Skolotāji uzskata, ka viens no galvenajiem nesekmības cēloņiem ir sarežģītais mācību saturs, kuru neizprotot skolēniem zūd interese un motivācija mācīties. Vislielākās mācību problēmas skolotāji novērojuši 6.–8. klašu skolēniem, kuri izdzīvo pusaudža vecumposmu. Sekmes ir atkarīgas arī no ģimenes vērtībām un vecāku sniegtā atbalsta savam bērnam.
Limbažos, lai uzlabotu sekmes, skolēnus sadala pa līmeņiem
Limbažu 3. vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Gunta Suhanova stāsta, ka augstajai nesekmībai ir vairāki cēloņi. Skolēniem nav motivācijas un intereses par mācībām, ko bieži vien var izskaidrot ar sarežģīto mācību saturu. «Ja skolēns nesaprot mācību vielu, tad viņam zūd interese par mācībām, zināšanās rodas «robi». Pusaudža vecumā mainās intereses. Šobrīd skolēniem daudz laika aizņem arī uzturēšanās virtuālajā pasaulē, tāpēc neatliek laiks mācībām,» stāsta G. Suhanova.
Viņa atzīst, ka skolēnu sekmes ir atkarīgas arī no klases kolektīva. Ja lielākā daļa skolēnu ir ieinteresēti un centīgi mācās, arī sekmēs vājākie skolēni cenšas neatpalikt un mācību sekmes visiem ir labākas.
Lai uzlabotu skolēnu sekmes, skolotāji runā ar katru skolēnu un mēģina viņu pārliecināt uzlabot sekmes. Limbažu 3. vidusskolā sākumskolas skolotāji un skolas psihologs, ņemot vērā valsts pārbaudes darbu rezultātus, skolēnus, neizjaucot klases kolektīvu, sadala pa spēju līmeņiem. Matemātiku skolēni pa līmeņiem mācās jau no 4. klases, bet latviešu valodu un matemātiku — no 7. klases. «Piemēram, latviešu valodu skolēni mācās četros līmeņos pie četriem skolotājiem. Tas ļauj skolotājiem izvēlēties piemērotākās mācību metodes un uzdevumus katra līmeņa skolēnu spējām. Esam secinājuši, ka šāda darba organizācija mazina nesekmību un visi skolēni apgūst vienu un to pašu mācību vielu, tikai metodes katram līmenim ir citas,» pieredzē dalās direktora vietniece.
Vēl viens veids, kā uzlabot skolēnu sekmes, ir konsultācijas. Diemžēl skolotājiem skolēni ar vājākām sekmēm ir jāpaskubina apmeklēt konsultācijas un pastrādāt papildus, lai uzlabotu savas zināšanas un prasmes. Šajā mācību gadā skola pārgājusi uz sekmju elektronisko uzskaiti, un daudzi vecāki ir ļoti ieinteresēti saņemt īsziņas par sava bērna sekmēm, mācību stundu kavēšanu. «Vecākiem piedāvājam individuālas sarunas, vecāku dienas, kurās viņi var satikties ar klases audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem un mēģināt rast labāko sadarbības modeli, lai uzlabotu bērna sekmes. Vislielākās problēmas ir tiem bērniem, kuriem nav vecāku atbalsta,» stāsta G. Suhanova. Kā vienu no nesekmības iemesliem skolotāja min arī ģimeņu nesakārtotās sadzīves problēmas. Vecākiem ir maz laika, ko atlicināt saviem bērniem, tāpēc arī bērni ir apjukuši, un bieži vien vienīgais cilvēks, ar kuru bērns var parunāt un kuram rūp viņa dzīve, ir skolotājs.
«Mani satrauc to bērnu liktenis, kuru vecāki strādā un dzīvo ārzemēs, bet bērnu audzināšana ir uzticēta vecvecākiem, ģimenes draugiem vai pat kaimiņiem. Daudzi vecāki bērnus audzina pa telefonu vai arī izņem no skolas un aizved līdzi, kur bērnam ir jāspēj iekļauties jaunā vidē un sākt mācīties svešvalodā,» saka skolotāja. Stājoties izglītības un zinātnes ministres amatā, Baiba Rivža solīja, ka ar šo mācību gadu skolās 6. un 7. klasē sāks strādāt skolotāju palīgi, taču labā iecere palikusi vien kā solījums. Mācību rezultātus ietekmē arī lielais skolēnu skaits pilsētas skolu klasēs, kas traucē skolotājam veltīt laiku un uzmanību katram no 30 klases skolēniem, jo klasi divās grupās var sadalīt tikai tad, ja klasē ir 31 skolēns.
Skolēnu sekmes ir atkarīgas no vecāku atbalsta
Skolēnu nesekmības jautājums ir aktuāls arī Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas atsevišķiem skolēniem 7. un 10. klasēs. Kā galveno iemeslu nesekmībai skolas direktores vietniece izglītībā Ineta Bukovska min motivācijas, kā arī atbalsta trūkumu ģimenē. «Skolēni mēdz izvēlēties vieglāko ceļu un nemācīties. Ir atsevišķi mācību priekšmeti, kuriem mācību saturs ir pārslogots, un tas neveicina skolēnu interesi, vēlmi ieguldīt lielāku darbu, lai varētu sasniegt labākus rezultātus. Mums vislielākās problēmas ir matemātikā. Ar humanitārajiem mācību priekšmetiem problēmas ir mazākas, nedaudz grūtāk varbūt ir ar latviešu valodas un svešvalodu mācībām,» stāstīja I. Bukovska. Ar sekmēs vājākajiem skolēniem skolotāji runā individuāli un piedāvā viņiem papildu nodarbības. Skola organizē arī trīspusējas tikšanās — vecākiem, skolēniem un mācību priekšmetu skolotājiem. Klašu audzinātāji regulāri sūta vecākiem sekmju izrakstus. Skolā šogad trijās klasēs ir elektroniskā sekmju uzskaite. Ir vecāki, kuri labprāt izmanto šīs sistēmas iespējas un saņem informāciju gan ar īsziņu, gan izmanto interneta pieslēgumu. Taču esot arī tādi vecāki, kuri nevēlas saņemt negatīvo informāciju, tāpēc atsakās no īsziņu saņemšanas. Arī šajā skolā izmanto skolēnu sadalījumu pa līmeņiem. Pamatskolas posmā pa līmeņiem apgūst matemātiku un svešvalodas, bet vidusskolā — svešvalodas.
«Mūsu ģimnāzijas mērķis ir iegūt Valsts ģimnāzijas statusu, tāpēc par mācību metodēm esam daudz konsultējušies ar Valsts ģimnāziju pedagogiem, kuri savā darbā galvenokārt izmanto akadēmiskās metodes. Mūsu skolotāji ir apguvuši jaunas, mūsdienīgas metodes, un katrā mācību priekšmetā tās ir atšķirīgas. Šobrīd dabaszinātņu skolotāja piedāvā jaunas mācību metodes, kas lielākajai daļai skolēnu arī ļoti patīk, taču gadās, ka skolēni darbam nav sagatavojušies un skolotājs savu ieceri nevar īstenot,» atzina direktores vietniece izglītībā. Viņa arī norādīja, ka skolā ir pāris klases, kurās mācās skolēni, kuriem ir ļoti augsta motivācija mācīties, tādēļ viņi pārdzīvo par katru atzīmi, kas ir zemāka par 7 ballēm.
Šādās klasēs arī sekmēs vājākie skolēni cenšas neatpalikt. Savukārt klasēs, kurās mācās skolēni ar vājākām sekmēm, labāk mācīties neesot ieinteresēti pat tie skolēni, kas to varētu, jo negrib «izlēkt». Vislielākās problēmas ar sekmēm ir 7. un 10. klašu skolēniem, kuriem, atnākot uz jaunu skolu, ir jāadaptējas gan jaunā klases kolektīvā, gan jāpierod pie jauniem skolotājiem un jāpieņem jaunas prasības. «Visgrūtāk ir 7. klašu skolēniem, jo līdzās pārmaiņām skolā šajā laikā viņiem ir jāizdzīvo arī pusaudžu vecumposms un ar to saistītās grūtības. Vidusskolā situācija uzlabojas 11. klasē, jo vairums skolēnu jau zina, ko viņi grib mācīties turpmāk, un mērķtiecīgi uz to arī dodas. Ir arī tādi bērni, kuri jau kopš sākumskolas ir centīgi un zinātkāri, un viņiem ir augsts pašnovērtējums, tāpēc viņu sekmes būtiski nemainās ārējo apstākļu ietekmē,» stāstīja I. Bukovska. Skolotāja atzīst, ka reizēm saviem bērniem pāri nodara arī vecāki ar savu attieksmi, tādējādi neveicinot savu bērnu sekmes.
«Ir man daži skolēni, kuri tā arī pasaka: «Mans tētis teica, ka viņš Pitagora teorēmu darbā neizmanto, tāpēc arī es varu to nemācīties.» Šādos gadījumos skolēnu ir grūti pārliecināt par to, lai viņš mācās, jo viņam varbūt tas būs nepieciešams,» atzina I. Bukovska. Direktores vietniece izglītībā nav novērojusi, ka sekmes ir cieši saistītas ar ģimenes sociālajām problēmām. Gadās, ka lielas mācību problēmas ir ļoti labi situētu ģimeņu bērniem, savukārt maznodrošinātu ģimeņu bērnu sekmes ir ļoti augstas, un viņi sekmīgi piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs. «Tie skolēni, kuru vecāki strādā ārzemēs, kļūst ļoti pastāvīgi, un reizēm rezultāts varbūt pat ir labāks nekā, ja viņu vecāki būtu bijuši līdzās,» no savas pieredzes stāsta I. Bukovska.