Šā gada 1. jūlijā Rūjienas vidusskolas direktors Ģirts Bišofs uzteica darbu mājturības un tehnoloģiju skolotājai Gunitai Grantiņai, jo viņa pirmā mācību gada laikā bija zaudējusi darba devēja uzticību — veicot darbu, rīkojusies prettiesiski.
Pedagogu konflikts Rūjienā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Skolotāja vērsās tiesā, jo uzskatīja, ka nav pamata uzteikt darba līgumu. Tiesa skolotājas prasību — atjaunot darbā un izmaksāt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu — pilnībā noraidīja. Skolotāja vēl apsver iespēju tiesas lēmumu pārsūdzēt. «Diemžēl man nav iespējams pierādīt, ka man izteiktās apsūdzības ir meli,» sacīja G. Grantiņa.
Kolēģi visu mācību gadu veica psiholoģisko teroru
Gunita Grantiņa Latvijas Universitātē neklātienē ir ieguvusi mājturības un kultūras vēstures skolotājas kvalifikāciju. Studiju laikā viņa strādājusi Mazsalacas vidusskolas sākumskolas klasēs, kā arī vadījusi mājturības stundas vienai pamatskolas klasei. «Rūjienas vidusskolā mana darba slodze bija 30 mācību stundas un 8.a klases audzināšana. Iepriekš nebiju strādājusi ar tik lielu darba slodzi, un man nebija darba pieredzes, tāpēc jau sākotnēji teicu skolas direktoram, ka netikšu galā ar tik lielu slodzi. Mācību gada 1. semestrī man šķita, ka darbs veicas, audzināmajai klasei biju noorganizējusi vairākus pasākumus. Tikai ik pa laikam saņēmu kolēģu — Ulda Žīgura un Līgas Āboltiņas-Žīgures — pretenzijas par neprofesionalitāti, jo viņu meitai Elīzei Lienei mācīju mājturību,» stāsta skolotāja.
Neviens no skolas vadības viņai visu mācību gadu nebija aizrādījis par neprofesionalitāti, arī vecāki nebija ne mutiski, ne rakstiski informējuši, ka viņus neapmierina skolotājas darba stils, lai gan, sākoties otram mācību semestrim, skolēni regulāri rakstījuši skolas direktoram iesniegumus, kuros norādījuši, ka skolotāja lieto rupjus vārdus, neadekvāti vērtē un nepaskaidro mācību vielu. G. Grantiņa uzskatīja, ka kolēģu Žīguru ģimene ir apzināti vērpusi intrigas un noskaņojusi skolēnus pret viņu, tāpēc skolotāja šā gada 25. aprīlī skolas direktoram uzrakstīja iesniegumu, kurā informēja par kolēģu Žīguru negatīvo attieksmi pret sevi. «Jau no mācību gada sākuma tiek vērptas intrigas un vākta informācija no 5. līdz 9. klašu skolēniem par darbu manās mājturības stundās, tādējādi negatīvi noskaņojot skolēnus pret mani. Skolotāja Žīgure apspriež manu kompetenci skolas gaiteņos ar savām kolēģēm, skolas darbiniecēm un pat ar manas klases meitenēm, tādējādi ietekmējot manas audzināmās klases gaisotni — izjaucot klases kopējos pasākumus, kurus vēlos noorganizēt, jo daļa skolēnu, saklausoties Žīgurē, vienkārši nevēlas ar mani doties kopīgi rīkotajos klases pasākumos,» teikts G. Grantiņas iesniegumā. Skolotāja iesniegumā arī norādījusi, ka šāda kolēģu rīcība ir amorāla un kaitē viņas reputācijai, tāpēc viņa vēlas iesniegt prasību tiesā.
Savukārt Rūjienas vidusskolas skolotāji un skolas darbinieki šā gada 12. maijā skolas direktoram uzrakstījuši atklātu vēstuli, kurā norādījuši, ka G. Grantiņa nav ievērojusi Izglītības likumā noteiktos pedagoga pienākumus, kas saistīti ar kolēģiem, proti, viņa nespēj darboties vienā komandā un veidot lietišķu kontaktu ar pārējiem pedagogiem. G. Grantiņa nesadarbojas ar mācību priekšmetu skolotājiem par mācību darba un audzināšanas problēmām.
«Tā kā gandrīz visi parakstījušies pedagogi ir arī audzinātāji, tad mēs uzskatām, ka skolotāja G. Grantiņa nav ievērojusi pamatprasības pedagogam, kas definētas Izglītības likumā, proti, skolotājam jāprot veidot sadarbību ar katru izglītojamo, attieksmei pret izglītojamajiem jābūt humānai, labvēlīgai, izprotošai. Vai izglītojamā pašcieņas aizskaršana un psiholoģiska ietekmēšana lamājot, apsaukājot veicina skolēnu emocionālo attīstību un interesi par mājturību, ko māca skolotāja? Atgādinām, ka tādējādi ir pārkāpts ne tikai Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9. pants, proti, pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst aizskart viņa cieņu un godu, bet arī Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. pants, proti, nevienu cilvēku nedrīkst sodīt, pazemojot viņa cilvēcisko cieņu,» teikts atklātajā vēstulē, ko parakstījuši 19 skolotāji un skolas darbinieki.
VBTAI skolotājas rīcību saskarsmē ar skolēniem vērtē kā emocionālu vardarbību
Šā gada 21. maijā Rūjienas vidusskolā ieradās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) inspektores — Iveta Kļaviņa un Renāte Alberga, jo VBTAI 8. maijā saņemta informācija par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem Rūjienas vidusskolā, kur mājturības skolotāja G. Grantiņa emocionāli vardarbīgi izturas saskarsmē ar skolēniem. VBTAI inspektoru noformētajā aktā «Par bērnu tiesību ievērošanas pārbaudi pēc iesnieguma» pierakstītas sarunas ar skolas direktoru, direktora vietnieci audzināšanas darbā Aldu Jansoni, skolas sociālo pedagoģi Ingu Dreimani, skolotāju G. Grantiņu, kā arī veiktas pārrunas ar 111 skolēniem. Aktā sniegti ieteikumi nodrošināt, ka mājturības un tehnoloģijas mācību priekšmetā tiek izstrādāti vērtēšanas kritēriji skolēnu darbam mācību procesā, un izvērtēt situāciju, un rast iespējas nodrošināt skolas 8.a klases skolēniem un skolotājai G. Grantiņai psihologa palīdzību pozitīvo savstarpējo attiecību veidošanai.
Tāpat skolas vadībai uzdots pieprasīt izziņu no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistra par skolas darbinieku sodāmību, kā tas paredzēts Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta ceturtajā un piektajā daļā. Aktā nav norādīts, ka skolotājas G. Grantiņas rīcība saskarsmē ar skolēniem vērtējama kā emocionāli vardarbīga — bērna cieņu un godu pazemojoša. Šāds secinājums pausts VBTAI vecākās inspektores I. Kļaviņas vēstulē «Par bērnu tiesību ievērošanas pārbaudes rezultātiem» Rūjienas vidusskolai. Šajā vēstulē VBTAI inspektori skolas direktoram lūdz izvērtēt skolotājas G. Grantiņas atbilstību ieņemamajam amatam.
Skolotājai trūkst skolā nepieciešamo saskarsmes prasmju
Direktors Ģ. Bišofs atzīst, ka šis ir pirmais starpgadījums viņa ilgajā darba mūžā, kad visi viens par otru sūdzējās un rast risinājumu mierīgā ceļā nebija iespējams. «Uzskatu, ka šajā gadījumā kļūda bija tā, ka skolotāja G. Grantiņa darbu sāka lielā pilsētas skolā, kas pedagogam bez darba pieredzes ir grūti. Turklāt skolotājai trūkst arī pozitīvas saskarsmes prasmju, kas traucēja saprasties gan ar skolēniem, gan kolēģiem. Nē, es viņu nenorakstu kā skolotāju, jo savu mācību priekšmetu skolotāja pārzina un viņa var to mācīt, bet, lai strādātu ar skolēniem un iemantotu viņu cieņu, ir jāizturas labestīgi, ar gudru humoru. G. Grantiņa neiejutās arī skolotāju kolektīvā, turējās savrupi, lai gan bija skolotāji, ar ko viņa kontaktējās. Es piedāvāju viņai iespēju pārtraukt darba attiecības pēc savstarpējas vienošanās, bet viņa to nevēlējās, tāpēc atlika darba uzteikšana saskaņā ar Darba likuma 101. panta 1. daļas 2. punktu — darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību,» sacīja Ģ. Bišofs.
Iespējams, ka situāciju varēja mainīt
Valmieras rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Ieva Stiģe par konfliktu Rūjienas vidusskolā uzzinājusi īsi pirms pagājušā mācību gada beigām. «Piedalījos vienā no jūnija sanāksmēm, kurā bija uzaicināts arī pašvaldības vadītājs, deputāts, direktors, iesaistītie skolotāji. Manuprāt, šo situāciju varēja mainīt, ja vien konfliktā iesaistītās puses būtu vēlējušās runāt un rast risinājumu laikus. No sarunas nopratu, ka skolotāja G. Grantiņa ir gājusi un lūgusi palīdzību, bet neesot saņēmusi atbildi. Savukārt daži kolēģi viņai jautāja, kāpēc viņa nav lūgusi padomu,» stāstīja I. Stiģe. Vadītājai pēc šīs sanāksmes radies priekšstats, ka arī jaunajai skolotājai vajadzētu nopietni izvērtēt savu attieksmi pret kolēģiem, skolēniem. «Nekad nevar būt tā, ka visi gandrīz bez izņēmumiem ir slikti, kā to sanāksmē sacīja G. Grantiņa. Droši vien skolotājai ir jāizvērtē arī sava rīcība, jāpārdomā, ko un kā runāt. Skolotāja visus aizrādījumus par to, ka viņa sarunās ar skolēniem būtu lietojusi necenzētus vārdus un aizskarošas piezīmes, noliedza. Neticu, ka tik daudzus skolēnus var pierunāt rakstīt iesniegumus par to, ka skolotāja izsaka aizskarošas piezīmes, ja viņa tādas tiešām nebūtu lietojusi. Tāpat ir nekorekti kritizēt arī iepriekšējās skolotājas iemācīto,» sacīja I. Stiģe.
Patlaban likumdošanā nav paredzēta iespēja skolotājiem, sākot darbu, noteikt īsāku pārbaudes laiku nekā viens mācību gads. Tāpēc gadījumos, kad jaunajiem speciālistiem darbā rodas grūtības, tās ir jācenšas risināt skolas vadībai.
VIEDOKLIS
Skolēni atbrīvojas no skolotājiem, kuri bremzē viņu izaugsmi
Analizējot situāciju, kas visu mācību gadu ilgusi Rūjienas vidusskolā, Pedagoģiskās meistarības skolas lektors Kaspars Bikše atzīst, ka skolēni dara pāri tikai tiem skolotājiem, kuriem pašiem ir iekšējas problēmas. «Skolā katastrofāli neieredz skolotājus, kuri paši neieredz un nīst sevi, kuriem ir bail paskatīties spogulī, kuri nemīl sevi. Kā tu vari mīlēt skolēnus, ja tu nemīli sevi. Skolēni sajūt šādus skolotājus un pārmāca viņus. Noskumuši skolotāji neļauj bērniem tiekties un augt, tāpēc viņi jebkādām metodēm cenšas atbrīvoties no šādiem skolotājiem. Skolotājiem ir jābūt dzīvelīgiem, jāaug pašiem un jārauj līdzi sev arī bērni,» stāsta pedagoģiskās psiholoģijas speciālists.