Siltums mājai: ko izvēlēties?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: «Laimīgā Māja»

Ja jūs vēlaties dzīvot privātajā mājā cauru gadu, tad tās siltināšanas jautājums kļūst par vienu no vissvarīgākajiem. Un kā tad ne, telpas vismodernākais dizains un vismūsdienīgākā sadzīves tehnika nesagādās jums nekādu prieku, ja mājās būs auksti. Kādu apkures sistēmu izvēlēties? Šis jautājums nereti mājas saimnieku ieved strupceļā.

Lai padarītu māju siltu ne pašas bargākās ziemas apstākļos un nebūt ne svelmainajā Latvijas klimatā, nākas ar visu nopietnību izturēties pret materiālu kvalitāti, no kura tā ir izgatavota. Vajag atcerēties, ka māju norobežojošajām konstrukcijām jāatbilst siltuma aizsardzības prasībām. Uzzināt par šīm prasībām var Latvijas celtniecības normatīvos, kā arī pie jūsu projektētāja un pie pazīstama celtnieka. Bet var (un pat ieteicams) iztērēt kādu laiku, savācot informāciju internetā un salīdzināt, piemēram, Latvijas prasības ar tām, kas tiek pieprasītas konstrukcijām, piemēram, Ziemeļeiropā. Kad jautājums ir par jūsu nākamo māju un par ērtībām tur dzīvot, informācija lieka nevar būt. Un tā, ja uzslietā «kaste» atbilst visām normām, var sākt izvēlēties apkures sistēmu, kas ir atkarīga no tā, cik labi ir attīstīta apkārtējā infrastruktūra un kādu kurināmo lieto jūsu dzīvojamā rajonā.

Ja ir elektrība

Elektrība ļauj īstenot mājas apsildīšanu, izmantojot eļļas radiatorus, siltuma ventilatorus, IK apsildītājus, siltās grīdas vai arī var ierīkot ūdens apsildes sistēmu, izmantojot elektrisko sildāmo katlu. Pēdējā iespēja, kaut gan liekas vienkārša (neprasa sarežģītu montāžu, dūmvada un ventilācijas sistēmas izveidi), tomēr prasa daudz līdzekļu. Tas nosacīti augsto (un turpina augt) enerģijas izmaksu dēļ, kā arī iespējamo elektroapgādes pārtraukumu dēļ. Vēl viens variants — «precīzā» elektriskā apsildīšana. Te katrai konkrētai telpai mājā atkarībā no tās vajadzības un izmantošanas var pielāgot savu atsevišķo siltuma enerģijas avotu. Priekšnamam, koridoriem un trepju telpām labāk izmantot elektrības konvektorus, vislētāko un visvienkāršāk montējamo ierīci. Vannas istabā, tualetē, saunā un virtuvē var izvietot siltumu izstarojošos spoguļus, mitrumu aizturošos konvektorus vai siltās grīdas. «Ziemas dārzu» vislabāk ir apsildīt ar IK sildītājiem — tie rada augiem dabīgu mikroklimatu un ir salīdzinoši ekonomiski. Tomēr, kaut gan visu elektrības sildītāju lietderības koeficients ir ļoti augsts un praktiski veido 100%, lietojot tie ir dārgi elektrības cenas dēļ.

Ja ir ievilkta gāze

Gāze neapšaubāmi ir priekšrocība, iekārtojot māju pamatīgi. Pietiekami ekonomiska izvēle ir apsildīšana ar siltuma ģeneratoru, kas strādā ar maģistrālo gāzi. Šajā gadījumā mērķtiecīgi ir veidot apsildīšanu, izmantojot ūdens sistēmu, kuras pamatu veido gāzes katls. Pašlaik gāzes apsildes iekārtu tirgus ir plašs. Katli, kas ir visas sistēmas sirds, ergonomiski, apgādāti ar automātisko vadību, līdz ar to ir vairāk ekonomiski un ērti darbā. Gāzes katlu pārbaudošā elektroniskā iekārta radīta, lai līdz minimumam samazinātu cilvēka līdzdalību apsildīšanas procesā, normas robežās uzturētu pieprasītos parametrus, nodrošinātu sekmīgu agregāta lietošanu.     

Turklāt gāzes siltuma ģeneratori ir vieni no visenergoefektīvākajiem — to lietderības koeficients sasniedz 97%. Kondensācijas tehnoloģiju izmantošanas gadījumos (tvaiku veidojošā slēptā siltuma utilizācija) lietderības koeficients var būt arī lielāks. Tā, piemēram, modeļa ARISTON АСО formālais rādītājs sasniedz 108%. Šodien līdzīgu iekārtu ražo gandrīz visi vadošie pasaules ražotāji. Lai nodrošinātu darbaspējas un ilgmūžību gāzes apsildīšanas tehnikai, ražotāji paredzējuši tai atšķirīgas speciālas funkcijas:

• elektroniskā degšana ar jonizējošo liesmas kontroli;

• nepārtraukta degļa liesmas regulācija;

• aizsardzība no nepilnīga spiediena sistēmā;

• divpakāpju jaudas regulācija;

• aizsardzība pret katlakmens izveidošanos un aizsalšanu;

• aizsardzība pret barojošā sprieguma novirzīšanos no lieluma un formas.

Ja māja autonoma

Mūsdienās, kad enerģijas nesēji kļūst arvien dārgāki, gādīgie mājsaimnieki sāk nopietni pētīt automātiskās apsildīšanas sistēmas uzstādīšanas variantus. Pat ja jūs neesat gatavi pilnīgi pāriet uz krāsns vai katla apsildīšanu ar cieto kurināmo, tad, piekritīsiet, tie mājās nebūs lieki. Sevišķi aukstos ziemas vakaros tie dos savu ieguldījumu, lai uzturētu patīkamu gaisa temperatūru mājās, arī sagādās labpatiku jums un jūsu ģimenei. 

Viena no vissvarīgākajām prasībām, kurai jāatbilst krāsns apkurei, ir ekoloģisko normu saglabāšana telpā. Tādai siltuma ģeneratora lietošanai jābūt ugunsdrošai un jāizslēdz izdegšanas gāzu iekļūšana dzīvojamās telpās, saglabājot kurināšanas režīmu. Turklāt darba laikā krāsns nedrīkst dūmot, nedrīkst pieļaut, ka dūmvada sistēmā veidojas aktīvā kondensācijas rūsēšana. Jāņem vērā, lai apsildītu vairākas kopā esošas istabas, krāsni vajag izvietot tādā veidā, lai siltuma atdeve, kura ienāk katrā telpā, sasildot sildāmo virsmu, aizstātu siltuma zudumus. Atkarībā no konstrukcijas tādu iekārtu lietderības koeficients veido 50–60% (zviedru, holandiešu krāsnis).      

Privātmāju grūti iedomāties bez kamīna. Taču uzskatīt to par apsildīšanas sistēmas pamatu mūsu klimatā nedrīkst. Kā pastāvīgais siltuma avots tāds paņēmiens neefektīvs — pārāk mazs lietderības koeficients (15–20%). Ar atklātu uguni var ātri sasildīt istabu, taču uzturēt vajadzīgo mikroklimatu būs pagrūti. Mūsdienīgā mājā kamīna uzdevums nav tā apsildīšanas iespējās, bet gan noteikta emocionāli psiholoģiskā klimata veidošanā. Viens no iespējamiem veidiem lietderības koeficienta paaugstināšanā ir tā savienošana ar krāsni. Tas ļauj ātri sasildīt telpu un uzturēt patīkamo siltuma sajūtu vajadzīgajā līmenī bez īpašas piepūles. Mūsdienu cietā kurināmā katliem novērsti daudzie trūkumi, kas bija to vēsturiskajiem «priekšgājējiem». Uz to bāzes var bez problēmām samontēt ūdens apsildāmo sistēmu. Malkas vai ogļu siltuma ģeneratori ir neatkarīgi no elektroenerģijas, kas padara tos tik pievilcīgus patstāvīgajās mājās. Tādu iekārtu lietderības koeficients sasniedz 70–80%.    

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu