Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta bērnu fizisku sodīšanu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Trešā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta bērnu fizisku sodīšanu, liecina pagājušā gada nogalē veiktais pētījums, kuru īstenoja pētījumu centrs «Data Serviss» sadarbībā ar centru «Dardedze».

Trešdien centrs «Dardedze» sāka mēnesi ilgu kampaņu pret bērnu fizisku sodīšanu - «Noliec siksnu!», kura atklāšanas pasākums notika «Galerijā Centrs».

«Noliec siksnu!» mērķis ir mainīt Latvijā iesīkstējušo uzskatu, ka bērnu fiziska sodīšana - pēršana, iepļaukāšana, sapurināšana - ir adekvāts un pieņemams bērnu audzināšanas veids, kas ilgtermiņā neietekmē bērnu un vecāku attiecības.

Centra «Dardedze» vadītāja Agnese Megne akcijas atklāšanā norādīja, ka jebkāda veida sods bērnā izraisa vainas apziņu, bailes un kaunu. «Mūsu pieredze rāda, ka bērni ļoti detalizēti atceras, kādā veidā saņēmuši sodu, kurā vietā tas noticis, kāda bijusi siksna, cik ļoti tas sāpējis, taču gandrīz nekad tie neatceras iemeslus, par ko šis sods bijis,» uzsvēra Megne.

Kampaņas radošās idejas autors «DDB» izpilddirektors Andris Rubīns skaidroja, ka ar šo kampaņu vēlas atvērt acis tām Latvijas ģimenēm un tiem vecākiem, kas, atceroties padomju laikus un atsaucoties uz savu bērnību, joprojām uzskata, ka siksna vai kāds cits pēriena instruments ir labākais un efektīvākais audzināšanas līdzeklis.

«Izvēloties siksnu kā kampaņas centrālo simbolu, vēlamies demonstrēt to, ka pietiek ar vienu pērienu, lai izveidotos neatgriezeniska plaisa starp bērnu un vecākiem. Turklāt ar katru nākamo pērienu šī plaisa attiecībās kļūst arvien dziļāka. Tāpēc es aicinu lietot siksnu tam mērķim, kam tā tika radīta, un audzināt bērnus bez fiziskas ietekmēšanas,» uzsvēra Rubīns.

Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainars Baštiks (LPP/LC) akcijas atklāšanā uzsvēra, ka fiziski ietekmēt bērnu nevajag, bet gan vajag to disciplinēt. «Vajag bērniem izskaidrot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, vajag pateikt, kas ir labs un kas slikts,» norādīja ministrs.

Pagājušā gada izskaņā centrs «Dardedze» sadarbībā ar pētījumu centru «Data Serviss» aptaujāja vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju, lai noskaidrotu cilvēku attieksmi pret bērnu fizisku sodīšanu.

Pētījumā respondenti tika aicināti izteikt savu viedokli par pieciem apgalvojumiem. Rezultātā gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% piekrīt apgalvojumam, ka bērnībā daudzi ir tikuši pērti, bet ir izauguši par normāliem cilvēkiem. 37% uzskata, ka atsevišķos gadījumos bērna fiziska sodīšana ir attaisnojama, 26% domā, ka pēriens vai pļauka bērnam palīdz izskaidrot atšķirību starp pareizu un nepareizu rīcību, turpretī 26% no respondentiem ir pārliecināti, ka bērna fiziska sodīšana neietekmē bērnu un vecāku attiecības ilgtermiņā, savukārt 20% domā, ka bērna fiziska sodīšana ir efektīvs audzināšanas veids.

«Statistika ar katru gadu pieaug, un vardarbībā cietušu bērnu skaits kļūst aizvien lielāks. Jāatzīst, ka savu lomu šeit spēlē arī šībrīža ekonomiskie apstākļi - bezdarba, kredītu sloga un finansiālo problēmu ietekmē vecāki kļūst nervozāki un daudz biežāk, stresa vadīti, paceļ roku pret saviem bērniem,» norādīja Megne.

Laikā līdz 28.februārim iedzīvotāji, kuri atbalsta bērnu audzināšanu bez vardarbības, arī tiek aicināti izrādīt atbalstu kampaņai, simboliski noliekot siksnas «Galerijas Centrs» pirmajā stāvā, speciāli tam paredzētā stendā.

www.noliecsiksnu.lv

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu