Ķīnas armija sagrāva tibetiešu sacelšanos pret okupācijas varu. Demonstrācijas turpinājās visu nedēļu un kļuva arvien plašākas, bet piektdien, izraisoties sadursmēm ar Ķīnas drošības spēkiem, protesti kļuva vardarbīgi - Lasā dega ēkas un automašīnas. Protesta demonstrācijas izplatījās ārpus galvaspilsētas Lasas - gan Tibetā, gan pārējos tibetiešu apdzīvotajos Ķīnas apvidos.
Ķīnas kundzība Tibetā sākās 1951.gadā - gadu pēc tam, kad tika nosūtīts karaspēks, lai «atbrīvotu» šo reģionu, un Pekina joprojām nosoda trimdā dzīvojošo Dalailamu, kurš, pēc Ķīnas teiktā, cenšas panākt savas dzimtenes neatkarību.