Šonedēļ sākta Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecība, otrdien žurnālistiem atklāja Rīgas pašvaldības pārstāvji. Pašlaik būvnieki sākuši sagatavošanās darbus.
Sākta Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zemgales virziena maģistrālais transporta mezgls savienos Dienvidu tiltu ar Ziepniekkalna ielu un veidos maģistrālos pievedceļus Pārdaugavā. Zemgales transporta mezgls ietver jaunas maģistrāles - Jāņa Čakstes gatves izbūvi no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai.
RD Satiksmes departamenta Dienvidu tilta pieeju būvniecības direkcijas vadītājs Tālis Laizāns pastāstīja, ka jaunizbūvējamā Jāņa Čakstes gatve no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai būs 1,6 kilometrus gara, bet kopā ar pievedceļiem Zemgales virziena trase būs 2,8 kilometrus gara. Laizāns piebilda, ka ir svarīgi turpināt Jāņa Čakstes gatves izbūvi līdz Vienības gatvei, kā tas sākotnēji ir iecerēts. «Sākotnēji to bija paredzēts sākt ļoti drīz pēc šīs trases pabeigšanas, cerams, ka tagad tas netiks nobremzēts,» teica Laizāns.
Satiksmes mezglā būs divi divlīmeņu šķērsojumi - J.Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums un J.Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums. Šķērsojumā ar Bauskas ielu Jāņa Čakstes gatve tiks izbūvēta tunelī zem tās, savukārt Bauskas iela būs izbūvēta augšējā līmenī ar diviem rotācijas apļiem. Ziepniekkalna ielas un J.Čakstes gatves šķērsojumam būs pieci pārvadi ar 18 balstiem, kā arī viens gājēju tunelis.
Laizāns klāstīja, ka Zemgales virziena maģistrālajā transporta mezglā nav paredzēti luksofori vai kādi citi ātruma ierobežojumi un plānots, ka pa trasi varēs pārvietoties bez šķēršļiem - maksimāli atļautais ātrums Jāņa Čakstes gatvē būs 70 kilometri stundā.
Projektētāju «BRD projekts» valdes priekšsēdētājs Jānis Bidzāns atzina, ka projektā paredzētais ātrums ir līdz 90 kilometriem stundā, taču tas būs iespējams tikai tad, kad Zemgales trase būs līdz pat Vienības gatvei.
Būvnieku pārstāvis «Rīgas tiltu» ģenerāldirektors Albins Jasaitis savukārt atklāja, ka, salīdzinot ar iepriekšējām divām Dienvidu tilta kārtām, šī liekas vienkāršāka, jo ir daudz zemes darbu, taču ir arī daudz komunikācijas darbu, kas ir sarežģīti un laikietilpīgi. «Šī kārta ir arī lētāka tāpēc, ka ir daudz zemes darbu un ceļu būve izmaksā mazāk,» sacīja Jasaitis.
Saskaņā ar Laizāna pausto Dienvidu tilta trešās kārtas kopējās izmaksas ar pievienotās vērtības nodokli ir 27,97 miljoni latu (23,12 miljoni latu bez PVN), tostarp ceļu būvdarbiem paredzēti 37% līdzekļu, inženiertīklu būvniecībai - 23%, savukārt estakāžu un mākslīgo būvju būvniecībai paredzēti 33%. Vēl 7% līdzekļu paredzēti dažādiem citiem darbiem - demontāžai utt. Šogad Zemgales mezgla būvniecībā plānots apgūt 10 miljonus latu.
Pašvaldības pārstāvji arī uzsvēra, ka būvniecības līgums paredz iespēju pārskatīt būvniecības izmaksas gan sadārdzinājuma, gan deflācijas gadījumā.
Rīgas domes (RD) Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs pauda prieku, ka, neskatoties uz ekonomisko situāciju, tilta trešās kārtas realizācija ir sākta, jo pievedceļi ir stratēģiski ļoti nepieciešami. Viņš atgādināja, ka pašlaik notiek sarunas ar Satiksmes ministriju par projektu pieteikšanu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumam. «Pēc jaunās valdības izveidošanas sarunas notiek daudz veiksmīgāk,» minēja Požarnovs.
Zemgales transporta mezgla būvniecību paredzēts pabeigt 2012.gadā.
Dienvidu tilta būvniecība sākta 2004.gadā. Tilts top trīs kārtās, un tā būvniecības pirmo kārtu pabeidza 2008.gada novembrī. Tilta garums ir 803 metri, projekta visu izbūvējamo ceļu garums patlaban - 2,5 kilometri, bet visu triju kārtu kopējais garums būs astoņi kilometri. Dienvidu tiltam ir sešas braukšanas joslas jeb trīs katrā virzienā, divi veloceliņi un divas ietves.
Pēc domē sniegtās informācijas, Rīgas domei tilta būvniecības pirmā kārta, ieskaitot inflācijas sadārdzinājumu un bankas finansējuma procentu likmi, izmaksās 254,3 miljonus latu. Tilta būvniecības otrajai kārtai paredzēts iztērēt 313,4 miljonus latu.
Tilta, tostarp trešās kārtas, būvniecības ģenerāluzņēmējs ir «Dienvidu tilts», kurā apvienojušās sešas lielākās Latvijas celtniecības kompānijas - «Skonto būve», «Latvijas tilti», «BMGS», «Tilts», «Rīgas tilti» un «Viadukts».