NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers pirmdien paziņoja, ka ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību noslēgtā vienošanās par Krievijas spēku izvešanu no Gruzijas nav pieņemama, jo tā pārmērīgi piekāpjas Krievijai.
Shēfers kritizē vienošanos par Krievijas spēku izvešanu no Gruzijas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc viņa teiktā, Krievijai ir atļauts saglabāt militāro klātbūtni Gruzijas separātiskajās Abhāzijas un Dienvidosetijas republikās, kas ir pretrunā ar iepriekšējo vienošanos, kura tika noslēgta ar ES prezidētājvalsts Francijas starpniecību, ka jāatjauno stāvoklis, kāds pastāvēja pirms kara.
«Ja krievi paliek Dienvidosetijā ar tik lieliem spēkiem, es to neuzskatu par atgriešanos pie status quo,» intervijā laikrakstam «Financial Times» pavēstīja Shēfers. «Varbūtība, ka Abhāzijā un Dienvidosetijā paliek Krievijas spēki, nav pieņemama.»
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pagājušajā nedēļā pēc vienošanās ar ES paziņoja, ka Krievija Abhāzijā un Dienvidosetijā turēs 7600 karavīru, kas ir ievērojami vairāk nekā pirms augusta kara.
«Teikšu tā, [Lavrova paziņojumu] ir ļoti grūti norīt,» paziņoja Shēfers.
Krievija 8. augustā ar tankiem un sauszemes spēkiem iebruka Gruzijā, reaģējot uz Tbilisi militāro mēģinājumu atgūt kontroli pār savu separātisko provinci Dienvidosetiju.
Maskava apgalvo, ka tās iebrukuma mērķis ir aizsargāt savus pilsoņus separātiskajā provincē. Krievija savas pases piešķīrusi aptuveni 90% Dienvidosetijas un Abhāzijas iedzīvotāju.
Savukārt Tbilisi norāda, ka uzbrukums Dienvidosetijai veikts, atbildot uz gruzīnu ciematu apšaudi.
Pēc piecu dienu iebrukuma Maskava apturēja savu ofensīvu, bet tās spēki palikuši dziļi Gruzijas teritorijā. Maskava to dēvē par miera uzturēšanas misiju, bet Tbilisi — par okupācijas spēkiem.
Lēš, ka konfliktā abās pusēs gājuši bojā simtiem cilvēku, bet desmitiem tūkstošu bija spiesti atstāt savus mājokļus.
Gruzija norāda, ka Krievija faktiski anektējusi Dienvidosetiju un otru atšķēlušos reģionu — Abhāziju.
Rietumi, it īpaši ASV, ir saniknoti par Maskavas lēmumu atzīt abus dumpīgos reģionus par neatkarīgām valstīm, nodibināt diplomātiskās attiecības un solīt militārās bāzes.
Vašingtona apgalvo, ka Krievijas lēmums izvietot Abhāzijā un Dienvidosetijā 7600 karavīru uz ilgtermiņa līguma pamata pārkāpj pamieru, kas aicināja izvest visus karavīrus viņu pirmskonflikta pozīcijās. Medvedvs piekritis izvest visus karavīrus no buferjoslas, kas aptver abus reģionus desmit dienās pēc ES novērotāju izvietošanas, kas notiks 1. oktobrī.
Eiropas Savienība vēlas, lai novērotājiem atļauj izvietoties arī Abhāzijā un Dienvidosetijā, taču Krievija noliedz šādu iespēju.
ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns teicis, ka apsverot iespēju nosūtīt uz Gruziju apstākļu noskaidrošanas misiju un ir gatavs atvieglot starptautiskās sarunas par Dienvidosetiju un Abhāziju.