Vācijas–Baltijas tirdzniecības kameras konjunktūras aptauja liecina, ka makroekonomisko rādītāju nestabilitāte un darbaspēka trūkums pasliktina vācu uzņēmēju noskaņojumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, portālu «Apollo» informēja Roberts Stafeckis, Latvijas biroja vadītājs.
Izredzes uz panākumiem tomēr saglabājas
Vācu uzņēmumi Igaunijai, Latvijai un Lietuvai joprojām sniedz augstu vērtējumu un plāno turpmākas kapitāla un personāla investīcijas. Pēc iepriekšējo gadu eiforijas tomēr iestājies zināms ilūziju zudums. Makroekonomisko rādītāju nestabilitāte, augošās izmaksas un liels darbaspēka trūkums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ievērojami apslāpējuši pozitīvo noskaņu. Tāds ir Vācijas–Baltijas tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) ikgadējās konjunktūras aptaujas kopsavilkums. Aptaujā piedalījās 82 uzņēmumi no rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomas.
Starp Vāciju un Baltijas valstīm pastāv tradicionāli labas ekonomiskās attiecības, kuras iepriekšējos gados attīstījušās dinamiski. No intensīvi aizvien augošā pieprasījuma pēc produktiem ar marku «Made in Germany» guva labumu ne tikai vācu piegādātāji, bet arī trijās Baltijas valstīs aktīvie vācu uzņēmumi. Pagājušajā gadā lielākā daļa uzņēmumu ar vācu kapitāldaļām guva nozīmīgu apgrozījuma un peļņas pieaugumu līdz pat 20 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Atbilstoši tam aptaujas dalībnieki ir apmierināti un kopumā tikai četri procenti aptaujāto vērtē pašreizējo situāciju kā sliktu. Arī sava uzņēmuma turpmākās attīstības novērtējums atspoguļo pozitīvas noskaņas. Optimisms ietekmē arī investīciju aktivitātes — lielākā daļa uzņēmumu grib palielināt investīciju apjomu vai turpināt investēt iepriekšējā gada līmenī. Turklāt gandrīz 40 procenti uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu.
Lai gan paļaujas uz savu uzņēmumu, vācu firmas nevar norobežoties no aizvien sarežģītākās kopējās ekonomiskās vides. Makroekonomiskie riska faktori visās trijās Baltijas valstīs ievērojami noslāpējuši konjunktūras cerības uz šo gadu. «Pēc iepriekšējo gadu eiforijas iestājusies zināma atturība. Aktuālā ekonomiskā situācija nozīmīgi ietekmē to, kādu vācu uzņēmumi redz savu nākotni Baltijas valstīs,» tā aptaujas rezultātus komentē Mārena Diāle-Šelšmita (Maren Diale-Schellschmidt), Vācijas–Baltijas tirdzniecības kameras izpilddirektore. Latvijā un Lietuvā vācu uzņēmumi pārsvarā rēķinās ar vispārējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, taču arī Igaunijā aptaujātie ne vienmēr skatās nākotnē ar optimismu. Tāpēc vācu uzņēmumi saredz steidzamu aktīvas politiskas rīcības nepieciešamību, īpaši, lai novērstu makroekonomisko rādītāju nestabilitāti un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.
«Nozīmīgu uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanas un plānošanas aspektu trūkums iespaido uzņēmumu gatavību investēt. Vācu uzņēmumi vēlas strādāt stabilā, caurredzamā un ekonomiski prognozējamā vidē,» uzsver Vācijas–Baltijas tirdzniecības kameras prezidents Bertolts Martins Fliks (Bertolt Martin Flick), iepazīstinot ar konjunktūras aptaujas rezultātiem preses konferencē 16. jūnijā Rīgā. Vismazāk apmierināti vācu uzņēmēji ir saistībā ar valsts pasūtījumu caurredzamību, pieeju valsts un Eiropas Savienības atbalsta fondiem, kā arī nosacījumiem pētniecībai un attīstībai. Sfēras, kuras no vācu uzņēmēju puses prasa uzlabojumus, ir valsts pārvaldes efektivitāte un valsts infrastruktūra, kā arī kriminalitātes un korupcijas apkarošana.
Kā problemātiska tiek norādīta arī saspringtā situācija darba tirgū, proti, vācu uzņēmēji uzskata, ka ir nepietiekams skaits kvalificēta darbaspēka. Grūtības sagādā atrast gan augstas klases speciālistus, gan arī darbaspēku vienkāršu darbu veikšanai. Šī problēma ir būtiski ietekmējusi uzņēmējdarbību. Kā vienu no problēmas risinājumiem aptaujātie vācu uzņēmumi norāda, ka ir nepieciešams palielināt esošās darba likumdošanas elastīgumu, kā arī veikt arodizglītības un tālākizglītības sistēmas reformu. Tiek ieteikta aktīva iesaistīšanās darba tirgus uzlabošanā, kā arī lielākas investīcijas izglītības un tai nepieciešamajā valsts infrastruktūras sektorā.
Lai piesaistītu kvalificētus augstākā un vidējā līmeņa darbiniekus darbaspēka deficīta apstākļos, bieži vien vienīgais motivējošais faktors ir atalgojums. Īpaši Igaunijā vācu uzņēmēji sūdzas par nesamērīgi augstām darbaspēka izmaksām, taču arī Latvijā un Lietuvā darbaspēka izmaksu pieaugums tiek vērtēts vairāk nekā kritiski. Līdztekus straujam algu kāpumam, uzņēmēju slogu palielina arī enerģijas un izejmateriālu izmaksas, kuras arvien vairāk pielīdzinās Rietumeiropas cenu līmenim.
Taču, neskatoties uz pastāvošajām problēmām un arvien lielākām grūtībām uzņēmējdarbībā, rezultāti tomēr lielai daļai uzņēmumu ir pozitīvi. Salīdzinot ar Vidus- un Austrumeiropas valstīm, kā arī Vāciju un Ķīnu, Latvija, Lietuva un Igaunija, pēc aptaujāto uzņēmēju domām, ieņem pirmās trīs pozīcijas atraktivitātes ziņā. 80% aptaujāto, arī skatoties no šodienas skatu punkta, būtu gatavi investēt un sākt savu darbību Baltijas valstīs. Latvija, Lietuva un Igaunija, raugoties no vācu uzņēmēju puses, arī turpmāk būs atraktīvas investīcijām un uzņēmējdarbībai.
