Paaudžu māja Vecdaugavā

Un šoreiz mūsu ceļš ved uz Vidzemes jūrmalas pusi — nu ne gluži līdz jūrai, bet tikai līdz Vecdaugavai, kur slejas arvien vairāk skaistu jaunbūvju. Rosība šeit ir liela, un sākumā pat ir grūti atrast īsto galamērķi. Tomēr pusceļā jau nepaliksim, un kopīgiem spēkiem izdodas atrast īsto māju.

Šajā mājā dzīvo divi lieli un viens mazs cilvēks. Juris Miķelis un viņa sieva Inga. Un Juris Miķelis juniors. Vecākās meitas jau aizgājušas savā dzīvē, tomēr tēvs nekur tālu viņas nelaiž — viņu ģimenes dzīvo tepat kaimiņos. «Tā nu es vienmēr redzu, kas ar viņām notiek,» pasmejas Juris. Jā, tāda nu ir tēva mīlestība — gribas vienmēr būt tuvu un pasargāt, ja nu kaut kas atgadās ....

Pa lielajiem logiem paveras lielisks skats uz Vecdaugavu, kur vasarās notiek ūdensmotociklu sacensības, ko rīko Juris, bet gada nogalē var meklēt sniegā pēdas un gaidīt Ziemassvētku vecīša ierašanos... Bet ko darīt, ja sniega nav? Nu nekas, tagad taču gaisā smaržo pavasaris... Par to domāsim vēlāk.

Juris ir uzbūvējis ne vienu vien māju, un visas no tām viņš pats ir pārdomājis un izplānojis. Šeit nav izmantota profesionālu dizaineru konsultācija, tādēļ šī māja ir tik personīga, tuva un silta. Un tādēļ ļoti gribas to apskatīt tuvāk.

Māja ir ieapaļa, gluži kā bruģētais labirints pagalmā — ne viens vien viesis iedomīgi ir mēģinājis pa to ātri vien aiziet līdz laimīgajam galamērķim — diemžēl bieži vien nācies ar kaunu atgriezties sākumpunktā. Tas nebūt neizskatās tik viegli, kā sākumā šķiet. Bieži vien liekas, ka tas ir tik ļoti vienkārši, un viesi pat sākuši  strīdēties — dažs apgalvo, ka minūte būs par daudz, lai pievarētu šo pārbaudījumu, bet pat pēc krietni ilgāka laika tikai ar pūlēm vien atrod pareizo ceļu.

Ik reizi, pārkāpjot kādas mājas slieksni, mēs nonākam kādā citā pasaulē. Kāda cilvēka domu, jūtu, emociju pasaulē. Un ne tikai mājas iekārtojums palīdzēs to izprast, bet gan cilvēki, kuri devuši šai ēkai dzīvību un siltumu. Tādēļ ne tikai skatāmies, bet gan vairāk ieklausāmies Jura un Ingas stāstījumā.

Sākam ar pagrabstāvu. Šeit ir vīriešu valstība — biljards, medības, ieroči — mājas saimnieka aizraušanās ir medības, tādēļ tik daudz šeit ir dažādu trofeju, kuras iegūtas ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā, Kanādā un citur pasaulē. Briežu ragi, lāčādas, arī iespaidīga ieroču kolekcija.

Un, protams, arī vīna pagrabs, nu, patiesībā nevis pagrabs, bet visai oriģināli darināta istabiņa, kurā visu sienu aizņem betonā darināts stends ar tajā iestrādātiem metāla cauruļu gabaliem. Iesākumā skats ir tik neparasts, ka grūti izprast, kas tas īsti ir. Avangardiska dizaina siena? Te nu saimnieki pasmejas — ne es viena tāda — tikai tad, kad ieraudzītas tur noglabātās vīna pudeles, šīs konstrukcijas būtība ir skaidra. Tā ir Jura ideja. Varbūt ir vērts to nošpikot?

,

Arī baseins un divas pirtis ir ierīkotas pagrabstāvā. Ir jau pierastas iknedēļas pirts dienas, kad reizi pa reizei pievienojas arī kāds no draugiem, bet nekādas īpašas svinības gan rīkotas netiek — vienkārši pēc senlatviešu tradīcijām nedēļas nogalē ir jāatpūšas pirtī. Te nu Juris juniors var palepoties — viņš jau sen ir apguvis peldēšanas prasmi un ātri skrien rādīt savu peldvesti, ar to viņš ir iemācījies peldēt gan baseinā, gan arī plunčājies Vecdaugavas ūdeņos.

Arī strādāt šeit ir viegli — dzimtās mājas sienas palīdz — tādēļ savā kabinetā ir tik viegli pabeigt tos darbus, kas nebūt ne tik viegli vedas darba vietā. Ir daudzi un dažādi iemesli, kādēļ strādāt mājās ir ērtāk, un viens  no tiem ir iespēja vairāk pabūt kopā ar savu ģimeni. Tādēļ tā noteikti jāizmanto pat tad, ja darbs darbu dzen uz priekšu un ne par ko citu pat domāt nav laika. Modernās tehnoloģijas darba galdus atbrīvo no papīriem, atstājot vietu vien datoram un citām mūsdienās nepieciešamajām komunikāciju ierīcēm.

Un, protams, virtuve. Nu jau vairs nevar teikt, ka tā ir tikai sievietes valstība, parasti tā ir centrālā vieta visā mājā, kur ne tikai tiek gatavotas maltītes, bet arī ģimene var sapulcēties pēc garas darba dienas un pārrunāt dienas notikumus vai arī vienkārši būt kopā. Nu, kurš gan nezina to, ka, rīkojot viesības, visbiežāk viesi vēlas pulcēties tieši virtuvē? Inga ir laba kulināre, tādēļ šīs telpas iekārtošanai viņa ir veltījusi daudz pūļu, lai pašai būtu patīkami tur uzturēties. Lai gan Juris un Inga uzskata, ka šīs telpas iekārtošana vēl līdz galam nav pabeigta, viņi nesteidzas meklēt jaunus dizaina priekšmetus. Jā, stilā lieliski iederētos askētiski, metālā veidoti krēsli, bet senlaicīgie koka krēsli, kuri ir Jura vecāku kāzu dāvana, veido lielisku kontrastējošu akcentu un rada siltuma un mīļuma atmosfēru. Tādēļ abi saimnieki jau sāk šaubīties — varbūt atstāt tos kā jauku un mīļu piemiņu un kopā ar vēl kādu retro stila interjera elementu iekļaut to modernas virtuves interjerā? Te nu atceramies to veco teicienu, ka ar māju ir gluži tāpat kā ar Rīgu — arī tā nekad nebūs gatava ...

Bet tikmēr Juris juniors nevar vien sagaidīt, kad dosimies apskatīt viņa istabu. Ar to gan viņš lepojas. Iekārtojot un noformējot bērnistabu, ievērojot visas individuālās prasības, nedrīkst aizmirst, ka laika gaitā šai istabai būs jāpilda citas funkcijas. Bērni aug ātri, mainās viņu vajadzības, un istabai jāmainās līdzi ar viņiem. Vispirms tā ir bērna, tad pusaudža istaba, vēlāk tā pārvēršas par jauna, patstāvīga cilvēka mājvietu. Bet, kad bērni aiziet no vecāku mājām, šai istabai jau ir pavisam citas funkcijas.

Bieži vien gadās, ka mēs aizmirstam to, ka bērni aug ne dienām, bet stundām. Tādēļ bērnistabai optimālas mēbeles būtu transformējamās galdu, krēslu, gultu un skapju konstrukcijas. Tieši to arī ir izvēlējušies vecāki — skapīši un plaukti izveidoti no atsevišķiem variējamiem elementiem, kuri ir īpaši pasūtīti mēbeļu salonā pēc katalogā noskatīta modeļa.

Jura Miķeļa juniora valstība — gulta-auto, kurā saldi sapņi rādās, un vakaros dēls nebūt nav jāpierunā beigt dienas darbus un kāpt gultiņā. No tēva mantota ir mīlestība uz automašīnām — to viņa krājumā ir ne mazums — lielas, mazas, dažādu krāsu un modeļu. Neko citu pagaidām Juris arī nevēlas, ja nu vienīgi vēl mīļoto lāčuku, ar kuru ieritināties sapņu auto-gultā.

Interesanti izveidota ir mājas iekšējā terase — tā apvieno abus mājas stāvus un ļauj viesiem, lai kur viņi arī atrastos, justies kā vienotā telpā. Rīkojot viesības, tas rada jauku kopā būšanas sajūtu. Vari sēdēt otrajā stāvā un justies gluži kā Vidusjūras stilā veidotās villas balkonā un vērot rosību, kas notiek pirmā stāva viesistabā. Tur novietots lielais galds, pie kura itin bieži sapulcējas gan ģimene, gan viņu tuvākie draugi. Jura un Ingas lepnums ir ieapaļās istabas vidū izveidotais dzimtas ģerbonis ar burtiem JM — tie ir abu ģimenes vīriešu iniciāļi. To ir sapratis arī Juris juniors, tādēļ bieži vien, skatoties televizoru, viņš iekārtojas uz grīdas tieši uz savu vārda burtu vijuma loka.

Un turpat aiz stūra ir arī guļamistaba — lai arī tā ir pati intīmākā vieta, kura parasti gan nav domāta citu acīm, ar laipnu atļauju tomēr tajā ielūkojamies. Kuram gan nepatīk labi izgulēties? Turklāt sen jau vairs nav noslēpums, ka šī saldā atpūta aizņem trešo daļu no cilvēka dzīves. Ko darīt, lai šo mūža trešdaļu padarītu pēc iespējas jaukāku un patīkamāku?  Protams, ka galvenais šajā telpā ir liela un plaša gulta, bet ja nu gribas zvaigžņoto nakšu romantiku baudīt, arī neizejot no mājas? Šoreiz nu mājas saimnieki ir atraduši visai oriģinālu risinājumu, tas ir jumta logs, virsgaisma, kas ļauj ik brīdi justies kā vasaras naktī. Tik aizmirsās pajautāt, kāda sajūta ir tad, kad virs galvas šķiļas zibeņi un ducina pērkons? Arī tā ir sava veida romantika, bet tās nav izjūtas, ko var izstāstīt, — ir lietas, kas jāapjauš un jāizdzīvo pašiem, lai saprastu to burvību.

Bet pārsteigumi ar to vien nebeidzas. Inga lēni ver vaļā skapja durvis, bet gaidāmo dvieļu, palagu un apģērbu vietā skatam paveras vēl viena telpa. Tā ir gaiša un plaša vannas istaba. Tas nudien ir visai negaidīti, jo šāds risinājums ir visai oriģināls un neredzēts.