Ar izglītības nozares iekšējām rezervēm būs par maz, lai panāktu izglītības un zinātnes darbinieku algas pieaugumu 2009. gadā, un jāpanāk, lai papildu līdzekļi tiktu piešķirti arī no valsts budžeta.
LIZDA par pedagogu algām un streiku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šādu viedokli pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) sēdes pauda organizācijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.
Krastiņš norādīja, ka pedagogi vairs netic cēliem solījumiem par iespējamiem budžeta grozījumiem, jo tad, kad budžets tiek grozīts, pedagogu algas tāpat netiek paceltas.
Krastiņš ir neapmierināts arī ar Ministru prezidenta Ivara Godmaņa (LPP/LC) izteikumiem, ka pedagogu algas ir pietiekami augstas, turklāt pedagogi jau šogad esot saņēmuši algas pielikumu. Jāatceras, ka, kamēr visu citu profesiju pārstāvji algas pielikumu saņem jau ar 1. janvāri, izglītības darbiniekiem līdz tam jāgaida astoņi mēneši, uzsvēra Krastiņš.
Kā ziņots, intervijā Latvijas Radio premjers paziņoja, ka liela daļa skolotāju, policistu un mediķu saņem atalgojumu virs 500 latiem. Tomēr Godmanis neizteica vērtējumu par šādiem atalgojuma rādītājiem, vien akcentēja, ka arodbiedrībām nepieciešams pārskatīt savu pozīciju prasīt atalgojumu pieaugumu konkrētām nozarēm proporcionāli. Cilvēki, kuri saņem 1000 vai 900 latus, varētu iztikt bez algas pieauguma.
«Valdība jau vairākus gadus ir runājusi par ekonomisku krīzi, taču LIZDA gribētu redzēt, ko valdība no savas puses izdarīs, lai samazinātu izdevumus,» norādīja Krastiņš un uzsvēra, ka LIZDA turpinās sarunas ar Ministru prezidentu un atkarībā no sarunu rezultātiem lems par konkrētu akciju sākšanu.
Pagaidām LIZDA nolēmusi piedalīties veselības darbinieku 26. septembrī rīkotajā brīdinājuma streikā, kā arī protesta akcijās pret dzīves dārdzību 7. oktobrī.
Kā ziņots, šodien LIZDA padomes sēdē piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), kas naudu izglītības un zinātnes darbinieku atalgojuma palielināšanai solīja meklēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iekšējās rezervēs.
Kā vienu no iespējamiem līdzekļu avotiem Koķe minēja pedagogu tarifikāciju, jo saskaņā ar IZM datiem skolēnu skaits Latvijas skolās kopumā samazinājies par aptuveni 15 000, tātad faktiski pedagogu ir mazāk, nekā paredzēts valsts budžetā. Tāpat ministre uzskata, ka papildu līdzekļus varētu rast arī pēc 2009. gada 2. februāra, līdz kuram pašvaldībām, kuru izglītības iestādēs akreditācijas procesā konstatēti būtiski trūkumi, jāiesniedz informācija IZM par veikto rīcību situācijas uzlabošanai.
Koķe jau nākamajā tikšanās reizē ar LIZDA pārstāvjiem solīja nosaukt konkrētas summas, par kurām pedagogu algas varētu tikt palielinātas, taču šis palielinājums noteikti nesasniegs pedagogu algas palielināšanas programmā minētos skaitļus.