Vakar noskaidroti labākie darbi Latvijas arhitektūrā, un galveno balvu ieguvuši AS «UPB» arhitekti.
Noskaidroti labākie darbi Latvijas arhitektūrā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kategorijā «Jaunbūves - publiskas ēkas» uzvarējis Talsu pilsētas 2.vidusskolas un sākumskolas sporta zāles projekts, kuru projektējuši AS «UPB» arhitekti Uldis Pīlēns, Guna Pīlēna, Dzintars Heinsbergs un Ilze Ķauķe, savukārt kategorijā «Jaunbūves - dzīvojamās ēkas» daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas projekts Rīgā, Vienības gatvē 192, kuru izstrādājuši biroja «Sarma & Norde» arhitekti Jānis Norde un Ansis Auziņš.
Par labāko ražošanas ēku projektu atzīts AS «Baltic Coal Terminal» akmeņogļu pārkraušanas termināls Ventspils ostā, kuru izstrādājuši «Interjeru iekārtošanas un restaurācijas firmas «Ierosme"» arhitekti Indulis Kalns un Ainars Markvarts, par labāko pārbūves projektu - Rūmenes muižas Kungu mājas rekonstrukcija Kandavas novadā, kuru izstrādāja «Zaigas Gailes biroja» arhitektes Zaiga Gaile, Līga Apine, Ineta Solzemniece-Saleniece, Agnese Elbrete un Zane Dzintara, savukārt par labāko restaurācijas projektu - kinoteātra «Rīga» restaurācija, pie kuras strādāja «Nams 3» arhitekti Ēriks Cērpiņš un Dace Krēgere, kā arī restauratore Inese Ozoliņa.
Iekštelpu dizaina kategorijā par labāko atzīts AS «UPB» izstrādātais interjers «1plus1 studijai» Rīgā, pie kura strādāja arhitekts Mārtiņš Pīlēns, savukārt kategorijā «Projekti un konkursa darbi, teritoriju un pilsētu plānošana» uzvarēja Saldus mūzikas un mākslas skolas projekts, kuru izstrādāja «MADE arhitekti» Linda Krūmiņa, Miķelis Putrāms un Evelīna Ozola.
«Šis ir pēdējais gads, kad ir labajos gados sastrādāti projekti. To specifiku, domāju, rādīs nākamais gads, kad būs stipri mazāk projektu. Lielo projektu, domāju, nebūs vispār,» laikrakstam «Diena» šī gada Latvijas arhitektūras konkursu komentējis arhitekts Andris Kronbergs.
«Nolasāms biroja rokraksts, kas sakņojas 80.gadu stilā. Ļoti kvalitatīvs, pietiekami interesants un, ņemot vērā, ka tā ir salīdzinoši mazas skolas piebūve, vērā ņemams risinājums,» Kronbergs raksturojis konkursā uzvarējušo darbu.
Par pašaizliedzīgu attieksmi pret vēsturisku celtni nominācijā «Pārbūves» atzinības raksts piešķirts arī pārbūvējamās ēkas īpašniekam, piebilda Kronbergs. «Šāda atzinība pasūtītājam, kas saprot arhitektūras un vēsturisku ēku vērtību, nāk pretī projektētājam, pilsētai, valstij, ir ļoti apsveicama.»
«Viena raksturīga iezīme, ka daudzas balvas iegūst biroji un arhitekti, kuriem pasūtītāji ir radinieki vai pietuvinātas personas. Acīmredzot, citiem savu naudu neuztic. Ceru, ka tas saistīts tikai ar ekonomisko lejupslīdi. Bet visumā skate bija laba. Ir attīstība, nav tā, ka šogad būtu sliktāk,» vērtējis arhitekts Andrejs Ģelzis.
Konkursu Arhitektu savienība rīkoja četrpadsmito reizi, un tajā varēja iesniegt divos pēdējos gados izstrādātus un realizētus arhitektūras projektus, kas tika nodoti ekspluatācijā līdz šā gada februāra beigām un kuri realizēti Latvijā.
Tehniskās komisijas žūrijas priekšsēdētājs bija arhitekts Andris Kronbergs, komisijas locekļi - arhitekti Uģis Bratuškins, Sandra Levāne, Vents Vīnbergs, Daiga Veinberga un dizainere Anita Grase. No skatei līdz šā gada 28.martam iesniegtajiem 81 darbiem astoņās nominācijās otrajai kārtai izvirzīja 32 darbus.