Mājokļa interjera ietekme uz cilvēka psihi ir salīldzināma ar mūzikas ietekmi. Par laimi jau tālā pagātnē ir laiki, kad veidojot interjeru, svarīgāka bija tikai funkcionalitāte. Šobrīd pirmajā plānā ir personība un interjera psiholoģiskais aspekts. Mājoklis ir vērtīgs tieši kā tā saimnieku iekšējās pasaules izpausme.
Psiholoģiskā pieeja interjera dizainam ietver 2 pamatfunkcijas. Viena no tām ir harmonizējošā funkcija, kad vienas istabas vai pat veselas mājas vide atspoguļo cilvēka temperamentu, viņa ieradumus un mentalitāti. Šādas telpas uzdevums - veidot harmonijas un miera pilnu vidi. Telpa ir pasīva pret savu īpašnieku, jo ir viņa iekšējā «es» turpinājums.
Otru, daudz interesantāku funkciju var nosaukt par stimulējošo. Tā pieņem, ka eksistē atgriezeniska saite starp interjeru un cilvēku. Dizains spēlē aktīvo lomu, tas akcentē īpašnieka rakstura un temperamenta vēlamās īpatnības un nogludina parējās. Piemēram tāds interjers spēj līdzsvarot impulsīvu holeriķi vai iedvesmot uz depresiju vērstu melanholiķi. Protams, ideāls ir tādas telpas interjers, kas var apvienot abas funkcijas.
Interjera dizains sākas ar telpas plānojumu, kas nosaka dzīves ritmu mājoklī un bieži arī attiecības starp tā iedzīvotājiem. Planojums mēdz būt slēgts un atvērts. Kad tas ir slēgts - katra telpa kalpo konkrētam mērķim, vissvarīgākais ir iemītnieku dzīves privātums un intimitāte. Atvērta tipa interjers demonstrē aktīvu, dinamisku un komunikablu uzvedības stilu. Telpu sadala nevis ar istabām, bet funkcionālām zonām.
Ne mazāk svarīgi ir pārdomāt iekšējās apdares krāsas, mēbeles un aksesuārus. Vienotas universālas receptes te nav un nevar būt. Ieteikumus var dot tikai vadoties no cilvēku klasifikācijas pēc temperamenta tipiem - holeriķiem, flegmatiķiem, melanholiķim un sangvīniķiem. Protams, tīra veida temperaments ir ļoti reti sastopams.