ES misija, kas pārraudzīs pamieru Gruzijā, ir pilnībā izvietota un tikusies ar Krievijas spēku pārstāvjiem, lai apspriestu to atvilkšanu no pozīcijām dziļi Gruzijas teritorijā, pirmdien paziņoja kāda augsta ranga ES amatpersona.
ES novērotāji Gruzijā ir pilnībā izvietoti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskaņā ar vienošanos par karaspēka atvilkšanu, kas tika panākta ar Francijas starpniecību pēc pagājušā mēneša Krievijas un Gruzijas kara, Krievijas spēki līdz 10. oktobrim jāatvelk no divām «drošības zonām» līdzās Abhāzijai un Dienvidosetijai.
Amatpersona, kura lūdza neminēt tās vārdu, jo misijai pagaidām nav sava oficiālā pārstāvja, teica, ka ir ieradušies vairāk nekā 300 Eiropas Savienības novērotāju, kuri sākuši izvietoties viņiem paredzētajās vietās Gruzijas rietumu un centrālajā daļā.
«Viņi būs gatavi sākt misiju 1. oktobrī agri no rīta,» aģentūrai «Reuters» teica amatpersona. «Nedēļas nogalē mēs tikāmies ar krieviem tehniskā līmenī.»
Krievija nosūtīja savu karaspēku pāri dienvidu robežai augusta sākumā, lai atsistu Gruzijas ofensīvu, kuras mērķis bija atgūt Dienvidosetiju no promaskaviskajiem separātistiem.
Krievija padzina Gruzijas armiju un iegāja dziļi Gruzijas teritorijā, izraisot Rietumu nosodījumu, bet ne sankcijas.
Saskaņā ar vienošanos ES piekrita nodrošināt vismaz 200 novērotāju, kuri pārraudzīs pamieru.
56 valstu Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) pēc konflikta arī solīja nosūtīt 100 novērotājus. Divdesmit jau ir ieradušies, bet vēl 80 novērotāju izvietošanu bloķē strīds ar Krieviju par viņu piekļuvi Dienvidosetijai.
Krievija pastāv uz to, ka novērotāji nevarēs darboties dumpīgajos reģionos, kurus kopš tā laika Maskava atzinusi par neatkarīgām valstīm. Krievija plāno saglabāt Abhāzijā un Dienvidosetijā aptuveni 7600 karavīru.
Lielākajai daļai ES novērotāju ir pieredze policijas darbā vai bruņotajos spēkos. Viņi nav apbruņoti, taču aizsardzības nolūkā viņu rīcībā būs vieglie bruņutransportieri.
Viņi izvietosies četrās vietās — galvaspilsētā Tbilisi, Gori pilsētā mazliet uz dienvidiem no Dienvidosetijas, Zugdidi pilsētā netālu no Abhāzijas robežas un Poti ostā pie Melnās jūras, no kuras Krievijas spēki aizgāja septembra sākumā.
Tbilisi tiks izvietoti arī «ātrās reaģēšanas spēki».
Gruzija vēlas, lai karaspēks tiktu izvests pēc iebrukuma, kas satricināja investoru uzticību šajā nestabilajā reģionā, pasliktināja izaugsmes prognozes un izraisīja jautājumus par prezidenta Mihaila Saakašvili vadību.
Piecu dienu karš arī padziļināja bažas Rietumos par drošību Kaukāzā, jo tas ir tranzītceļš, pa kuru nafta un gāze no Kaspijas jūras reģiona nonāk rietumvalstīs, apejot Krieviju.
Tas arī saasināja domstarpības starp Rietumu lielvalstīm jautājumā par to, vai būtu gudri uzaicināt Gruziju pievienoties NATO, ja pret to tik kategoriski iebilst Krievija.