Saeima vakar nodeva komisijai Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas (BĢLM) izstrādātos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas ietver daudzbērnu ģimenes definīciju un nosaka, ka daudzbērnu ģimenes statuss tiek piešķirts tādām ģimenēm, kurās tiek audzināti trīs vai vairāk bērni.
Lai gan, piemēram, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi lieto jēdzienu «daudzbērnu ģimene», tomēr pašlaik Latvijas normatīvajos aktos nav definēts jēdziens «daudzbērnu ģimene», kā arī nav noteikta kārtība, kādā piešķir daudzbērnu ģimenes statusu un izsniedz šo statusu apliecinošu dokumentu.
Paredzēts, ka daudzbērnu ģimenes statuss tiks piešķirts arī tad, ja viens no trim vai vairāk bērniem ir audžubērns vai aizbildnībā esošs bērns, kā arī gadījumos, ja starp šiem bērniem ir iepriekšējo laulību vai partnerattiecību bērns.
Kā norādījuši grozījumu autori, šādu definīciju nepieciešams pieņemt, lai sāktu mērķtiecīgas valsts atbalsta politikas izstrādi, nepieļaujot šo ģimeņu dzīves apstākļu pasliktināšanos un sociālo atstumtību. Turklāt īpaši atbalsta pasākumi, kas veicinātu trešo, ceturto un vairāk bērnu ģimenē dzimstību, sekmētu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos valstī, uzskata BĢLM.
Grozījumi paredz, ka bērnus no Latvijas varēs adoptēt tikai uz tām ārvalstīm, kurām ir saistoša Hāgas 1993.gada konvencija vai ar kurām Latvija būs noslēgusi divpusējus līgumus, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā. Izņēmuma gadījumā bērnu varēs adoptēt uz ārvalsti, ja pirms adopcijas procesa uzsākšanas starp bērnu un adoptētāju būs izveidojušās patiesas bērnu un vecāku attiecības un bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, būs atzinusi, ka adopcija atbilst bērna interesēm.
Saskaņā ar pašreizējo likuma redakciju bērnus no Latvijas iespējams adoptēt uz valstīm, kurām ir saistoša minētā Hāgas konvencija vai arī kāda no starptautiskajām konvencijām, kas nosaka bērnu tiesību aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijā, kā arī gadījumos, ja Latvija ar otru valsti noslēgusi divpusējo līgumu par tiesisko sadarbību adopcijas jomā.
Sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem saglabāsies pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, neatkarīgi no tā, vai persona turpina mācības.
Ministrijā iecerēts, ka pēc šo grozījumu stāšanās spēkā pašvaldības, ievērojot savas budžeta iespējas, varēs noteikt konkrētus atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm savos saistošajos noteikumos.
BĢLM arī ierosina ieviest statusu apliecinošu dokumentu, kas ļautu identificēt, ka persona ir no daudzbērnu ģimenes. Šādas apliecības ir vairākās Eiropas valstīs.
Kārtību, kādā piešķirs daudzbērnu ģimenes statusu un izsniegs daudzbērnu ģimenes statusu apliecinošu dokumentu, kā arī minētā dokumenta paraugu līdz 2009.gada 1.jūnijam apstiprinās Ministru kabinets.
Saskaņā ar pētījumu centra SKDS veikto pētījumu par demogrāfiju un ģimenes stāvokli Latvijā galvenās daudzbērnu ģimeņu vajadzības lielā mērā sakrīt ar mazturīgo ģimeņu vajadzībām, jo daudzbērnu ģimenē strauji krītas ienākumu līmenis uz vienu ģimenes locekli.
Savukārt materiālo grūtību dēļ daudzbērnu ģimenēm ir ierobežotākas iespējas, piemēram, apmeklēt izglītojošus un kultūras pasākumus, kas arī ir būtiski nepieciešams, lai ģimenes locekļi pilnvērtīgi funkcionētu un iekļautos sabiedrībā. Līdz ar to nepieciešams veicināt sociālo iekļaušanu, sekmējot šādu pasākumu pieejamību, paredzot iespēju daudzbērnu ģimenēm šos publiskos pasākumus apmeklēt par samazinātu maksu vai bez maksas, norāda BĢLM un uzsver, ka šinī nolūkā nepieciešama skaidra daudzbērnu ģimenes definīcija.
Saeima nodeva likumprojektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteica, ka tā ir par likumprojekta virzību atbildīgā komisija.
