Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis zaudējumus 29 miljonu ASV dolāru jeb aptuveni 13 137 000 latu apmērā, kas ir par trim miljoniem dolāru jeb aptuveni 1 359 000 latu vairāk nekā 2006. gadā. Datorpirātisma līmenis Latvijā pērn sastādīja 56%, saglabājot 2006. gada rādītāju, kamēr dažās valstīs pirātisma līmenis ir audzis.
Datorpirātisma dēļ Latvija pērn zaudējusi 13 miljonus latu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par to liecina ikgadējā globālā datorprogrammu pirātisma pētījuma rezultāti, kurus trešdien publicēja starptautiskā datorprogrammu autortiesību aizsardzības organizācija «Business Software Alliance» (BSA), portālu «Apollo» informēja BSA Latvijas komitejas valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs. Pētījums aptver 108 valstis, un to veica vadošais globālais informācijas tehnoloģiju tirgus pētījumu uzņēmums «IDC».
Pēdējo piecu gadu laikā datorpirātisma līmenis Latvijā pakāpeniski samazinājies no 58%, savukārt pirātisma radītie zaudējumi Latvijas ekonomikai ik gadu ir auguši — no 16 miljoniem ASV dolāru 2003. gadā līdz 29 miljoniem pērn. Nodarīto zaudējumu apjoma pieaugums ir skaidrojams ar datoru tirgus izaugsmi, kā arī ar ASV dolāra vērtības kritumu. Savukārt pie pirātismu ierobežojošiem faktoriem var minēt valdības investīcijas legālas programmatūras iegādē, Latvijas ekonomisko attīstību, tiesībsargājošo institūciju darbu, kā arī izglītojošās un informatīvās aktivitātes.
«Fakts, ka pirātisma līmenis Latvijā, neraugoties uz datoru un interneta lietotāju skaita pieaugumu, ir palicis 2006. gada līmenī, liecina, ka valdības un BSA pūliņi nav bijuši velti. Tos novērtējusi arī Starptautiskā Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības organizācija, pērn izņemot Latviju no tā saucamā melnā saraksta, kurā iekļautas pirātisma jomā uzraugāmās valstis. Vienlaikus jāuzsver, ka mūsu pieredze rāda — pat neliels atslābums cīņā ar datorpirātismu ievērojami paaugstina pirātisma līmeni,» atzīmē Birkavs.
Pētījuma rezultāti liecina par datorpirātisma samazināšanās tendenci pasaulē — pērn vairāk nekā pusē (67) no pētījumā iekļautajām 108 valstīm datorpirātisma līmenis ir krities, palielinoties tikai astoņās valstīs. Līdzīga tendence bija vērojama arī 2006. gadā salīdzinājumā ar 2005. gadu. Taču, tā kā pasaules datortehnoloģiju tirgus visstraujāk audzis valstīs ar augstu pirātisma līmeni, kā, piemēram, Brazīlijā, Indijā, Ķīnā, Krievijā, tad pasaules kopējais datorprogrammu pirātisma līmenis 2007. gadā palielinājies par 3% — sasniedzot 38%. Pirātisma pieaugumu var arī skaidrot ar aizvien lielāku interneta pieejamību un nelegālo datorprogrammu tirgus pāriešanu no ielas interneta vidē.
Eiropas Savienībā 2007. gadā datorpirātisma līmenis samazinājies par 1% — līdz 35%, bet nodarīto zaudējumu apjoms pieaudzis par vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru, pārsniedzot 12 miljardus. Centrālajā un Austrumeiropā valstis ar augstāko pirātisma līmeni 2007. gadā bija Armēnija (93%), Azerbaidžāna (92%) un Moldova (92%), bet zemākais pirātisma līmenis konstatēts Čehijā (39%) un Ungārijā (42%). Pasaulē zemākais pirātisma līmenis jau vairākus gadus ir ASV (20%).
Pirātisma pētījums aptver visu rūpnieciski ražotu datorprogrammu pirātismu uz personālajiem datoriem, tai skaitā galddatoriem, portatīvajiem un ultraportatīvajiem datoriem. Pētījumā netiek apskatīti citi datorprogrammu veidi. «IDC» izmantoja ražotāju statistiku par piegādāto programmatūru un aparatūru un iesaistīja «IDC» analītiķus vairāk nekā 60 valstīs, lai pārbaudītu datorpirātisma tendences.