Mammas, paziņas, precētās draudzenes, labu vēlot, mudina attiecības noformēt oficiāli. Nav svarīgi, cik ilgi ar draugu dzīvojat kopā — pusgadu, gadu, divus, trīs, piecus, desmit — šie labie cilvēki (lasi — sabiedrība) nezaudē cerību, ka reiz nāksiet pie prāta un rīkosiet kāzas. Jo — tā taču ir pieņemts…
Bet — jūs turpināt dzīvot kopā tāpat vien. Ilgi. Un nešķiraties. Itin kā par spīti draugu pesimistiski dramatiskajām prognozēm. Tieši pretēji — ar katru kopā nodzīvoto nedēļu, mēnesi, gadu attiecības uzplaukst, kļūstot aizvien ciešākas un tuvākas.
Kā izskaidrot fenomenu, ka nereģistrēta/nelaulāta pāra kopdzīve nereti ir veiksmīgāka par baznīcas un sabiedrības svētību saņēmušo?
Psiholoģe Andra Plotniece skaidro: «Jāsāk ar to, kas tad ir laulība. Gan no valsts, gan baznīcas viedokļa raugoties, tā ir mākslīgi radīta institūcija savu iedzīvotāju fiziskai un garīgai kontrolei. Arī finansiālai — jāsamaksā par laulības reģistrāciju un par laulības šķiršanu.
Turklāt oficiāli nereģistrēta kopdzīve vēl aizvien tiek pasniegta kā pārkāpums, turpretī laulība ir kaut kas absolūti svēts, paša Dieva iedibināts un tāpēc — obligāts.»
Statistika liecina, ka pasaulē uz katru precētu pāri ir pieci neprecēti.
Vai dzīvošana kopā «tāpat vien» ir modes lieta vai gluži pretēji — tik ikdienišķi pierasta parādība, kam neviens vairs nepievērš uzmanību?
«Šādas attiecības ir bijušas vienmēr,» komentē Plotniece. «Cilvēks kā normāla dzīva būtne atrod sev partneri, ar kuru kopā jūtas labi gan fiziski, gan emocionāli, gan psiholoģiski.» Tad kāpēc mēs tomēr precamies/laulājamies, cenšoties šīs attiecības nokārtot oficiāli?
Psihologi uzskata — nevis sevis, bet citu dēļ. Lai iepriecinātu savus vecākus, kuri, pat ja visu laiku izlikušies šīs brīvās attiecības akceptējam, dziļi sirdī turpinājuši cerēt, ka reiz tā diena pienāks.
Vēl kāds tikpat ticams iemesls — jaunais pāris vēlas sarīkot romantiskus svētkus sev un jautrību draugiem. Vai arī — sarīkot kāzas kopā ar kristībām.
Andra Plotniece uzskata, ka šie faktori pieskaitāmi tādiem, kas strādā mūsu labā, proti, augstākminētajos gadījumos lēmumu precēties pieņem pats pāris, lai gan būtībā nekas nemainītos arī tad, ja viņi turpinātu dzīvot kopā neprecēti.
------------------------
(Fragments no raksta.)