Kad ir dzimis Kristus? Evaņģēliji stāsta tikai par Jēzus piedzimšanas faktu. Ēģiptē III gs. Jēzus Kristus dzimšanas dienu svinējuši 25. martā. Arī citās austrumu zemēs šo dienu saistījuši ar pavasara saulgriežiem.
Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma
Romā 25. decembri kā Kristus dzimšanas dienu sākuši svinēt ap 336. gadu. Ķeizars Marks Aurēlijs 274. gadā par godu «neuzvaramā saules dieva» dzimšanai 25. decembri izsludināja par valsts svētkiem, tādējādi cenšoties stiprināt pagānu valsti.
Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25. decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir «pasaules Gaisma» (Jņ 8:12) un «Taisnības saule» (Mt 3:20). No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.
Betlēmes stallīši
Betlēmes Ziemassvētku laikā baznīcā pie sānu altāra vai kaut kur citur uzstāda Kristus dzimšanas plastisku attēlojumu, ko sauc par «betlēmēm» vai «stallīti». Centrālajā vietā tur redzama silīte ar Jēzus Bērnu, blakus Marija un Jāzeps, vērsis un ēzelis, dažu reizi arī aitiņas, gani, kas atnākuši pielūgt Bērnu Jēzu, austrumu gudrie ar savām dāvanām, virs stallīša zvaigzne un eņģelis.
Izskaidrojot Betlēmes stallīšu uzstādīšanas tradīciju, mēdz atsaukties uz svēto Francisku, kas 1222. gadā Grēsijā mežā izveidojis Jēzus dzimšanas skatu.
Ziemassvētku eglīte
Ziemassvētku eglītes tradīcija saistās ar svēto Francisku, kas Ziemassvētku naktī mežā pie Jēzus Bērna silītes eglēs ielicis aizdegtas svecītes. Eglīte simbolizē labā un ļaunā pazīšanas koku paradīzē, arī «dzīvības koku» — krustu, kas ir nesis visskaistāko augli — cilvēku atpestīšanu. Eglītes mūžīgais zaļums stāsta par Kristus dāvāto cerību mūžīgai dzīvei. Degošās svecītes eglītē simbolizē Kristus atnesto gaismu pasaules tumsā.