Valsts sekretāriem vairs nevarēs būt štata padomnieki

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

No nākamā gada valsts sekretāriem vairs nevarēs būt štata padomnieki, paredz valdībā pieņemtais lēmums.

Kā norādīts 6.maija valdības sēdes protokolā par ziņojumu par valsts pārvaldes iestāžu konsultatīvajām amatpersonām, ir nolemts «noteikt, ka ar 2009.gada 1.janvāri valsts tiešās pārvaldes iestāžu administratīvajiem vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī struktūrvienību vadītājiem nav štata konsultatīvo padomnieku».

Ziņojumā uzsvērts, ka tiešās valsts pārvaldes iestādēs izveidotais padomnieku un valsts sekretāru vietnieku amatu sazarotais tīkls - centrālajās tiešās valsts pārvaldes iestādēs vien 100 cilvēki - uzskatāms par pārspīlēti lielu.

Uzskatāms, ka tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja padomnieka amats lielā mērā dublē iestādes struktūrvienībās esošo kompetenci un vadītāja vietnieka funkcijas un tādēļ būtu likvidējams, teikts ziņojumā.

Ziņojumā arī norādīts, ka visiem valsts sekretāriem un iestāžu vadītājiem būtu dodams uzdevums izvērtēt un pamatot visu to padotībā esošo padomnieku amata vietu lietderību, tostarp izvērtējot to funkciju dublēšanos vai nedublēšanos ar iestādes struktūrvienību funkcijām.

Kā savā vēstulē norāda Valsts civildienesta pārvalde (VCP), īpaši pārbaudāma būtu valsts sekretāra vietnieka padomnieka amata lietderība Izglītības un zinātnes ministrijā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un Vides ministrijā.

Gadījumos, ja padomnieka amats būtu saglabājams, tā ieņēmējam būtu izvirzāmas augstas prasības - piemēram, vairāk nekā piecu gadu pieredze darbā attiecīgajā sektorā valsts pārvaldē vai vēl lielāka pieredze konsultāciju sniegšanas jomā, augstākā izglītība un regulāra tālākizglītības kursu apmeklēšana noteiktajā nozarē, kā arī publikācijas par ar nozari saistīto jautājumu problemātiku un citas prasības, kas liecinātu par viņa spējām sniegt augsti kvalificētus padomus specifiskā iestādes darbības jomā.

Papildus izvērtējama ir arī daudzo valsts sekretāra vietnieku lietderība un to veicamo funkciju dublēšanās ar struktūrvienību vadītājiem. Gadījumos, ja viena valsts sekretāra vietnieka noteiktos jautājumos pārziņā atrodas tikai viena vai divas struktūrvienības, rodas jautājums par šādas amata vietas pievienoto vērtību un ieguldījumu efektīvas vadības nodrošināšanā iestādē, teikts ziņojumā.

Saskaņā ar VCP sniegto informāciju tiešās valsts pārvaldes iestāžu augstākie vadītāji, izmantojot tiem piešķirtās tiesības, ir izveidojuši sazarotu savu vietnieku un padomnieku tīklu. Lielākais vadītāju vietnieku un padomnieku skaits vērojams Izglītības un zinātnes ministrijā - četri valsts sekretāra vietnieki un pieci padomnieki.

Finanšu ministrijā ir pieci valsts sekretāra vietnieki un četri padomnieki, Ārlietu ministrijā ir deviņi valsts sekretāra vietnieki, bet Vides ministrijā ir trīs valsts sekretāra vietnieki un pieci padomnieki.

Tieslietu ministrijā ir pieci valsts sekretāra vietnieki un trīs padomnieki, Ekonomikas ministrijā ir seši valsts sekretāra vietnieki un divi padomnieki, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ir četri valsts sekretāra vietnieki un trīs padomnieki.

Vidējais valsts sekretāru vietnieku atalgojums - mēnešalga un regulārās piemaksas - mēnesī ir 2092 lati, bet padomniekiem - 967 lati.

Kā īpaši neordināra situācija ziņojumā atzīmēts, ka Aizsardzības ministrijā ir izveidoti ministrijas padomnieki - kopumā 14 padomnieki ar vidējo atalgojumu 942 lati mēnesī, kas ir piesaistīti konkrētām ministrijas struktūrvienībām, piemēram, Sabiedrisko attiecību departamentam, Jūras novērošanas sistēmas vadības nodaļai, Starptautisko sakaru departamentam un citiem, nevis valsts sekretāram vai valsts sekretāra vietniekiem, kā tas ir citās ministrijās.

Ziņojumā teikts, ka šī ir ļoti nesaprotama pieeja, jo ikvienā struktūrvienībā strādājošiem ir jābūt ekspertiem pašiem par sevi, kuriem nevajadzētu rasties nepieciešamībai pēc īpašiem padomniekiem. Vienlaikus bez īpašām konsultācijām ar Aizsardzības ministriju nav iespējams viennozīmīgi spriest par šo padomnieku amatu lietderību ministrijas struktūrā, teikts dokumentā.

Padomnieku vidējais atalgojums, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā veido 1275 latus mēnesī, savukārt Bērnu un ģimenes lietu ministrijā - tikai 300 latus mēnesī.

Līdzīga situācija pastāv arī valsts sekretāra vietnieku atalgojumā. Ja Finanšu ministrijas valsts sekretāru vietnieku vidējais atalgojums sasniedz 2800 latu mēnesī, ko saņem visi pieci valsts sekretāra vietnieki vienādi, tad, piemēram, Tieslietu ministrijas valsts sekretāru vietnieku vidējais atalgojums ir 1727 lati jeb par vairāk nekā 1000 latu mazāk.

Līdzīga izvērsta vadītāju vietnieku un padomnieku struktūra kā centrālajās valsts tiešās pārvaldes iestādēs pastāv arī padotības iestāžu līmenī, teikts ziņojumā.

Piemēram, Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrā ir trīs direktora padomnieki ar vidējo mēnešalgu 1096 lati, Centrālajā statistikas pārvaldē ir divi priekšnieka padomnieki ar vidējo mēnešalgu 722,5 lati, Konkurences padomē ir trīs vadītāja padomnieki ar vidējo mēnešalgu 1056 lati, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē - pieci vadītāja padomnieki ar vidējo mēnešalgu 1230 lati.

alsts sekretāriem vairs nevarēs būt štata padomnieki

Publicēta: 17:51 13.05.2008.
Rīga, 13.maijs, LETA. No nākamā gada valsts sekretāriem vairs nevarēs būt štata padomnieki, paredz valdībā pieņemtais lēmums.

Kā norādīts 6.maija valdības sēdes protokolā par ziņojumu par valsts pārvaldes iestāžu konsultatīvajām amatpersonām, ir nolemts «noteikt, ka ar 2009.gada 1.janvāri valsts tiešās pārvaldes iestāžu administratīvajiem vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī struktūrvienību vadītājiem nav štata konsultatīvo padomnieku».

Ziņojumā uzsvērts, ka tiešās valsts pārvaldes iestādēs izveidotais padomnieku un valsts sekretāru vietnieku amatu sazarotais tīkls - centrālajās tiešās valsts pārvaldes iestādēs vien 100 cilvēki - uzskatāms par pārspīlēti lielu.

Uzskatāms, ka tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja padomnieka amats lielā mērā dublē iestādes struktūrvienībās esošo kompetenci un vadītāja vietnieka funkcijas un tādēļ būtu likvidējams, teikts ziņojumā.

Ziņojumā arī norādīts, ka visiem valsts sekretāriem un iestāžu vadītājiem būtu dodams uzdevums izvērtēt un pamatot visu to padotībā esošo padomnieku amata vietu lietderību, tostarp izvērtējot to funkciju dublēšanos vai nedublēšanos ar iestādes struktūrvienību funkcijām.

Kā savā vēstulē norāda Valsts civildienesta pārvalde (VCP), īpaši pārbaudāma būtu valsts sekretāra vietnieka padomnieka amata lietderība Izglītības un zinātnes ministrijā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un Vides ministrijā.

Gadījumos, ja padomnieka amats būtu saglabājams, tā ieņēmējam būtu izvirzāmas augstas prasības - piemēram, vairāk nekā piecu gadu pieredze darbā attiecīgajā sektorā valsts pārvaldē vai vēl lielāka pieredze konsultāciju sniegšanas jomā, augstākā izglītība un regulāra tālākizglītības kursu apmeklēšana noteiktajā nozarē, kā arī publikācijas par ar nozari saistīto jautājumu problemātiku un citas prasības, kas liecinātu par viņa spējām sniegt augsti kvalificētus padomus specifiskā iestādes darbības jomā.

Papildus izvērtējama ir arī daudzo valsts sekretāra vietnieku lietderība un to veicamo funkciju dublēšanās ar struktūrvienību vadītājiem. Gadījumos, ja viena valsts sekretāra vietnieka noteiktos jautājumos pārziņā atrodas tikai viena vai divas struktūrvienības, rodas jautājums par šādas amata vietas pievienoto vērtību un ieguldījumu efektīvas vadības nodrošināšanā iestādē, teikts ziņojumā.

Saskaņā ar VCP sniegto informāciju tiešās valsts pārvaldes iestāžu augstākie vadītāji, izmantojot tiem piešķirtās tiesības, ir izveidojuši sazarotu savu vietnieku un padomnieku tīklu. Lielākais vadītāju vietnieku un padomnieku skaits vērojams Izglītības un zinātnes ministrijā - četri valsts sekretāra vietnieki un pieci padomnieki.

Finanšu ministrijā ir pieci valsts sekretāra vietnieki un četri padomnieki, Ārlietu ministrijā ir deviņi valsts sekretāra vietnieki, bet Vides ministrijā ir trīs valsts sekretāra vietnieki un pieci padomnieki.

Tieslietu ministrijā ir pieci valsts sekretāra vietnieki un trīs padomnieki, Ekonomikas ministrijā ir seši valsts sekretāra vietnieki un divi padomnieki, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ir četri valsts sekretāra vietnieki un trīs padomnieki.

Vidējais valsts sekretāru vietnieku atalgojums - mēnešalga un regulārās piemaksas - mēnesī ir 2092 lati, bet padomniekiem - 967 lati.

Kā īpaši neordināra situācija ziņojumā atzīmēts, ka Aizsardzības ministrijā ir izveidoti ministrijas padomnieki - kopumā 14 padomnieki ar vidējo atalgojumu 942 lati mēnesī, kas ir piesaistīti konkrētām ministrijas struktūrvienībām, piemēram, Sabiedrisko attiecību departamentam, Jūras novērošanas sistēmas vadības nodaļai, Starptautisko sakaru departamentam un citiem, nevis valsts sekretāram vai valsts sekretāra vietniekiem, kā tas ir citās ministrijās.

Ziņojumā teikts, ka šī ir ļoti nesaprotama pieeja, jo ikvienā struktūrvienībā strādājošiem ir jābūt ekspertiem pašiem par sevi, kuriem nevajadzētu rasties nepieciešamībai pēc īpašiem padomniekiem. Vienlaikus bez īpašām konsultācijām ar Aizsardzības ministriju nav iespējams viennozīmīgi spriest par šo padomnieku amatu lietderību ministrijas struktūrā, teikts dokumentā.

Padomnieku vidējais atalgojums, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā veido 1275 latus mēnesī, savukārt Bērnu un ģimenes lietu ministrijā - tikai 300 latus mēnesī.

Līdzīga situācija pastāv arī valsts sekretāra vietnieku atalgojumā. Ja Finanšu ministrijas valsts sekretāru vietnieku vidējais atalgojums sasniedz 2800 latu mēnesī, ko saņem visi pieci valsts sekretāra vietnieki vienādi, tad, piemēram, Tieslietu ministrijas valsts sekretāru vietnieku vidējais atalgojums ir 1727 lati jeb par vairāk nekā 1000 latu mazāk.

Līdzīga izvērsta vadītāju vietnieku un padomnieku struktūra kā centrālajās valsts tiešās pārvaldes iestādēs pastāv arī padotības iestāžu līmenī, teikts ziņojumā.

Piemēram, Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrā ir trīs direktora padomnieki ar vidējo mēnešalgu 1096 lati, Centrālajā statistikas pārvaldē ir divi priekšnieka padomnieki ar vidējo mēnešalgu 722,5 lati, Konkurences padomē ir trīs vadītāja padomnieki ar vidējo mēnešalgu 1056 lati, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē - pieci vadītāja padomnieki ar vidējo mēnešalgu 1230 lati.

alsts sekretāriem vairs nevarēs būt štata padomnieki

Publicēta: 17:51 13.05.2008.
Rīga, 13.maijs, LETA. No nākamā gada valsts sekretāriem vairs nevarēs būt štata padomnieki, paredz valdībā pieņemtais lēmums.

Kā norādīts 6.maija valdības sēdes protokolā par ziņojumu par valsts pārvaldes iestāžu konsultatīvajām amatpersonām, ir nolemts «noteikt, ka ar 2009.gada 1.janvāri valsts tiešās pārvaldes iestāžu administratīvajiem vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī struktūrvienību vadītājiem nav štata konsultatīvo padomnieku».

Ziņojumā uzsvērts, ka tiešās valsts pārvaldes iestādēs izveidotais padomnieku un valsts sekretāru vietnieku amatu sazarotais tīkls - centrālajās tiešās valsts pārvaldes iestādēs vien 100 cilvēki - uzskatāms par pārspīlēti lielu.

Uzskatāms, ka tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja padomnieka amats lielā mērā dublē iestādes struktūrvienībās esošo kompetenci un vadītāja vietnieka funkcijas un tādēļ būtu likvidējams, teikts ziņojumā.

Ziņojumā arī norādīts, ka visiem valsts sekretāriem un iestāžu vadītājiem būtu dodams uzdevums izvērtēt un pamatot visu to padotībā esošo padomnieku amata vietu lietderību, tostarp izvērtējot to funkciju dublēšanos vai nedublēšanos ar iestādes struktūrvienību funkcijām.

Kā savā vēstulē norāda Valsts civildienesta pārvalde (VCP), īpaši pārbaudāma būtu valsts sekretāra vietnieka padomnieka amata lietderība Izglītības un zinātnes ministrijā, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un Vides ministrijā.

Gadījumos, ja padomnieka amats būtu saglabājams, tā ieņēmējam būtu izvirzāmas augstas prasības - piemēram, vairāk nekā piecu gadu pieredze darbā attiecīgajā sektorā valsts pārvaldē vai vēl lielāka pieredze konsultāciju sniegšanas jomā, augstākā izglītība un regulāra tālākizglītības kursu apmeklēšana noteiktajā nozarē, kā arī publikācijas par ar nozari saistīto jautājumu problemātiku un citas prasības, kas liecinātu par viņa spējām sniegt augsti kvalificētus padomus specifiskā iestādes darbības jomā.

Papildus izvērtējama ir arī daudzo valsts sekretāra vietnieku lietderība un to veicamo funkciju dublēšanās ar struktūrvienību vadītājiem. Gadījumos, ja viena valsts sekretāra vietnieka noteiktos jautājumos pārziņā atrodas tikai viena vai divas struktūrvienības, rodas jautājums par šādas amata vietas pievienoto vērtību un ieguldījumu efektīvas vadības nodrošināšanā iestādē, teikts ziņojumā.

Saskaņā ar VCP sniegto informāciju tiešās valsts pārvaldes iestāžu augstākie vadītāji, izmantojot tiem piešķirtās tiesības, ir izveidojuši sazarotu savu vietnieku un padomnieku tīklu. Lielākais vadītāju vietnieku un padomnieku skaits vērojams Izglītības un zinātnes ministrijā - četri valsts sekretāra vietnieki un pieci padomnieki.

Finanšu ministrijā ir pieci valsts sekretāra vietnieki un četri padomnieki, Ārlietu ministrijā ir deviņi valsts sekretāra vietnieki, bet Vides ministrijā ir trīs valsts sekretāra vietnieki un pieci padomnieki.

Tieslietu ministrijā ir pieci valsts sekretāra vietnieki un trīs padomnieki, Ekonomikas ministrijā ir seši valsts sekretāra vietnieki un divi padomnieki, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ir četri valsts sekretāra vietnieki un trīs padomnieki.

Vidējais valsts sekretāru vietnieku atalgojums - mēnešalga un regulārās piemaksas - mēnesī ir 2092 lati, bet padomniekiem - 967 lati.

Kā īpaši neordināra situācija ziņojumā atzīmēts, ka Aizsardzības ministrijā ir izveidoti ministrijas padomnieki - kopumā 14 padomnieki ar vidējo atalgojumu 942 lati mēnesī, kas ir piesaistīti konkrētām ministrijas struktūrvienībām, piemēram, Sabiedrisko attiecību departamentam, Jūras novērošanas sistēmas vadības nodaļai, Starptautisko sakaru departamentam un citiem, nevis valsts sekretāram vai valsts sekretāra vietniekiem, kā tas ir citās ministrijās.

Ziņojumā teikts, ka šī ir ļoti nesaprotama pieeja, jo ikvienā struktūrvienībā strādājošiem ir jābūt ekspertiem pašiem par sevi, kuriem nevajadzētu rasties nepieciešamībai pēc īpašiem padomniekiem. Vienlaikus bez īpašām konsultācijām ar Aizsardzības ministriju nav iespējams viennozīmīgi spriest par šo padomnieku amatu lietderību ministrijas struktūrā, teikts dokumentā.

Padomnieku vidējais atalgojums, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā veido 1275 latus mēnesī, savukārt Bērnu un ģimenes lietu ministrijā - tikai 300 latus mēnesī.

Līdzīga situācija pastāv arī valsts sekretāra vietnieku atalgojumā. Ja Finanšu ministrijas valsts sekretāru vietnieku vidējais atalgojums sasniedz 2800 latu mēnesī, ko saņem visi pieci valsts sekretāra vietnieki vienādi, tad, piemēram, Tieslietu ministrijas valsts sekretāru vietnieku vidējais atalgojums ir 1727 lati jeb par vairāk nekā 1000 latu mazāk.

Līdzīga izvērsta vadītāju vietnieku un padomnieku struktūra kā centrālajās valsts tiešās pārvaldes iestādēs pastāv arī padotības iestāžu līmenī, teikts ziņojumā.

Piemēram, Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrā ir trīs direktora padomnieki ar vidējo mēnešalgu 1096 lati, Centrālajā statistikas pārvaldē ir divi priekšnieka padomnieki ar vidējo mēnešalgu 722,5 lati, Konkurences padomē ir trīs vadītāja padomnieki ar vidējo mēnešalgu 1056 lati, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē - pieci vadītāja padomnieki ar vidējo mēnešalgu 1230 lati.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu