Mūziķis atzinis, ka ir diezgan šokēts, ka viņa muzikālā karjera ir vainagojusies ar tādiem panākumiem. Viņš uzskata, ka viņa vispasaules slava ir mistērija, jo lielāko daļu iedeju viņš ir ņēmis no cirka, kaut arī tas, ko viņš tur redzēja, viņam neradīja nekādu jēgu, ziņo «[s:22537]».
Viņš saka, ka cilvēkiem ir dažādi emocionālie līmeņi. It īpaši, kad esi jauns. Viņš pieņem, ka jaunībā viņa ietekme varēja tikt uzskatīta par ekscentrisku.
Viņš stāsta, ka masu mediji viņu ne īpaši mīlēja un viņš tika ielikts kategorijā pie caurbraucošiem māksliniekiem, ne pie elites. Viņa kategorijā bija «blūza dziedātāji, pa pusei vīrieši, pa pusei sievietes, kroplīgie un salauztie, ugunsrijēji un sludinātāji».
Dilans atzīst: «Ar dažiem no viņiem es ļoti satuvinājos un iemācījies cieņu. Arī brīvību. Pilsoniskās un cilvēktiesības. Kā palikt pašam. Vairums pārējo virpuļoja līdzi tendencēm kā karuselī. Priekš manis tas viss bija murgs. Visa šī vieglprātība. Dzīves mākslīgums. Es tam neredzēju nekādu jēgu un tas nelikās reāli. Tajos, kas bija nost no lielceļa, bija īstenības spēks. Vismaz man tā likās. Kad es pametu mājas - šis sajūtas nemainījās.«
Dilans apgalvo, ka nekad savas karjeras laikā viņš nav iederējies ar pārējiem māksliniekiem. Viņš stāsta, ka sākot karjeru tendences bija - Sinatra, Perijs Komo, Andijs Viljams, «Mūzikas skaņas». Viņš nevarēja iederēties tad, un nevar to izdarīt arī tagad. Dažas dziesmas, gan esot aizgājušas, taču tās visas izpildīja kāds cits.
