Patlaban skolēnus interesē tādas profesionālās darbības jomas kā ekonomika, finanses, būvniecība, komunikācijas un plašsaziņas līdzekļi. Pozitīvi ir tas, ka palielinās arī to jauniešu skaits, kas izvēlas studijas vadības un administrēšanas jomā un gatavi uzņemties atbildību kā darba devēji, akcentēja deputāts Dzintars Ābiķis (TP). Savukārt mazinās interese par sociālajām un tiesību zinātnēm, kā arī veselības aprūpi. Diemžēl arī pedagoga profesija nav starp desmit populārākajām. Kā norādīja Nodarbinātības Valsts aģentūras Karjeras pakalpojumu departamenta direktore Dita Lūka, bez adekvāta atalgojuma interesi par konkrētām profesijām būs grūti palielināt. Turklāt skolēni neizvēlas studēt arī medicīnu un informācijas tehnoloģijas, jo šajās nozarēs daudz jāmācas un arī pēc studijām jāpilnveido savas zināšanas. Par perspektīvu nozari atzīta inženierzinātne, taču inženiera profesija nav minēta starp populārākajām, jo skolēni vidusskolā nav izvēlējušies mācīties eksaktos priekšmetus.
Pētījuma autori norādīja, ka pieaug jauniešu skaits, kas vēlas apvienot mācības ar darbu, bet tādējādi cieš mācību kvalitāte. Dz. Ābiķis norādīja, ka vēlmi apvienot abas nodarbes veicina ne tikai sociālā situācija, bet arī skolēnu un studentu nepietiekamā noslodze mācību procesā.
Svarīgākais profesijas izvēles kritērijs ir augsts atalgojums, bet liela nozīme arī ir darbam ar cilvēkiem un labiem kolēģiem.
Palielinās arī reģionālo augstskolu popularitāte, bet līderpozīcijas saglabā Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.
Šajā mācību gadā par 6,4 procentiem palielinājies skolēnu skaits, kuri pēc vidusskolas plāno studēt augstskolā, bet par 9,8 procentiem samazinājies to jauniešu skaits, kas izvēlas ņemt viena gada pārtraukumu atpūtai. Pētījums parāda, ka jaunieši izprot reālo situāciju darba tirgū un apzinās, ka augstākā izglītība ir viens no konkurētspējas nodrošināšanas faktoriem.
