Pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēti 417 arodslimnieki

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

2008. gada pirmajā pusgadā Valsts darba inspekcijā (VDI) reģistrēti 417 jauni arodslimnieki, aģentūru LETA informēja VDI sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pozņaks.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja Maija Eglīte stāstīja, ka arodslimnieku skaits Latvijā ar katru gadu pieaug, jo cilvēki kļūst arvien informētāki un vēršas pie ārsta, zinot, ka no valsts varēs saņemt kompensāciju par nelabvēlīgos darba apstākļos gūtajām veselības problēmām.

Visvairāk cilvēku sūdzas par balsta un kustību aparāta traucējumiem jeb kaulu, īpaši mugurkaula un muskuļu sāpēm. Pēc Eglītes domām, tas ir izskaidrojams ar pārāk lielo slodzi darbā un diezgan nelabvēlīgajiem apstākļiem, ar kuriem saskaras darba ņēmēji.

Nākamās lielās slimnieku grupas ir tās, kuras sūdzas par nervu sistēmas un redzes traucējumiem, kā arī plaušu slimībām. Taču ir vēl vairāk nekā 100 citu arodslimību, ar kurām ikdienā satopas centra darbinieki.

Pēc VDI pieejamās informācijas, visbiežāk slimnieki ir reģistrēti apstrādes rūpniecībā, transporta, glābšanas un sakaru nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.

Arodslimības ir atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi faktori.

Latvijā Ministru kabinets ir apstiprinājis arodslimību sarakstu, nosakot, ka Latvijā arodslimības diagnozi uzstāda ārsta komisija, kas strādā Stradiņa slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrā.

Ja slimniekam tiek konstatēta arodslimība, kura ir arodslimību sarakstā, tad ir iespējams saņemt kompensāciju.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu