Lidostas «Rīga» vadība vaino iepriekšējo lidostas vadību, kuras kļūdu dēļ [s:20424], proti, izstrādātais projekts padarījis neiespējamu ne tikai lidostas, bet arī visas aviācijas nozares attīstību, portālu «Apollo» informēja lidostas preses sekretārs Mārtiņš Langrāts.
Lidosta «Rīga» iepriekšējo vadību vaino attīstības bremzēšanā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lidostas esošā vadība bijusi spiesta norakstīt izdevumus, kuri radušies 2006. gadā, kad lidostu pārvaldīja iepriekšējā vadība – 2006. gadā veiktais projektēšanas pasūtījums nenodrošināja ilgtspējīgu lidostas «Rīga» un lidsabiedrību attīstību. Gadījumā, ja šīs izmaksas tiktu attiecinātas uz 2006. gadu, tad uzņēmums šajā gadā būtu strādājis ar zaudējumiem.
«Ja, saskaņā ar iepriekšējo attīstības projektu, mēs būtu ieguldījuši līdzekļus termināļa celtniecībā, tas 2013. gadā spētu apkalpot tikai 7 miljonus pasažieru. Jau pēc pieciem gadiem to būtu jānojauc kapacitātes trūkuma dēļ, jo uz to laiku pēc Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) prognozēm starptautiskā lidosta «Rīga» apkalpotu 8 – 10 miljonus pasažieru. Pie šāda scenārija ne tikai valsts, bet aviokompānijas un Latvijas sabiedrība būtu zaudētāji, un nākotnē šīs pieļautās kļūdas prasītu ievērojamus zaudējumus,» norāda lidostas valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters.
Viņš arī noraida apgalvojumus, ka valsts tādējādi ir subdsidējusi lidostu, jo valsts ir dotējusi savu drošību. Peters skaidro, ka lidosta peļņu gūst no savas saimnieciskās darbības. Valsts dotācija ir izlietota likumā paredzētajam mērķim – valsts drošības funkciju nodrošināšanai lidostā. Tāpat kā citu valstu lidostas, arī lidosta «Rīga» ir paaugstināta riska objekts