Jautājumi un mehānismi, kā risināt graustu problēmas galvaspilsētā, pēdējo divu gadu laikā ir sakārtoti un tiek risināti veiksmīgi, uzskata Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK).
Birks: graustu jautājumi Rīgā tiek risināti veiksmīgi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Birks intervijā aģentūrai LETA atzina, ka pagājušā gada oktobrī bijis pirmais precedents, kad ar Domes lēmumu grausta īpašniekam tika uzlikta piespiedu sakārtošana.
«Grausti bojā pilsētvidi, bet pilsētai nav tādas naudas, lai masveidā atpirktu nepabeigtos projektus ar visiem apgrūtinājumiem un saistībām. Turklāt šie dzīvokļi lielākoties ir par lielu un neatbilst mūsu prasībām. Mēs nevaram tos atļauties,» uzsvēra Rīgas mērs.
Pēc Birka domām, galvenais ir nodrošināt, lai grausti būtu droši apkārtējiem pilsētas iedzīvotājiem, bet tie, kas atrodas centrā un bojā pilsētas ainavu, tiktu sakārtoti. «Par šo jautājumu atbild Rīgas Domes Īpašumu departaments kopā ar izpilddirekcijām un Būvvaldi. Pilsēta kopš pagājušā gada novembra pieņēmusi lēmumu, ka nesakārtoto graustu fasādes jānosedz ar dekoratīvajiem pārsegiem,» skaidroja Birks.
Turpretī, ja ēkas nav kultūras pieminekļi, pašvaldība uzdod īpašniekam tās nojaukt. Birks norādīja, ka šonedēļ plānots nojaukt pašvaldībai piederošu graustu Duntes ielā 5/7.
Patlaban pilsētā ir 169 grausti, no kuriem 124 ēkas ir valsts, fizisku un juridisku personu īpašumā, bet 45 ir pašvaldībai piederoši nami, savukārt 55 grausti iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
2007. gadā Rīgā tika nojaukti 26 grausti, bet seši — atjaunoti. Lai uzlabotu situāciju pilsētā, Rīgas Domes Īpašuma departaments noslēdza līgumu ar juristiem, kuri izstrādā likumu grozījumu projektus, kas atvieglotu graustu nojaukšanas procedūru.